Latgalīša dzilī vaicuojumi. Saruna ar Oskaru Seikstu

Latgalīša dzilī vaicuojumi. Saruna ar Oskaru Seikstu

Roksta autore: Sandra Ūdre

90. godūs, piec ilgo padūmu varys līguma, latgalīšim vajadzēja na viņ atsagrīzt pi sovys kulturys i volūdys, tok reizē ari pījimt jaunū – myusu dīnu ortografeju i nikuo narespektejūšū postmodernismu latgaliski raksteitajūs tekstūs. Jaunuo paaudze latgaliskū gribēja salikt sovūs plaukteņūs i pa sovam. Spūdruokuo figura storp autorim, maksimalists volūdā, huligans tradiceju lauzšonā i revolucionaruokuo latgalīšu kūpkruojuma “Pagrauda” (1999) sastuodeituojs OSKARS SEIKSTS šudiņ iz vysu pasver nu molys.

Kod i kai tev suocēs aizaraušona ar latgaliskū?

Maņ konkreti vydškolys laikā. Nazkai es stihiski školys olimpiadei sovus pyrmūs dzejūļus saraksteju latgaliski. Tod Rēzeknis Augstškolā palikšu kai vīneigais kuriozs, kas dorbu saraksteja latgaliski, paļdis docātuojim, kas tū atļuove. Laikam īškejais protests. Varbyut aiz mīlesteibys pret muoti, drupeit aiz nasapratnis pret tāvu, kas nacīš publiski maņ deve runuot latgalīšu mēlē. Par pīmāru, Reigys zooparkā es, mozs puika, mamai latgaliski paklīdžu: “Verīs, verīs, tī mierkačs kūkā loksta!” Tāvam tys napatyka.

Tai nu pošys dzilīnis, nu pošys mozūtnis īt itī vaicuojumi – voi latgaliskais tev ir vajadzeigs voi nav vajadzeigs. Voi latgaliskū atsvīst kūpā ar mamu i tāvu, pret kurim tev mīlesteiba ir vajadzeiga?

Kas tev pošam ir “Pagrauda” i tuo laika jimšonuos ar latgalīšu tekstim?

Iz “Pagraudys” vuoka ir Evalda Vasilevska zeimiejums. Tei strēle lidoj iz dzilīni, iz paguotni. Varbyut reizē iz atītmi (nuokūtni – S. Ū.). Strēle lidoj garum katuoļu bazneicai, garum latgaļu piļskolnam. I dziļuok, i dziļuok, i dziļuok tī, kur acs nasnādz…

Latgaliskais deļ mane vysod ir bejs taids moza sūleiša veids tyvuok pi seve, pi sovejūs. Ūtra galejeiba ir tod, kod latgalīšu volūda, literatura ir pošvierteiba. Tod pošam latgalīšam kai volūdys nesiejam ar sovu mentalitati, raksturu, dzeivis i dūmuošonys veidu vaira nav lelys nūzeimis. Tagad taida apmāram ir Armanda Kūceņa pīeja. Nazkod maņ pošam drusku leidzeigi beja. Armandam tys vairuok volūdiski, maņ tys beja literaturā. Es pajiemu latgalīšu volūdu tikai kai instrumentu. Raudzieju jū “izstīpt” iz postmodernisma postamenta. Kai kaidu gumejis cymdu voi zeči. Izturēs voi naizturēs, voi tys cymds sapleiss.

Vysi niu prosa, parkū Seiksts nalītoj voi ceņšās nalītuot vysys datortehnikys. Partū ka mani virtualais interesej cik pat moz kai nazkod 60. godūs kaidai babeņai piļsātys dzeive. Mani dyžan kū nainteresej latgalīšu dzeive škārsteiklā.

Bet daudz kas atvīgloj dzeivi…

Maņ pateik audiogruomotys. Tys īsasuocs nu tuo laika, kod mama laseja maņ kai bārnam prīškā. Tai ar tom tehnologejom. Radejā maņ pateik klauseitīs Svena Kuzmina literarūs raidejumus. Varbyut ari partū, ka jū personiski pazeistu.

Voi par “Pagraudys” autorim var saceit, ka jī beja tūlaik tovi dūmubīdri?

Tī beja vysi latgaliski pīejamī, pamatā munu godu voi apmāram munu godu latgaliski rokstūšī cylvāki. Var streidētīs, voi cytā volūdā raksteita latgalīšu literatura ir latgalīšu literatura. Pīmāram, voi Klīdziejs ir voi nav latgalīšu rakstnīks. Deļ mane volūda ir tys kriterejs. Varbyut šudiņ napareiza pīeja, tymā laikā tai beja. Tagad varbyut es pasaceitu, ka Čornuos pogostis staravers ir leluoks latgalīts nakai es. Varbyut jis latgaliski zyna puors vuordus, parosti, kai asu puorsalīcynuojs, tī ir paļdis, putra, maize.

Myusdīnu ortografeja tūlaik vēļ nabeja oficiali apstyprynuota. Parkū tu cik vīgli jū pījiemi i tekstūs konsekventi lītuoji?

Tymā laikā deļ mane nūspēlēja lūmu cylvāki, kas guoja ar jaunū ortografeju, ar jaunū nūstuodni latgalīšu ortografeju baļsteit reali runuotajā volūdā, na iz kaidu baltīšu standartu i vuocyskū sintaksi. I Valentins Lukaševičs ar lelu entuziasmu iz reizis tī īguoja. Deļ mane tod nabeja vaicuojumu. Vacajā ortografejā beja voi nu katuoļu bazneicys roksti, kuri mani tymā laikā moz interesēja, voi raksteja trymdys autori – maņ moz kū izsokūši, ar kurim es nabeju pazeistams. Maņ jūs raksteitais nabeja tik tyvs, lai kūpā ar jim maņ rostūs dziļa interese par Stroda ortografeju. A Leikuma i vysi puorejī, kas ar jū guoja, beja dzeivi cylvāki, ar kurim varēja tū vysu puorrunuot.

Kai tev izaver situaceja ar latgaliskū šudiņ?

Suoksim ar tū, ka vyss nūteik tai, kai tam juonūteik. Kū tuoļuok es par tū pi seve dūmoju, tū vairuok es naatdolu volūdu nu volūdys nesieja. Nazkod keltu volūdys izaplateja, i pa šudiņ dīnai kaidi to relikti atrūnami vysūs Eiropys golūs kūpā dzeļža puorstruodis tehnologejom, škārsteikla i datortehnikys tehnologejis īt kūpā ar angļu volūdu. Vaicuojums, voi baltu, taitod ari latgalīšu tymā skaitā, volūdys kai zemkūpu kulturys nesieju volūdys ir sovu laiku nūdzeivuojušys. Cik šudiņ aktuala zemei pīsaisteitu cylvāku kulturys i dorba tykuma volūda?

Volūdnīki tū sauc par volūdys izaicynuojumim. Ir mieginuojumi, latgalīšu volūdu pīmārojūt škārsteikla vajadzeibom i laikmata aktualitatem, taiseit neologismus, veiduot jaunys volūdys strukturys. Voi tys ir reizē mieginuojums īsādynuot latgalīšus laikmata kosmosa kugī (agruok saceitu laikmata viļcīnī), kurs lidoj tikai vīnam Dīvam zynomā vierzīnī? Laikam tai da myuža gola nasaprasšu, voi tys, kur nasās itei civilizaceja, maņ ir pījamams. Tī ir taidi dzili vaicuojumi, a latgaliskais ir taida moza strēčeite, punkteņš.

Standartfrazēs runojūt, var saceit, ka dzeive dastota, laikmats voi sabīdreibys atteisteiba pīprosa. A iz kurīni tei sabīdreiba īt? Voi maņ pa ceļam ar tū sabīdreibu? Voi nasaīt galejuo šizofreneja, ka tu raugi īsakļaut sabīdreibā, kurai tu nagribi kolpuot? I voi palikt piļneigi vīnam voi raudzeit kompromisu meklēt? Taidu vaicuojumu maņ cīš daudz rūnās. Es zynu daudzus cylvākus, kurim leidzeigi vaicuojumi rūnās. Maņ ir dziļa, dziļa, naskaidra nūjauta, ka tys kosmosa kugis ar latgalīšim īt pat na napareizā vierzīnī, bet var aizlidot uorpus orbitys i kosmosā propuļt.

Karteite: Ivars Matisovs

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.