Veiskups Jezups Rancāns – prezidents nu Latgolys

Veiskups Jezups Rancāns – prezidents nu Latgolys

Roksta autore: Laura Melne

Da šam nivīns Latvejis prezidents nav cielīs nu Latgolys – vaļsts augstuokajā omotā bejuši zemgalīši, kūrzemnīki i vydzemnīki. Tok pyrms goda Latgolys Symtgadis kongresā Saeimys prīšksādātuoja Ināra Mūrniece sovā runā izasaceja, ka latgalīts veiskups Jezups Rancāns, piec konstitucionalūs tīseibu juristu dūmu, ir skaitoms par Latvejis Vaļsts prezidentu de iure i byutu laiks diskusejai par juo īkļaušonu vaļsts pyrmūs personu sarokstā. Kas beja Jezups Rancāns, i kaida beja juo lūma Latvejis vaļstiskuma izveidē i uzturiešonā? Iz tū atbiļdis vaicuosim itymā rokstā.

Nu zemnīka dāla par veiskupu

Jezups Rancāns pīdzyma 1886. goda 25. oktobrī Zaļmuižys (Nautrānu) pogosta Lyuzinīkūs zemnīku saimē. Piec vuiceibu Nautrānu pogosta školā i Ludzys apriņča školā kai eksterns absolviejs Kronštatis gimnazeju i īsastuojs Gareigajā seminarā. Piečuok Jezups turpynuojs studejis Pīterburgys Katuoļu gareigajā akademejā, kurū pabeidzs 1911. godā, kod ari ordināts par prīsteri.

Da Pyrmuo pasauļa kara Jezups Rancāns kolpuoja Pīterburgā – kai školu kapelans, vikars, latvīšu volūdys školuotuojs Gareigajā seminarā. Nu 1914. goda beigu bejs kapelans Krīvejis 10. armejā, piec sasaindiešonys ar iņdeigom gazem 1916. godā atbreivuots nu dīnasta i īcalts par Petrogradys Gareiguo seminara profesoru i Sv. Katris draudzis viceprāvestu i vicedekanu. Vēļ kara laikā suokusēs ari juo sabīdryskuo darbeiba – Jezups Rancāns dorbuojīs Biegļu apguoduošonys Centralajā komitejā.

1917. goda pavasarī Rancānam beja nūzeimeiga lūma Latgolys kongresa nūtikšonuos, atbolstūt Latgolys apsavīnuošonu ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim. Jis bejs ari Latgolys Pagaidu zemis padūmis, Latvīšu pagaidu nacionaluos padūmis i Tautys padūmis lūceklis. Latvejis vaļsts naatkareibys nūstyprynuošonā Jezupa Rancāna golvonais nūpalns beja kontaktu uzturiešona ar Vatikanu. Nu 1919. goda oktobra jis devēs iz Rūmu kai specialais syutnis pi Svātuo Krāsla. Tī J. Rancāns nūdybynuoja kontaktus ar ītekmeigim bazneicys i cytu vaļstu puorstuovim, izplotūt viests par jaunū Latvejis vaļsti i panuokūt tai lobvieleigu Rūmys pāvesta attīksmi. 1920. goda janvarī Vatikans atzyna Latvejis naatkareibu de facto, tyka suokts dorbs pi Reigys veiskupejis izveidis, kai ari suocēs sarunys par Latvejis vaļsts i Rūmys pāvesta leiguma aba konkordata nūsliegšanu, kas, lelā mārā pasasokūt taišni Rancāna nūpalnim, tyka realizāts 1922. godā. 1924. godā Jezups Rancāns tyka konsekrāts par veiskupu. Jis dorbuojīs ari kai vuiceibspāks – Aglyunys Gareiguo seminara rektors, vāluok ari Latvejis Universitatis Rūmys katuoļu teologejis fakultatis dekans.

Saeimys deputats i Latvejis Centraluos padūmis dalinīks

Jezups Rancāns beja īvālāts vysuos četruos storpkaru laikā asūšajuos Saeimuos. Jis puorstuovēja Latgolys Kristeigūs zemnīku savīneibu (parteja vairuokkuort mainejuse nūsaukumus, zynoma ari kai Kristeigūs zemnīku parteja i Kristeigūs zemnīku i katuoļu parteja). Suocūt nu 2. Saeimys, leidz pat 4. Saeimys darbeibys puortraukšonai leidz ar Kārļa Ulmaņa realizātū 1934. goda 15. maija vaļsts apvārsumu veiskups Jezups Rancāns beja parlamenta prīšksādātuoja Paula Kalniņa bīdrs.

Vuocu okupacejis laikā veiskups Jezups Rancāns beja vīns nu nalegaluos Latvejis Centraluos padūmis (LCP) dalinīkim. Organizaceja īsastuoja gon pret padūmu, gon nacistiskuos Vuocejis okupacejis režimim. LCP darbeiba vyslobuok zynoma saisteibā ar 1944. goda 17. marta memorandu, kas paredzēja atjaunuot Latvejis Republikys faktiskū suverenitati i izveiduot Latvejis vaļdeibu. Daudzys LCP sēdis tyka nūturātys veiskupa Rancāna dzeivūklī. Ari pādejuo, 1944. goda 8. septembra sēde, kod tyka pījimta deklaraceja par Latvejis vaļsts atjaunuošonu.

Trymdā palīk par prezidenta pīnuokumu izpiļdeituoju

1944. goda septembrī veiskups Rancāns emigrēja iz Vuoceju, kur iz reizis raudzeja paleidzēt latvīšu bieglim. Jau 1946. goda beiguos jis devēs iz Vatikanu, kur tykuos ar pāvestu Piju XII, kab informātu jū par latvīšu biegļu liktini. Tymā pošā godā veiskups pīsadaleja ari Parīzis mīra konfereņcē i apmeklēja ANO Generalū asambleju. Kai jau mynāts, jis beja pādejuos dorbojūšuos Saeimys prīšksādātuoja bīdrs, kas jam deve īspieju turpynuot puorstuovēt Latvejis vaļsti ari storptautyskā mārūgā i tiktīs ar cytu vaļstu vadeituojim Anglejā, Beļgejā, Šveicē, Holandē, Fraņcejā, Italejā, Īrejā i cytur. 1947. goda 26. aprelī Latvejis politiskūs parteju lideri trymdā specialā paziņojumā atzyna, ka veiskups Jezups Rancāns skaitoms par Latvejis Vaļsts prezidenta vītys izpiļdeituoju. Saskaņā ar Satversmi gadīnī, ka prezidents navar piļdeit sovus pīnuokumus, juo vītu izpylda Saeimys prīšksādātuojs. Tai kai 4. Saeimys prīšksādātuojs Pauls Kalniņš i juo pyrmais bīdrys Kārlis Pauļuks beja myruši, itī pīnuokumi puorguoja veiskupa Rancāna rūkuos.

Sovys dzeivis nūslādzūšū daļu veiskups Rancāns pavadeja ASV, Mičiganys štatā. Piec bazneicys augstuokuos vadeibys īsacejuma veiskups Rancāns ar politiku oficiali vairs nav nūsadorbuojs, koč i simboliski Amerikys latvīšu sabīdreibai vysod palics kai Latvejis vaļsts augstuokais puorstuovs. Taipat jis kai gareidznīks apmeklēja leluokūs latvīšu apdzeivuotūs centrus, veiduoja sakarus ar vītejim bazneicys puorstuovim i turpynuoja popularizēt Latvejis vuordu. Nu 1962. da 1965. godam veiskups Rancāns pīsadaleja augstuokūs gareidznīku apsprīdē – II Vatikana koncilā, paleidzūt panuokt ari Julijana Vaivoda īceļšonu par veiskupu.

Veiskups Jezups Rancāns myužeibā aizguoja 1969. goda 2. decembrī. 1995. godā juo miersteiguos atlīkys tyka puorapglobuotys Aglyunys bazilikys kryptā.

Navar saceit, ka veiskups Jezups Rancāns tics vārtāts vīnnūzeimeigai – pretieji redzīni pastuoviejuši gon trymdā, gon storpkaru Latvejā. Daudz osu puormatumu sovūs dorbūs jam veļtejs publicists Mikeļs Bukšs – gon saisteibā ar viersšonūs pret Fraņci Trasunu, gon atsasaceišonu nu dīvakolpuojumu latgalīšu volūdā trymdā. Tok laikabīdru atmiņuos veiskupam Rancānam lobi vuordi nateik žāluoti, bīži teik pastreipuots, ka jis bejs eists demokrats i patriots. Trymdā jis asūt saukts par “boltū tāvu” vai “boltū veiskupu”. Kai sovulaik rakstejs Latgolys sabīdryskais darbinīks Ontons Kūkuojs, fakti līcynoj, ka veiskups Jezups Rancāns bejs na tik izcyls gareidznīks, bet ari cīnejams vaļstsveirs, kuruo darbeibai bejuse nanūviertejama nūzeime gon Latvejis breivvaļsts izveidē i nūstyprynuošonā, gon trymdā.

Karteitē J. Rancāna portreta atkluošona Saeimys prīkšsādātuoju portretu galerejā. Foto: Saeima.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]