Muzyka ir sapynu scenarejs! Saruna ar “The Sound Poets” basgitaristu Kārli Jostu

Muzyka ir sapynu scenarejs! Saruna ar “The Sound Poets” basgitaristu Kārli Jostu

Ar Kārli sasarunuoja Edeite Husare

Sastdiņ, 20. oktobrī, “Arēna Rīga” vīnu sovu lelu sapynu pīpiļdeis itūšaļt Latvejā cīši popularuo grupa “The Sound Poets”. Leidza ar grupu itū vysu pīdzeivuos “The Sound Poets” basgitarists KĀRLIS JOSTS (latgaliski precizi byutu Juosts – EH), kuruo dzymtuo puse ir Varakļuoni. Kasdīnā Kārlis struodoj kai tulkuotuojs, bet puorejā laikā daudzi muzicej. “Momend”, “Laika Suns”, “Inde Indive”, “Nesen” i cytys muzykys apvīneibys ir Kārļa muzykaluo CV īroksti. Pyrma vaira nakai desmit godu vīna nu bīžuok spālātūs dzīšmu Latgolys Radejis eterā beja “Crust” skaņdorbs “Tev ļauts”. Ari tū dzīduoja jis. Par sastdīnis sapyna pīpiļdeišonu, dorbu, muzyku i latgaliskū vīnā piecpušdīnis sarunā ar Kārli.

Pyrmais vaicuojums taids vyspuoreigs. Tai kai tevi Latvejā niu vaira atpazeist kai muziki, kai tod suocīs tovs ceļš iz muzyku?

Pryncypā suocēs jau agrā bierneibā par tū, ka muna mama ir klavīru školuotuoja, vuicejūs pi juos klavīris. Tai nu bārnuduorza jau dzīduoju vysaižūs ansambļūs, piečuok ari muzykys škola maņ nabeja izvēle – vīnkuorši beja juoīt. Tai es tū asu pījiems. Kaidūs divpadsmit, treispadsmit godūs ruodejuos, ka maņ muzyku navajag i dzeivē navajadzēs, vaira gribējuos īt spēlēt futbolu. I, saprūtams, kai dzeivē bīži nūteik – vyss ir cytaiži. Piečuok pīcpadsmit, sešpadmit godūs roduos interese koč kū raudzeit spieļuot, dzīduot, raksteit, tod Varakļuonūs roduos grupa “Crust”, ar kū mes ari latgaliski spieļuojom. Tys laiks puorsakluoja ar Latgolys Radejis izaveiduošonu, dzīduošona latgaliski beja aktuali! Bet ar “Crust” saguoja kai jau bīži ar pyrmajom grupom – beidzēs. Kotrys nūguoja iz sovu pusi, es atguoju studēt iz Reigu, suoču spieļuot pats sovys dzīsmis. Tai, asūt tymā vidē, apritē, īsapazynu ar arviņ vaira cylvākim, i lānom, lānom vyss nūvede iz tū, ka es pats niu vaira spieļuoju basgitaru, mozuok dzīžu. Reizem ruodīs pošam par breinumu, bet tai tys niu ir – asu basgitarists “The Sound Poets” i “Laika Suns”!

Basgitara nabeja pyrmuo instrumenta izvēle…

Basgitaru es jau “Crust” laikā spieļuoju. Nivīns jau parosti nagryb basu spieļuot, bet kaidam vajadzēja. Vysi jau gryb gitaru. Tai nu es suoku. Tod beja grupa “Inde Indive” ar Preiļu puišim, ari spieļuoju basu. Koč es sevi nagribieju saukt par basgitaristu, vaira jutūs kai gitarists, dzīduotuojs. Kod jau Reigys laikā tyka taiseita grupa “Laika Suns”, pazeistams gitarists vaicuoja, voi nagrybu basu spieļuot. Padūmuoju, ka instruments nav svešs, koč kod asu spieļuojs, pīkrytu. “Laika Sunī” īsapazynu ar bundzinīku Pēteri Lundi, kurs ir ari “The Sound Poets” bundzinīks, i tai ar laiku pasamaneju i pats tī tikt.

Taišni tū gribieju vaicuot, kai var tikt spieļuot grupā “The Sound Poets”!?

“Laika Suns” i Pēteris pi vainis. Tai sakryta, ka īpazeisti vīnus ļauds, piec tam sateic cytus. Kod “The Sound Poets” meklēja basgitarista, puora reižu izpaleidzieju koncertūs i piečuok iz vaicuojumu: “Kārli, varbyut tu gribi izajimt pylna laika dorbu?”, daudzi nadūmojūt, pīkrytu. Padūmuoju, ka tei ir breineiga īspieja vaira nūsadorbuot ar muzyku sovā kasdīnā.

Niu koncerts “Arēnā Rīga”. Daudzom grupom Latvejā tys ir lels sasnāgums.

Ir, saprūtams, drupeit baileigi, bet tū reizē uztveram ari kai izaicynuojumu. Vysu laiku pyrma tuo dūmuojom, kas varātu byut jauns sūļs, kū varātu vēļ dareit – divreiz beja koncerti Siguldā, spieļuojom ari “Palladium”, beja akustiskūs koncertu serejis, kas izaruodeja mums cīši foršs formats, kū dūmojam ari atkuortuot. Izguoja jauns albums (albums “Trīs” – EH), raudziejom saprast, kū i kai dareit rudinī, partū ka vosora jau beja superaizjimta ar lelim koncertim – “Prāta Vētra”, “Instrumenti”, Dzīšmu svātki. Latvejā jau ar tom vītom, kuruos spieļuot lelam cylvāku skaitam, ir kai ir, deļ tuo “Arēna Rīga” ruodejuos logiska izvēle. Datryukst taidys koncertvītys iz kaidu 5000 skateituoju. Gatavejomīs, ir satraukums, ir uztraukums – vyss kūpā. Bet tys byus vierīneiguokais i leluokais, kū da šam asam darejuši!

Daudz aktivitašu ar “The Sound Poets”, “Laika Suns”, bet kas nūteik ar tovim poša projektim? “Momend”, “Rīgas Centrs”…

“Rīgas Centrs” beja taids vīnys dzīsmis, pop-up projekts. Beja gon cīši daudzi ideju, kū varātu dareit, bet tūlaik tī vīnkuorši beja eistī apstuokli, lai radeitu koč kū taidu, bet niu dasagiut nūpītnuok ir gryušuok. Koč gon hip-hop popularitate līk apdūmuot itū ceļu. Varim palikt pi tuo, ka nasaīt laika. (Smejuos) Bet ar “Momend” pošu reizi mes asam beiguši spieļuot. Vīnā šaļtī tys izabeidze. Vysim beja vysaidys cytys lītys, kas beja svareiguokys, interesantuokys, deļ tuo bez cīši lelu emocionalu puordzeivuojumu izlēmem, ka nav kuo dareit tū, kas da gola nanas prīcys. Bet itūvosor ar sīvu Alisi (dzīduotuoja i dzīšmu autore Alise Joste – EH) mes sataisejom jaunu grupu, kurymā spieļoj ari Aleksis Luriņš, kurs sovulaik beja “Carnival Youth” basgitarists, i grupys “Tesa” bundzinīks Jānis Burmeisters. Tai mes vysi sasatykom i roduos grupa “Nesen”, ar kurū itūvosor nūspieļuojom taišni divejus koncertus. Varbyut byus vēļ kaids. Tei ir taida sirdslīta, kai poši smejomēs – grupa bez ambiceju. Nagribim īspringt, kab skanātu radejuos, gribim vīnkuorši dareit sovu lītu. Koč kur beja sajiuta, ka ir narealizātys personeiguos koč kaidys komponista, izpiļdeituoja ambicejis, deļ tuo “Nesen” rasšonūs var saukt par lykumsakareibu.

Cīši daudzi vysaidys muzykys. Voi muzyka ir ari tova kasdīnys pamatnūsadorbuošona?

Tys byutu sapynu scenarejs! Dīvamžāļ cikom napīsapiļda vēļ cik daudzi, cik grybātūs. Bet kasdīnā es tulkoju – nu latvīšu volūdys iz angļu, bet pamatā nu angļu iz latvīšu. Tai es peļneju iztyku, kod tys nasaīt ar muzyku. Maņ pasadūd i pateik.

Esi dzīduojs dažaiduos volūduos, struodoj ar volūdom. Cik tod ir svareiga volūda dzīsmēs?

Volūda, pa munam, ir cīši svareiga. Munys dūmys godu gaitā par itū vaicuojumu ir mainejušuos. Ka pyrma kaidu pīcu godu es saceitu, ka teksts nav tik svareigs, muzyka ir tys golvonais, kū koč kaidā ziņā vēļ arviņ dūmoju, muzyku iztverūt nu suoku piec melodejis, harmoneju, tik tod īsaklausūt, kas teik dzīduots, bet itūšaļt par tekstu vys tik ir cytaida sajiuta. Kod rakstejom dzīsmis ar “Momend”, tū dareju tik angliski, bet niu ar “Nesen” beja gribiešona i izaicynuojums paraudzeit latviski. Atsakluoja, ka tys nav nimoz cik vīgli! Patīseibā, klausūtīs vaira latvīšu muzykys, saprūti, ka teksts tovā dzymtajā volūdā – latvīšu, voi tei byutu latgalīšu –, izrunoj daudzi tīšuok, dziļuok nakai tys byus koč kod ar, par pīmāru, anglisku muzyku. Tei ir atkluosme, pi kuruos godu gaitā tyku. Sovulaik nūlīdžu, saceju, ka glupeibys, nav starpeibys, bet vys tik ir! Tys ir jauns izaicynuojums deļ manis kai tekstu autora – pret sovu volūdu pats esi daudz kritiskuoks, taipat daudzys lītys, kas angļu volūdā pasleid garum voi “var iztikt”, latvīšu volūdā tys nastruodoj, deļ tuo juoīguļdej vaira dorba. Pa munam tei ir lela muoksla i lobus dzīšmu tekstus latviski roksta viņ puora autoru.

Sovulaik “Crust” dzīduoja latgaliski. Voi nu tevis ir cereibys koč kod koč kū vēļ dzierdēt dzīžam latgaliski?

Nu manis? Nazynu. Pošu reizi nikas par tū nalīcynoj. (Smejuos) Varbyut maņ byutu juopuorsaceļ dzeivuot atpakaļ iz Latgolu i juobyut vaira saskarē ar latgalīšu volūdu. Kasdīnā, ka naskaita kaidys sasatikšonys ar vacim draugim, latgaliski narunoju. Munai sīvai gon pateik, ka sovu reizi parunoju latgaliski. Jei smejās. Tai, ot, izklaideju ļauds! Bet prīcojūs, ka maņ ir ituos zynuošonys, kū jau bierneibā asu dabuojs. Ar mani gon vacuoki narunuoja latgaliski, sovā storpā runuoja i es īsavuiceju. Niu gon, ka napraktizej, volūda suoc gaist, rūnās kompleksi, ka vaira labi narunoj. Bet latgaliski dzīduot? Tyvuokā laikā es nalyktu lelys cereibys, tok iz prīšku – nikuo navar zynuot, varbyut kaidu reizi!

Bet ka kaids īdūtu gotovu dzīsmis tekstu?

Hmm, es apdūmuotu! 

Voi tev pošam saīt pasekuot leidza latgalīšu muzykai?

Asu pamanejs, ka pošu reizi populari ir “Latgalīšu Reps”. Dzierdieju, ka jī dzīduoja ari tū dzīsmi “Kas te nūteik”, kurei beja tod, kod pats beju mozeņš. Navarieju saprast, voi tī ir tī poši džeki voi vīnkuorši kaids reanimej “klasiku”. Vēļ arviņ “Bez PVN”, kas maņ sovulaik beja cīši duorga grupa, ir gona aktuali, ari “Dabasu Durovys” ir aktivi, bet tai, ka cīši mierktīceigi sekuotu leidza, tai nav. Lobys atsauksmis asu dzierdiejs ari par “Rikšim”. Prīca, ka vēļ arviņ ir latgalīši, kurūs zyna vysā Latvejā. Maņ ruodīs, ka cylvākim, kurī narunoj latgaliski, ir eipaši interesanti dzierdēt latgalīšu volūdu.

Ka atsagrīžam pi koncertu, kaidim faktorim byutu juobyut, kab saceitu “ot, itys beja lobs koncerts”?

Es ceru, ka piec sastdīnis ļauds tai saceis par “The Sound Poets” koncertu! (Smejuos) Pats kai klauseituojs dūmoju, ka tam nav nikaida sakara ar lelu voi mozu vītu, telpom voi uoru, bet tys ir par emocejom, par tycameibu. Juonūtic tam, kas nūteik iz skotivis, ka tys nūteik pa eistam, ka nav vīnkuorši apriekins. Ka muokslinīks var likt tev nūticēt, vīnkuorši likt tev koč kū sajust, tod jis aizdavumu ir izpiļdejs. Uorejais, gaismys i šovi, var paleidzēt nūdūt viestejumu, bet, ka vysam nabyus saguma, tod tys paliks vierspusieji. Tai maņ ruodīs. Tys, kū mes gribim ar poetim itymā koncertā dabuot gotovu par speiti tam, ka tei ir lela arena i naīrosta vide deļ myusu pošu i myusu klauseituoju, vys tik likt jim sasajust intimi i tyvai mums. Deļ tuo aicynoju nasabeit, atīt i nūticēt!

 

Kārļa muzykalūs apvīneibu CV (muziķa darbeibys godi grupuos*):

*skaitli ir skaitli, var byut, ka eistī aizamiersuši.

CRUST (2005–2008)

Sovulaik par grupu “Crust” poši puiši 2008. goda intervejā lakuga.lv sacejuši: “Grupā “Crust” spieļoj 3 puiši nu Varakļuonu – Kārlis, Sandris i Āris. Kārlis spieļoj basgitaru i pa šaltim nazkū padzīž, Sandris spieļoj bungys, a Āris gitaru. Grupā suokumā spieļuoja ūtrys gitarists Ilgvars, kurs beja ari vīns nu grupys dybynuotoju, bet paguojušā vosorā jis devēs iz uorzemem i, kod atsagrīze, grupai vaira napīsavīnuoja. Tai nu tāņ spieļojm trejatā. Vēļ grupā iz 2 dīnu beja treisstyura spieļuotuojs, bet mes jam na cīši patykom i jis grupu pamete. Taipat “Muzykys Skrytulī 2006” grupai beja pīsavīnuojs tamburinists Alvis, bet tys beja tikai i vīneigi komercialus nūlyukūs…” 2010. godā grupa izastuoja ari Latgolys studentu festivalā “Studiņs”, bet tys beja viņ eipašs gadejums.

INDE INDIVE (2009–2013)

Grupa “Inde Indive” tyka dybynuota 2005. godā Preiļūs, kod sasatyka i kūpā muzicēt suoce  Edgars Vylcāns, Ugis Vilcāns, Aleksandrs Starovoitovs i Jurgis Jakovels. Laikam īmūt, pasamaineja ari sastuovs. 2008. godā grupai pīsavīnuoja bundzinīks Valdis Metlāns, kurs kūpā ar Ugi i Edgaru ir grupys daleibnīki ari pošu reizi. Pādejū koncertu grupa nūspieļuojuse 2015. godā, bet pošu reizi struodoj pi sova pyrmuo albuma.

 

MOMEND (2009–2016)

Grupa, kuruos dybynuotuojs ir pats Kārlis. Tymā spieļuoja ari niulinejais grupys “Bez PVN” bundzinīks Normans Bārbals i piečuok pīsavīnuoja gitarists Elvijs Pārpucis i basgitarists Matīss Kļaviņš. Grupai izdevnīceibys “I LOVE YOU RECORDS” paspuornē izguojuši diveji albumi – “Episodes of Trust” (2012) i “Spirals” (2014).

RĪGAS CENTRS (2015. goda majs–juņs)

Hip-hop apvīneiba, projekts, kurs tyka sataiseits par gūdu Kārļa vacpuišu balleitei. Apvīneiba izlaide videoklipu “Kas tas i pa čali?”, kurs dabuoja lelu popularitati ari vītnē Youtube, i 2015. goda beiguos sūleja albumu “Nauda”.

 

LAIKA SUNS (nu 2013. goda)

Grupa nu Reigys, kas spieļoj nu 2013. goda i izdavuse divejus albumus – “Nakts Karalis” i “Gaismas Lādiņš”. Grupā bez Kārļa spieļoj ari Arnis Račinskis (sovulaik ari grupys “Mofo” solists), Elvijs Pārpucis i Pēteris Lunde (ari grupu “The Sound Poets” i “Pienvedēja Piedzīvojumi” bundzinīks).

 

THE SOUND POETS (nu 2014. goda)

Grupa rodusēs 2011. godā i izadvuse treis studejis albumus – “Tavs stāsts” (2013), “Pulsē” (2015)  i “Treis” (2018). Grupys zynomuokuo dzīsme ir “Kalniem pāri”. “The Sound Poets” solists ir Jānis Aišpurs, kurs itūgod pīsadaleja festivalā “Muzykys Skrytuļs”, bet pārn ari albuma “Pīmiņ bruoļ” topšonā. Taipat grupā kūpā ar Kārli spieļoj Undīne Balode (čells), Pēteris Lunde (bungys) i Normunds Lukša (gitara).

 

NESEN (nu 2018. goda juļa)

Kārļa i juo sīvys Alisis, kurei ir Latvejā zynoma dzīsmineica, grupa, kurymā kūpā ar jim spieļoj Aleksis Luriņš (basgitara) i Jānis Burmeisters (bungys). Cikom grupai bejušys viņ divejis uzastuošonys – 2018. goda vosorā koncertūs krūgā “Aptieka” i  festivalā “Positivus”. (Imanta Kalniņa i Ainara Mīlava dzīsmis verseja gon nu senejuoka Alisis i Kārļa īroksta).

 

 

Karteitis nu grupys “The Sound Poets” publicitatis materialu (foto Māris Ločmelis) i nu Kārļa privatuo arhiva.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Interveja topuse sadarbeibā ar bīdreibu “Latgolys Producentu Grupa”.