Ilzis Spergys stuosts “Mīlesteiba”

Portals lakuga.lv 24. Oktobris, 2018. gods Comments Off on Ilzis Spergys stuosts “Mīlesteiba”

Autore: Ilze Sperga, literate

Juos telepons šudiņ naīsazvaneja ni reizis.

Jau div nedelis.

Vierūs iz ekrana. Mogonys viejā. Saule. Juos puču duorzs.
Kotru godu jei saceja, ka niu to gon pādejū reizi. Gona vysa, vysa par daudzi, kam tuo vysa vajadzeigs, kam tuo vysa. Ni apškīst, ni apbyut, ni apdzeit.

Tok kotru godu guoja pavasars, kotru godu jei pierka sāklys, roka ar luopstu i revēja. Niu tuos jaunuos nazuolis. Tei ar skareņom, tei ar dzaltonim zīdenim. Vysaida valna niu īvozuots. Ar tom pošom eciešom i orklim pa vysu pasauli, kaids tī breinums. Agruok taida nabeja. Vusne da vuolyudne, vyrza da teitini. Jau hreni, ruodejuos, puorjims vysu. A niu to gon. Ni izrevēt, ni apbyut.

Cīst navarūte tuos zemis, jei kotru godu junī saceja, īdama ar kapli nu teiruma, saceja julī, līdama izkoltušūs ogūrču grādu, augustā ar pupu i seipulu veikšim i skalinim i, treidama dorba pīdzeituos rukys, saceja septembrī. A zeme vylka pi sevis. Jei otkon i otkon audzēja tūs valna kabačus, ogūrčus, tomatus, batviņus, burkuonus, kuopustus, buļbys i grīziņus, pupys, zierņus, casnāgus, salatus, redisus, juoņūgys, ierkškeižys, rabarberus, rutkus i seipulus. Audzēja i gryude burkuos. Mudri, mudri. Recepti taidi i itaidi, vajadzeigajā vītā attaiseiti žurnali, gruomotuos sāklu pacenis gruomotzeimis vītā. Pi batviņu soltuos zupys sagatavis batviņu sāklu paceņa. Tū jei beja aizlykuse itamā vosorā. Vyss ar apdūmu, kai nazkod juos mamai Jumprovys Marejis obrozeņš puotorneicā pi litanejis.

Otkon i otkon ar spanim, skalinem, kulem i maisim, kastem i burkom juos mīlesteiba brauce pi manis. Otkon i otkon burceņuos, kastēs, saļdeitovā. Otkon i otkon ari es caurom naktim myzuoju, grīžu, vuoreju i jiemūs ar kabačim, ogūrčim i meļneicom. Kai beidamuos naaizspēt, kai beidamuos, ka miskastē byus juoizsvīž koč drupona juos mīlesteibys.

Jei sēja i stateja, revēja, ratynuoja, grīze i laseja. Kotru pavasari i rudini duorzs kai polu laikā puorjēme juos sātu. Pavasari vyss sasalaseja iz kuknis golda i ap goldu, ka nabeja, kur atsasēst. Seikī seipuleni, sāklys, sieklenis, burkys, burcenis. Škeivūs zam lupatenis kai bierneni šiupelī deiga ogūrči i kirbi, iz palūdzis golvys slaisteja aizacītuši tomati i paprika, baklažani i syltumneicys ogūrči, zam golda spanī margancovkā mauduojuos seipuli apgrīztom buordom. Kuknē dzeivys vītys nabeja i rudinī, kod tys vyss beja juodaboj zam jumta. Spani, skalini i kastis. Tys aiz tuo, tys iz tuo. Burkys pīpiļdeitys i apguoztys vēļ korstys zam deča, burkys tukšys. Vuoceni, vuoki, škēris i leime deļ pīraksteišonys, kas tī pītaiseits, vasals kokts receptu žurnalim i gruomotom.

A ka vēļ leits. A kur vēļ mygla. Jei aizaalsdama nese nu uorīnis slapņuma i vāsuma duorza lobumus, sasiļdeja kai bārnus, seipulus sapyna bizēs i pakuore pi cepļa. Kai nazkod bierneibā maņ bizis nu reita.

Kai tik nu līknis vokorā pasacēle mygla, jei skrēja, ruove, nese. Lelom kastem zali tomati gatavejuos čulanā, apsagti ar vacū mieteli. Mygla tomatim kai smierts. Kai suocās augusts, jau, vei, kotra nakts kai pādejuo. Nūkaviesi, apsasiss ar malnū pyvi. Cauri. Vyss.

Nikod nazyni, kod kas nūderēs. Ar tū mieteli jei guoja iz dorbu. Es iz školu. Obejis stuoviejom autobusa pīturā. Dasagivu pi polys, beja tik sylts, tik labi. Niu žurku izdzonuota apakle, ar puteklim i duniejumu pīsasits audums. Nūderēs. Nikod nazyni.

Tik mogonys īsasēja pošys, iztureigys kai kvaroba. Pošys īsasēja, pošys zīdēja. Sorkonim karūgim puori buļbu, runkuļu, batviņu i burkuonu lokstim plivinēja juos vosora.

Jei vysu laiku runuoja, ka grybātūs redzēt rūžu duorzus Rundālē. Vokorā vērēs teļvīzeri i saceja, ka grybātūs gon. Jei pi klāva izroka dūbi i īstateja rūzis. Apsola, puorsavērte mežogā. Jei aizasirdeja, izplēse vysu i tūgod tī īstateja samtinis. Cytugod poši nu sevis tī jau deiga redisi, salati. Uora tomati giuluos iz malnuos i tukluos zemis, kuopustu lopys. Jei beja redziejuse žurnalā, niu taida mūde.

Aizbraukt da Rundālis nikod nasaguoja, nabeja laika. Kur bess, puori vysai Latvejai. To lūpi. To duorzs. To sīna pļova. To zapts.

Varātu aizbraukt. Cik ta tī tuo ceļa. Īsasēdi i brauc.

Mož cytugod. Niu vosora.

Dzimšonys dīnā jai nikuo navajags. Vysa gona.

Ar jaunū teleponu jei ilgi natyka golā. Pūgys nataidys, nazkaidi napareizi cipari. Tod dasasuove. Tūvosor jei beja fotografiejuse duorzu. Tik na jau tūs runkuļu lokstus. Pučis, pučis, a mogonys puori vysam.

Tai siej maganenis. Tai deigst maganenis. Tai raun maganenis. Kai leiguodamuos dzīsme īskrēja pruotā. Ar rūkom kusteibys, leigoj, leigoj, leigonai kai leigačuos. Seika šaļteņa dzīsmē.

Mogonys izlyku jai iz telepona ekrana. Sorkonim karūgim juos vosora zīdēja, kod jei nu kuknis palūdzis jēme teleponu. Pīzvaneit gūvs sākluotuojam. Mož vēļ ir rikteigais laiks, mož tei gūvs itūreiz apsaīs. A mož jau par vieli. Mugoru rūza jau nu reita. Cikom atbrauks, jau byus trokums puorguojs. Otkon par veļti.

Pīzvaneit zuolis pļuoviejam. Pa teļvīzeri sūleja da pyrmūdīnis sausu. Juolīk tei pļova gar zemi. Kas sakass, kas sabyus, kas savess. Napļaut navar. Nu tuo ūtra gobola saguoja tik desmit vešolu, var napītikt.

Pīzvaneit dokturam. Otkon narikteigs spīdīņs. Golva kai spaņs. Sirds sytās kai pele pa spani.

Pīzvaneit iz pogostu. Lai appļaun sovys ceļamolys. Aizaudzs kai brīsme. Parāda nikaida.

Varieju jau izlikt iz telepona ekrana unuceņus. Kas tī nu tūs mogonu.

Tik kam jai muni bārni. Tys laiks beja guojs i puorguojs. Bārni ir bārni. Izaug i aizīt.

Aizbraukt cīmā jau nasaguoja. To duorzs. To pļova. To gūvei mastits. Puorguoja bārnu dzimšonys dīnys, puorguoja slymuošonys, duorzeni, pyrmuos školys dīnys i pyrmuos mīlesteibys.

Dasaglauž, dasaspīž. Vys vēļ sovs, a jau pasauļam dūmuots i pasaulī verās.

Braucem cīmā pi babys, vosora, putyni, ūdzenis, skrēja bosom kuojom i mauduojuos. Tod otkon rudiņs, otkon tī veikši, spani i skalinis. Unuki ar prīcu givuos pi ierkškeižu spaņa, apēde sauvi i aizskrēja. Cik stuņžu jei beja lasejuse. Cik puotoru skaitejuse. Cik dīnu, cik guodu, cik sapynu.

Vēļ divdesmit procentu. Juodalīk pi voda, dreiži jau gulātu. Da reita nadaviļks.

Parolis es nazynuoju. Cikom juos telepons naizaslēdze, jei it kai vēļ beja jei poša. Tik iz šaļtenis īmyguse.

Siedieju iz beņča slimineicā. Tei smoka.

Vaca i apdauzeita dzeļža gulta, ak jau atvasta kai humanuo paleidzeiba. Vaca, bet na nu krīva laiku. Tei paguotne, kuruos pi myusu nabeja bejs, tok kas kai nazuole īleida vysur apleik, cikom vaira napīminieji, kas ir i kas nav sovs.

Jei it kai beja, i juos vaira nabeja. Siermī moti kai kiula ap muti, īkrytuši byudi i acs. Vaca, vaca sīvīte.

Beja īguojs uorsts. Nikuo loba nasūlej. It kai vyss labi. Tik poša redzit. Nasamūst. Plaušu vaini apuorstiejom. Nui, apkūpam labi. Poša redzit.

Termini, gudri vuordi. Procentu moz. Sūleit navaru. Iztureigi tī vacī. Seiksti. Bet vacums. Vacums.

Varātu apskaut, dasaglaust, īsaraut pi juos komulī. Kai nazkod.

Tik jau kaidu laiku jai beja cyta smoka. Piec vuojuma. Piec smierts. Piec vacuma. Nazkaids ryugts i napanasams smuords. Cik raudzeju apskaut, kod aizbrauču, tik vys vaira na tai.

Muna bierneiba seņ beja cauri. Napajims, nanūglauss, napaceļs, nanūmīrynuos.

Niu maņ beja juoteik ar vysu golā. Bārnu apsystī ceļagoli, slimeibys, korsūni, kuosi. Bārnu atzeimis, puļceni, muzykys škola, nazkas na tai, klasisbīdri, cereibys, idejis, sapyni, ambicejis. Muotis slimeiba.

Pieški juos vaira nabeja. Lūpi, duorzs, sāta.

Īsamauc juos kalašūs i ej. Da taipat tev ir tova dzeive.

Nu suokuma telepons zvaneja kotru dīnu. Kai īt. Kū dora. Kai byus.

Zvaneja par saimisteibys lītom. Vacais bryugons pīzvaneja. Jis zvona kotru svātdīni, kai tāvs nūmyra. Sīva aizbrauc iz bazneicu, jis zvona. Ak jau navajadzēja nikuo saceit. Saceju, kai ir. Vaira nazvaneja.

Beja zvoni par produktim. Tam vajag sīra, tam vajag pīna, tam ūlu, tam zaļumu. Nikod nabeju zynuojuse, nu kurīnis jai ir nauda. Kai braucam, tai otkon aplūksne. Kai kauneidamuos gryuž rūkā. Paraugi najimt. Sasajutu kotru reizi kai rekets. Kotru reizi jei īdeve i apsavainuoja, ka najemu. Kotru reizi raudzeju kuo aizvest. Tik jai jau nikuo navajadzēja. Vyss sovs. Vysa gona. Var īdūt, var puordūt.
Zvoni apseika. Kod kurais vēļ īsazvaneja, kai aizamaļdejs. Cikom šudiņ nivīna.

Vēļ ostoņpadsmit procentu. Nakti naizviļks. PIN koda es nazynu. Izroku vysys montys, nav. Turēt pi voda. A ka elektreiba beidzās. Ka batareja nūsabeigs, pagolam vyss.

Sorkonuos mogonys vērēs iz mane. Likt pi luodātuoja voi gaideit.

Digitaluo pārnejuo vosora. Aizbraucem div reizis gostūs. Iz dzimšonys dīnys i atvalinuojumā. Beja peirāgi, šampanīts. Ībraucem pa ceļam, apbraucūt Latveju. Bārni izamauduoja. Jei izcepe peirāgu, meikle sakryta. Garšuoja piec soldonu gleizdu, nazkas pynuos pa muti. Vysim beja na sevī. Runuot to nav par kū.

Bārnim jei pavaicuoja, kurā niu klasē. Kotru reizi pavaicoj. Bārni jai pavaicuoja, kur jei beja pa Juonim. Sātā. Kur ta cytur.

Kū es par jū zynu. Kas jai pateik, kuo jei grib, par kū sepinej. Kas jai patyka, kuo jei gribēja, par kū jei sepinēja.

Bazneickungs atguoja ar postorū svieteibu. Aizguoja. Nu i. A kū tuoļuok. Nasamaineja to nikas.

Mes jau seņ narunuojom par dzeivi. Tik par ogūrčim, tomatim. Kū aizvest. Kū atvest.

Maņ pat nav juos marynātūs ogūrču recepta. Nazkai palyka i palyka. Vyss pasauļs ir pylns ar receptim, pylns internets, pylni žurnali, a muotis recepta tī nav. Poša taiseju, poša marinieju, tok nikod nasaguoja tik lobi kai jai.

Vys nabeja laika. Ni da tuo.

Nui, nui, pastuosteišu. Aizej puorsītu gūvs, aizej iz muorku izskoluotu driebu meikstajā iudinī.

Atej, jau burkys ar dybynim gaisā. Nui. Suoļs, drusku cukra. Upiņu i kiršu lopys, hrens, casnāgi, nui, tu zyni.

Cik. Kuo.

Telepons šudiņ ilgi tur. Nivīns tok nazvaneja.

Sātā siedieju pi kuknis golda izslaukuse gūvi i pabaruojuse syvānus. Salyku drēbis. Naudu. Saraksteju nu telepona iz lopys vysus kontaktus, kam juozvona, ka gadīnī kas. Rodi. Tuolejī rodi. Krystabārni. Klasisbīdri. Studeju bīdri.

Cik. Kur. Kam. Nikuo nazynu.

Kai nu myglys pluovuoja bierneibā pīsauktī draudziņu vuordi. Godu godim nasatyktuos, naradzātuos. Da pa kuru laiku. Kod ta lai.

Iz draugu i rodu apsveikumim jei nikod naatbiļdēja. Gribieju paleidzēt, nūpierku aplūksnis, kartenis. Tukši tai i nūstuovēja iz juos naktsgaļdeņa. Aplūksnēs es sajiemu naudu. Apsveikumus jei pamazeņom atdeve mums. Daudz laimis, laimeigu jaunū godu. Svātku to daudzi sasalosa.

Jai vysmoz beja iz kuo pīraksteit. Kaidu šaļteņu mes sasajutom normala saime, kas sajem i duovynoj. Na tuos pa klusū i kauneigai īgryustuos aplūksnis. Nūpierc sev. Tu jau poša zyni. Poša gudra.

Nikaidu duovonu, nikuo personeiga. Jei samoksuoja kai olgu, kai atsapierkšonu. Kai nu nabašnīka atsakrateja. Pat ni puču voi svineigu vuordu. Pakluseņom rūkā īgryusta aplūksne. Jem. Pierc.

Tū naudu es izdevu par piļneigim māslim. Par puortyku veikalā, par drēbem, kū panosuoju i atdevu lobdareibai. Prūm. Paceli. Atlaidit. Atpestejit mani nu tuo vysa. Kai zuomauci uodu gribieju izamaukt nu tuo vysa. Breiva i sovā dzeivē. Ar garim zūbim svinieju sovu bārnu svātkus, vuiceidamuos nu žurnalu, na nu sovys muotis.

Piečuok draudzinis i kursabīdrinis izzynuoja juos numeri i raksteja jai eiszinis teleponā – iz Leldīnis, Zīmyssvātku. Jei ni reizis naatsaceja jom nikuo. Tai i pagaisa syuteituoji. Mož nūmyra. Telepons nūsamaineja, eiszinis pagaisa. Dūmuot, cylvāka nimoz nabyutu bejs.

Škeiru vacuos eiszinis, nikuo naatrodu. Objektam atslāgta elektreiba. Kontā īguojuse summa. Nikuo sova, nikuo personeiga.

Naatbyldātī zvoni. Atbyldātī. Sastateitī numeri. Raudzeju zvaneit, sazvaneju vetuorsta i mežu uzpiercieja.

Nikuo, pi kuo dasagiut. Sešpadsmit procentu. Izslēgt i mīrs. Kaida maņ tī vaira daļa.

Tuos mogonys. Pošys īsasiej, pošys sazīd. Pošys nūveist. Pošys, pošys vysu.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.

Komentari slāgti.