Vīsturs Kairišs jaunū kinu “Piļsāta pi upis” uzjims latgaliski

Vīsturs Kairišs jaunū kinu “Piļsāta pi upis” uzjims latgaliski

Nu 9.juļa suoksīs Vīstura Kairiša jaunuos kinys “Piļsāta pi upis” golvonais filmiešonys periods, kas ilgs leidz septembram. Par filmiešonys vītom izraudzeitys taidys Latgolys piļsātys kai Kruoslova, Ludza i Rēzekne, dažys ainys tiks filmātys ari Subatē, Jēkabpilī i Lītuvys-Latvejis pīrūbežūs.

Kinys žanrs ir tragikomedeja, kurā jaunu cylvāku attīceibu vīglums i mīlesteiba sasavej ar 20.g.s. 30.­–40.godu viesturiskajim nūtykumim. Producents Guntis Trekteris uzsver, ka kinā byus daudz vierīneigu inscinejumu, tuos stils byus episks, deļtam ka juoatainoj daudzi Latvejis viesturis nūtykumi: padūmu i nacistu okupacejis, Ūtrais pasauļa kars, deportacejis i Holokausts. Kina tūp piec Gunara Janovska romana motivim.

Kinys veiduotuoji pījāme lāmumu tū uzjimt latgalīšu volūdā, kurai leidztakus byus ari cytys volūdys – latvīšu literaruo, krīvu, vuocu i ari jidišs. Kinys režisors Vīsturs Kairišs tū pamatoj itai: “Kina byus latgalīšu volūdā – šmukuokajā pasauļa volūdā. Tai daudzi soka par volūdu, ar kuru jī ir izauguši. Formali es asmu izaudzs ar latvīšu literarū volūdu, bet vyss šmukais, kas saisteits ar munu bierneibu, leluokuos i byutiskuokuos munys bārna dzeivis atkluošonys emocejis i puordzeivuojumi, maņ nūtyka latgalīšu volūdā. I latgalīšu volūdā nūtyka ari Ūtrais pasauļa kars. Tai kai mes fiļmejom Latgolā, tod vēļ jū vairuok dabiski, ka kina byus latgaliski. Par tū maņ ir eipaša prīca, deļtam ka volūda – tei ir dūmuošona, tei ir mentalitate, tys ir Vysums. Volūda nūsoka ari kinys volūdu. Varbyut tei nabyus maigi plyustūša upe, kas dabeigi pīstuovātu latvīšu literarajai volūdai. Tei byus mežūneigi čalojūša i nikod nasavoldoma, myužeigi puori molom plyustūša straume. Tei byus uzadreikstiešona. Tys byus risks, bez kuo muokslai varbyut vyspuor nav lamts pīdzimt.”

Golvonū varūni Ansi kinā atveiduos Dāvis Suharevskis nu Gaigolovys, juo partneri ir latvīšu aktiri Agnese Cīrule i Gundars Āboliņš, ari legendarais lītuvīšu aktirs Jozs Budraitis. Anša lelū mīlesteibu – ebreju meitini Zislu atveidoj čehu aktrise Brigita Cmuntova.

Kinys “Piļsāta pi upis” pyrmais fiļmeišonys periods nūtyka ituogoda zīmys soltuokajuos dīnuos februara beiguos, aplīcynojūt filmys veiduotuoju iztureibu i pīdzeivojūt uorkuorteigi lelu interesi i atsauceibu nu Ludzys i Kruoslovys īdzeivuotuojim – apmāram 300 nu jim jēme daleibu mosu skotu uzjimšonā. Ari vosorys periodā kinys veiduotuojim byus vajadzeigi dažaidi tipāži epizodem i mosu skotim, deļtam jau nu juņa interesenti teik aicynuoti pīsasaceit socialajā teiklā “Facebook” syutūt sovys fotografejis i kontaktinformaceju.

Kinu planavuots izruodeit 2020.goda suokumā.

Viests sagataveita piec Nacionaluo kinu centra snāgtuos informacejis. Publicitatis karteitis: Agnese Zeltiņa.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]