Kuprovys ryupnīciskais bluzs

Kuprovys ryupnīciskais bluzs
Kuprova. Karteite: Māris Justs.

Roksta autore: Ināra Groce, žurnals “A12”

Latvejis mozuokais pogosts ir Kuprova Viļakys nūvodā. Piec industriali ryupnīciskuos paguotnis, cīmā nazkod dorbuojuos ceglu drenu ryupneica, Kuprovā ir koncentriejīs vīns nu leluokūs graustu rajonu. Tukši lūgi i pamesteiba ir na viņ ryupneicys teritorejā, bet ari daudzstuovu sātys ir kūku cauraugušys. Koč ari Kuprovā niu nav straujis i aizraujūšys dzeivis, tok jei sevī globoj saistūšus i kruosainus stuostus.

Kuprova divdasmytuo godu symta suokuos beja nalela sādža pi dzeļžaceļa stacejis. Luteraņu Kuprovā ir daudz, īguojuši, kod zemis daleja. Kupravītis Ainys Bricis vacvactāvs ari atguoja zemis deļ. Dzeļžaceļa lineja i tylts – nazkod Kuprovys centraluo vīta. Pyrmuos Latvejis laikā kinīši meža dorbūs struoduojuši. Kūkus nu zyrgu pajiugu kruovuši vagonūs, gryuts rūku dorbs.

A. Brice ir struoduojuse Kuprovys ceglu drenu ryupneicā nazcik desmitis godu. Tymūs laikūs cīmatā beja tyukstūša cylvāku, kuru dorbavīta beja ryupneica i vīna nu leluokūs muola atradņu Baltejā. Ryupneica struoduoja maiņu dorbā, partū ka cepļus nevarēja apturēt. “Ryupneicā struoduoju nu pyrmuos dīnys, tūlaik vēļ tūpūšuos ryupneicys direkceja atsaroda Bolvūs, pretim autoūstai. Naticējom, ka Kuprovā varātu izbyuvēt taidu ryupneicu. Industrialuos ākys celtnīceibai materialus syuteja nu vysys Padūmu Savīneibys. Vagonus kruove ari muns veirs. Beja apriekinuots, ka vītejuo muola pītiks i ryupneica struoduos, mozais, 50 godus. 70. godūs ryupneicu atkluoja. Pyrmais direktors beja Leonīds Tumačovs, taids smuidrys i cīš styngrys, nu izsyuteitūs.

Pyrmais dorbaspāks drenu fabrikā beja cītumnīki. Reizē ar ryupneicu Kuprovā tyka izcēle ari cītumu, niulenejuo školys sporta laukuma vītā. Puorejim struodnīkim izbyuvēja barakys, kurys niule ir nūjauktys. Vysa ryupneicys teritoreja beja nūžūguota, kotru styuri karaveiri apsorguoja i tikt varēja viņ ar caurlaidem. Drūši viņ cītumnīku dorbs tyktu izmontuots ari tuoļuok, ka na vīns atgadejums. Zam Oktobra svātku vīns cītumnīks gribēja “izapeļneit“ i vagonkā īlyka skuobekļa balonu, rateni tyvuojuos cepļam, bet kaids tū pamaneja. Kas tod byutu bejs, ka izspruogtu vysa ryupneica!

Vysa ryupneicys dokumentaceja beja krīvu volūdā. Ryupneicys struodnīkim, kuri maiņuos struoduoja, olga beja loba, maņ kai sekretarei – moza,” stuosta Aina. Lai uzturētu saimi, vajadzēja struoduot duorzā i puordūt ražu. Tod licīs, ka vyslobuokuo dzeive ir daudzstuovu sātuos – juos kurynoj, navajaga molku nosuot. Kod apturēja ryupneicu, daudzstuovu sātys atslēdze nu syltuma, tūlaik sevkurs nūviertēja privatuos sātys lobumus. Sātā atīmūt – sylts ceplis, lūpeni i duorzs.

Kuprova. Karteite: Māris Justs.

Kuprovys viesturiskū atteisteibu nūdrūsynuoja paguojušuo godu symta 20. godūs caltuo dzeļžaceļa lineja Reiga–Abrine. Nu 1993. gods leidz linejis piļneigai sliegšonai pasažeru viļcīni kursēja da Vecumu. A. Brice stuosta, ka juos saime regulari izmontuoja viļcīņu satiksmi – i bārni, školuodamīs Reigā, i radinīki atbrauce. Pyrma linejis pūsmu sliegšonys vīnreiz dīnā kursēja viļcīņs Reiga–Ieriki–Guļbine i Reiga–Pļavenis–Guļbine–Vecumi.

Pādejā pasažeru viļcīņa lineja Vecumi–Pļavenis–Reiga tyka slāgta 2001. gods 1. julī, bet pādejais kravys viļcīņs devēs ceļā 2001. gods augustā maršrutā Žeiguri–Guļbine ar kūkmaterialu kravu. Aina atguodoj, ka pādejū viļcīni cylvāki guojuši pavadeit un rauduojuši. 2009. godā slīdis demontātys. Aiz Kuprovys stacejis vēļ beja Žeiguri i Vecumi, bet Latvejai pīdarūšū Purvmolu i Abrini 1992. godā nūdeve Krīvejis Oktobra dzeļžaceļam. Krīvejis pusē jū oficiali slēdze 2004. godā. Informacejis olūti viestej, ka 2014. godā Vydzemis planavuošonys regions devs konceptualu atbolstu dzeļžaceļa linejis atjaunuošonai pūsmā Guļbine–Pitalova. Niu Kuprovā dzeļžaceļa slīžu uzbārumus izmontoj autotransportam, teritoreja teik sakūpta i atteireita nu kryumu, bet dzeļžceļnīku kūka sātuos dzeivoj saimis.

Industrialuo āra ir beigusēs. Bet varbyut Černobilis cīneigi grausti cīmata portretā ir Kuprovys prīškrūceiba? Kur vēļ Latvejā var atrast tik apjūmeigu graustu koncentraceju nalelā teritorejā? Īvārojūt drūšeibys pasuokumus, pamastuo ryupneica i spūkainuos sātys var palikt par fiļmiešonys laukumu myusdīneigom šausmu filmom, pīsaisteit izdzeivuošonys školys reikuotuojus. Te var veiduot popārta muokslys poligonu, līkūt zeimiejumim i grafiti sazīdēt ryupneicys tūrņūs i tukšajuos bloku sātuos. Sūpluok regionam soveigajai kūka apbyuvei veiduot postindustrialu muokslys ci pīdzeivuojumu objektu ir izaicynuojums vysim radūšajim pruotim i lāmumu pījiemiejim.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.