Staraveru pogosts bez dīvnoma

Portals lakuga.lv 17. Oktobris, 2018. gods Comments Off on Staraveru pogosts bez dīvnoma

Roksta autori: Inga Čekša-Ratniece, Māris Justs, žurnals “A12”

Aiz Viļānu pa Maltys upis lobū krostu da Tyskodu azara izavītuojs Sokolku pogosts. Te pyrma vaira nakai 300 godim, gluobūtīs nu cara varys, iz dzeivi apsamete staraveri. Partū ari niule pogostā vairuok par 70% ir krīvi, puorejī – latvīši i cytu tauteibu īdzeivuotuoji. Koč ari pogastā ir 22 cīmi, aktivuokais kasdīnā i svātkūs ir Strupli, partū te ir pogosta puorvaļde, posta nūdaļa, biblioteka, klubs, feldšeru-vacmuošu punkts, vīna navalstiskuo organizaceja, bazneica, veikals. Reizi mienesī sabrauc ari driebu tierguotuoji, bīžuok naasūte vajadzeibys. Bārnuduorza pogostā nav nu kolhoza likvidiešonys, Dylmaņu pamatškolu aizslēdze pyrma 10 godu.

Strupļūs uzrunuotajim cylvākim Sokolku pogosts ir dzymtuo vīta. Iveta Bondare stuosta, ka bārnu dzymst moz, paguojušajā godā viņ četri, bet myužeibā nūguoja 14 cylvāki. Agruok registrēt bārna pīdzimšonu i mieršonys gadejumu varēja tepat pogostā, niule pošim juobrauc iz Viļānim. Zoja Žugunova pīzeist, ka leluokuo problema ir dorbavītys. Pogostā ir viņ div leluoki uzjāmumi, vēļ kaidi 10 cylvāki ir nūdarbynuoti dāņu saimisteibā, kur vyss ir mehanizāts. Nav uzjiemeigu cylvāku, nav ari lelu zemnīku saimisteibu. Jaunī aizbrauc, partū ka nav dorba, saprūtūt, ka nav jāgys ite. Puorsvorā dūdās iz lelom piļsātom, iz uorzemem – rešuok.

Sokolkūs nav atsateistejuse muojražuošona, partū ka daudzim vys ir nostaļgeja piec padūmu laikim, meklej vaineigūs vaļdeibā, saceidami, ka jim viņ pīsanuok. Vaļdeiba ir taida, kaida ir, bet daudz kas atkareigs nu cylvāka. Lūcija Veselova dorbojās sīvīšu klubā “Odziņa” i ir nūvāruojuse, ka cylvāki, kuri grib, atrūn dorbu Rēzeknē voi Viļānūs. “Bet jaunatnei vysu vajag iz reizis, partū ari aizbrauc peļņā iz uorzemem.” Aleksandrai Bistrovai, pogosta kluba vadeituojai, Sokolkūs ir saime, bet obeji bārni Vuocejā. “Maņ ari ir bejuse dūma dūtīs peļņā. Niule gon nā, partū ka ir dorbs. Beja saimisteiba, tūmār kluojās gryuši. Primarais ir dorbs, kas nūtur myus itamā vītā. Te centrā ir kusteiba, nu apleicejim cīmim nav problemu atbraukt ar ritini, vajadzīga viņ gribiešona.”

Cylvāki brauc iz biblioteku, pasuokumim, kuri ir bez moksys, vad bārnus. Zoja Žugunova voda pogosta puorvaļdi i pīzeist, ka ceļu stuovūklis kavej lobuokys dzeivis īspiejis Sokolkūs. “Nu myusu asfaltāts ceļš ir viņ iz Viļānim, iz Maltu i Rēzekni nav. Tys ir cīš švaki. Beja jau planavuots, vaira nateik pat sūleits. Da Maltys ir 20 km, Rēzeknis pa taisnū – 27 km, ka caur Viļānim, tod juobrauc 45 km. Vosorā, kod ir sauss, celi ir izbraucami. Zīmā gon ir gryuši.” Problemys ir ar mobilajim sakarim, koč ari ir tūrni, nav zonys. Taišni Strupli ir īplakā. Lai pazvaneitu, juomeklej styureits. “Redz, itymā styureitī mani var sazvaneit dorba laikā. Veiram ir “LMT“ daslāgums i sātā jam ir sovs styureits virtuvē, maņ ir “Tele2“ – sovs styureits, meitai – “Bite“, jū var sazvaneit viņ ūtrymā stuovā,” stuosta Ināra Repša, pogosta socialuo darbineica.

Pogostā ir vīns dīvnoms – viņ katuoļu bazneica, kuramā dīvkolpuojumi nūteik div reizis mienesī ap 20 cylvākim. Koč ari staraveri ite dzeivoj jau seņ, dīvnoma jim nav. Lyugtīs brauc voi nu iz Viļānim, voi Tyskodim, voi iz Sakstagola pogostu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Komentari slāgti.