Eiropys kulturys montuojuma dīnu 2018 nūtikšonys Latgolā

LaKuGa 7. Septembris, 2018. gods Comments Off on Eiropys kulturys montuojuma dīnu 2018 nūtikšonys Latgolā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Septembra vyds tradicionali ir Eiropys kulturys montuojuma dīnu nūtikšonys laiks – itūgod dažaidi pasuocīni 64 vītuos vysā Latvejā byus nu 14. da 16. septembra. Latgolā Eiropys kulturys montuojuma dīnu oficialuos programys nūtikšonys aicynoj iz Daugovpili, Bolvim, Sakstagolu, Vileks nūvoda Susuojim i cytom vītom.

2018. godā Eiropys kulturys montuojuma dīnys Latvejā ir veļteitys Latvejis Republikys dybynuošonai i atteisteibai, tymuos interesenti teik aicynuoti īsapazeit ar vītom i nūtikšonom, kas saisteitys i līcynoj par vaļsts idejis rošonūs, kai ari ituos idejis atteisteituojim i vierzeituojim, vītom, kas saisteitys ar Latvejis atbreivuošonys kara laika nūtikšonom, vītom, kas paruoda storpkaru periodā sasnāgtū vaļsts puorvaļdē i tautsaimisteibā, vītom, nūtikšonom i personeibom, kas saisteitys par pretuošonuos kusteibu, vītom, kur beja vaļsts naatkareibys atjaunuošonai svareigi procesi, vītom, kurymuos nūtyka puorvaļdis sistemys jaunradeišona i kuruos simbolizej Latvejis pīsadaleišonu storptautyskuos organizacejuos, kai ari lelajim sapynim – vītys, kuruos niule rodam kai montuojumu dīnom iz prīšku i kas simbolizej nastuojūšu Latvejis atteisteibu.

Itys, 2018. gods, Eiropai i tuos kulturys montuojumam ir simboliski i viesturiski svareigs, jo tys īzeimoj viertini lelu nūtikšonu, par pīmāru, symtū godadīnu nu Pyrmuo pasauļa kara beigu i vairuoku daleibvaļstu naatkareibu pasludynuošonys, kai ari Treisdesmit godu kara suoka četri symtū godadīnu. Ar mierki veicynuot i īpazeit Eiropys kulturys montuojumu i styprynuot pīdareibys sajiutu vīnai Eiropys telpai itys gods ir pasludynuots par Eiropys Kulturys montuojuma godu. Vysa vydā Eiropys kulturys montuojuma dīnys ir tematiska, montuojuma vītu saiminīku, entuziastu i specialistu sataiseita kulturys programa, kuruos mierkis ir tyvynuot cylvākus kulturys montuojumam i veicynuot izpratni par aizsorgojamūs pīminiekļu dažaideibu, vierteibys apsazynuošonu i saglobuošonu iz prīšku. Montuojuma dīnu idejis suokys vaicojamys 1984. godā Francejā, kod tī tyka organizātys atvārtūs durovu dīnys viesturis pīminiekļūs, bet oficiali Eiropys kulturys montuojumu dīnys aizasuoce 1991. godā, kod tymuos pīsadaleja 9 vaļstis. Niu nūtikšonā pīsadola 50 Eiropys kulturys konvencejis daleibvaļstis, kuruos pasuocīņus taisa nu augusta da oktobra, bet Latvejā montuojuma dīnys nu 1995. goda koordinej Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde, kotru godu izavālūt temu, kurū izceļt. Leidza ar itū Latvejis symtgadē tuos taišni ir vītys, kuruos saisteitys ar Latvejis vaļsts dybynuošonu i atteisteibu.

Eiropys kulturys montuojuma dīnu 2018 nūtikšonu programa Latgolā:

Bolvu nūvods

15. i 16. septembrī

Bolvu nūvoda muzeja izgleitojūšuos programys: “Latgolys Partizanu pulks” i “Pravesta-kūktielnīka Ontona Rimoviča kulturviesturiskais montuojums”. Dasasaceit programom var, zvonūt 64521430 voi 28352770.

Daugovpiļs

14. septembrī

18.00 Daugovpiļs Vīneibys noma koncertzalē (Reigys īla 22a) koncerts “300 gadi pirms Latvijas. Latvijas baroka mūzika”.

15. septembrī

12.00 Daugovpiļs cītūksnī (Nikolaja īla 5) bezmoksys ekskurseja latvīšu i krīvu volūduos par 4. Zemgalis divizeju Daugovpiļs cītūksnī storpkaru periodā i tyvuokajim restauracejis projektim. Ekskursejai interesenti aicynuoti dasasaceit da 14. septembra, zvonūt 65424043 voi 28686331. 14.00 teatrals prīšknasums iz tylta pi Nikolaja vuortu.

Daugovpiļs nūvods

14. septembrī

12.00 Latvejis Breiveibys ceiņuos krytušūs Pūlejis armejis karaveiru kopūs Laucesē (Laucesis katuoļu kopi) Eiropys kulturys montuojuma dīnu atkluošonys nūtikšona ar īsavieršonu viesturē, aizlyugums, muzykalu prīšknasumu i zīdu nūlikšonu.

Daugovpiļs HES ceļtnīceibys temai veļteituos nūtikšonys.

15.00 pīminis šaļteņa Markovys kopūs. Ekskurseja (Markovys kopi, piļskolns, Putānu grova, Slutišku cīms, Staroveru muzejs).

16.00 Slutišku staroveru muzejā prezentaceja par Daugovpiļs HES byuvnīceibu i 1987. goda nūtikšonom Slutiškūs.

17.00 Goreiguos muzykys koncerts Spruktu Ruomys katuoļu bazneicā ar Daugovpiļs Universitatis Vokaluos nūdalis Ilonys Bagelis studentu pīsadaleišonu.  

15. septembrī

10.00–12.00 Slutišku staroveru muzeja apsavieršona i ekskurseja

16. septembrī

13.00 Latvejis Breiveibys ceiņuos krytušūs Pūlejis armejis karaveiru kopūs Laucesē (Laucesis katuoļu kopi) Sv. Mise par krytušajim Pūlejis karaveirim Latgolys atbreivuošonys kampaņā (1919–1920).

Rēzeknis nūvods

15. septembrī

Nu 10.00 Franča Trasuna muzejā “Kolnasāta” (Kolna īlā 3, Sakstagolā) byus variešona apsavērt pyrma goda atkluotū atjaunuotū muzeja pamatekspoziceju, īpazeit Latgolys zemnīka sātu, pīsadaleit radūšajuos darbneicuos. Sakstagola pogosta teatra draugu kūpā īpazeistynuos ar F. Trasuna runu fragmentim Tautys padūmē, Latvejis Republikys Satversmis sapuļcē, I i II Saeimā i Trasuna saraksteitajom fabulom, kas veļteitys politikai. Nūtikšonu kupluoku dareis folklorys kūpys nu tyvuokys i tuoluokys apleicīnis.

Nu 12.00 Lūznovys muižā tierdzeņš “Lobs lobam”, koncerts, jugendstila mūdis skate, prezentacejis, cepļa izjimšona i cytys nūtikšonys.

19.00 Dyžonais kadriļu bals Lūznovys muižys Kulturys škiunī. Pīsadola Setesdalis deju grupa nu Norvegejis, “Svātra” (Daugovpiļs), “Dandari” (Reiga), “Vīteri” (Rēzekne), “Jukums” (Olyuksna), “Putni” (Jaunlaicene), Kūzuls (Veremi), “Dziga” (Rēzekne), Lūznovys muižys kadriļu deju grupa.

16. septembrī

10.00 Lekcejis Lūznovys muižā par Latgolys muižu kulinarū montuojumu pārnejuo godu symta suokā i jugendstila mūdi.

14.00 Kadriļu koncerts Bieržgalī pi muižys

Vileks nūvods

15. septembrī

11.00 Latvejis nacionalūs partizanu pīminis vītys Stompaku pūrā īpazeišonys ekskurseja, kurymā varēs īpazeit vītys kulturviesturiskū nūzeimi, maklātys īzeimātuos bunkuru vītys, īsaklauseits stuostūs par Stompaku pūra nūmetni i tuos ļaudim. Sasatikšona Bolvu īlā 13, Vilekī. Organizej Vileks nūvoda muzejs.

Eiropys kulturys montuojuma dīnu nūtikšonys ir bez moksys, pasuocīņus atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds. Vaira informacejis par nūtikšonom Latgolā i cytuos vītuos Latvejā var dabuot Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis sātyslopā: www.mantojums.lv/EKMD.

Karteitis nu Eiropys kulturys montuojuma dīnu publicitatis materialim i latgale.travel.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.

Komentari slāgti.