Rēzeknīts Fridrihs Ermlers – Kannu festivala laureats

Portals lakuga.lv 29. Oktobris, 2018. gods Comments Off on Rēzeknīts Fridrihs Ermlers – Kannu festivala laureats

 

Roksta autore: Sandra Ūdre

Itūgod palyka 120 godu, kūpš Rēzeknē dzims kinorežisors FRIDRIHS ERMLERS (1898– 1967), eistajā vuordā Vladimirs Breslavs. Juo dzymtuo sāta vēļ niule stuov Vilhelma Purvīša īlā 10, tī ir pīminis pluoksne. Viņ nadaudzi zyna par juo panuokumim radūšajā laukā. Juo filma par Stalingradys kauju “Leluo puorlauzšona” (Великий перелом, 1945) dabova Kannu kinu festivala Lelū Bolvu 1946. godā. Ideologiski pareizuos shemuos jis muocēja īlikt dzeivu dvēseli.

Bierneibys īspaidi

Nuokušais kinorežisors dzims 1898. gads 1. majā (v. st.) Režycys ebreju struodnīka saimē. Juo tāvs 1905. godā emigrej iz ASV, i muote vīna audzynoj pīcus bārnus. Vladimirs ir vacuokais i naudys tryukuma deļ jau 1910. godā suoc struoduot aptekys nūlyktovā par izsyutomū. Lai kur jis piec tam nabyutu, zuoļu smoka jam atguodynuos nabadzeigū bierneibu i pazamuojumus.

Zynuotkuorajam puiškinam nav nikaidys izgleiteibys, jis roksta ar rupom klaidom, prīškstots par muzyku – nu vītejūs guņsdziesieju repertuara. 20 godu vacumā jis pyrmū reizi dzierdēs simfoniskū orkestri, nu puordzeivuojuma histeriski rauduos da bezsamanis. Bet pagaidom juo nu dobys dziļuos muokslys puordzeivuojuma praseibys apmīrynoj tuolaika kinematografs. Jis regulari apmeklej kinoteatri “Diana”, vuiklais žuliks muok tī tikt bez moksys.

Ar mauzeri pi suona

Pyrmuo pasauļa kara laikā Vladimiru īsauc armejā, 1919. godā jia īsastuoj boļševiku partejā i palīk par čekistu. Stuosti par nažieleigū ceiņu ar tautys īnaidnīkim dūmuoti vaira īspaidam, čekys organūs jis nūsadorboj ar saimnīcyskim vacuojumim. 1923. godā piec partejis nūsyutejuma iz īstuoju puorbaudejumu Petrogradys Ekrana muokslys iņstitutā F. Ermlers atīt pylnā kaujis ekipiejumā i ar mauzeri pi suona. Jam vaicoj moz, vysu īskaita. Zynuošonu jam nav, bet juo komisara izskots dora sovu – jū īskaita studentūs. Jis ir vīns nu pyrmūs komunistu iņstitutā. Dīnā jis struodoj čekā, vokorūs – vuicuos akterspēli. Jam napateik antirevolucionarais nūskaņuojums institutā, jis suoc pat iņstituta padūmiskuošonu.

Kod F. Ermlers nūspieļoj epizodisku lūmu filmā “Sorkonī partizani” (1924), ar sovu tāluojumu jis tik naapmīrynuots, ka iņstitutu pamat, nūsprīž jimtīs ar režeju. Jis suoc struoduot kinu fabrikā “Севзапкино”, tūlaik tai sauc “Ленфильм”.

Trešuo pīdzimšona

Ermlers pats sacejs, ka jam bejušys treis pīdzimšonys – 1898. godā, 1919. godā, kod īstuojs partejā, 1923. godā, kod suocs nūsadorbuot ar kinu taiseišonu. Kritiki i kinu viesturnīki vysod pastreipuojuši partejis svareigumu juo dzeivē, tūmār muoksla, na parteja stuoviejuse augšuok – kai pādejuo instaņce. Boļševiku paaudze ari kinu industrejā lauž, nažieleigi kritizej vysu da jūs radeitū. Jaunī ir energejis pylni radeit jaunys, cytaidys filmys, struodoj bez breiva laika, dažs tīpat iz vītys dzeivoj. Bet jaunais vysu pyrma nūzeimej jaunū ideologeju – struodnīku, zemnīku, sorkonarmīšu i komjaunīšu sadzeive, attīceibys, kas pajimtys nu dzeivis. Ermlers pazeist itū vidi, cylvāku psihologiskuos attīceibys, bet dalīk vēļ partejiskū dūmuošonu. Kinu studejai ir nabadzeigs apreikuojums, na vysu īcerātū var realizēt. Kai myusu dīnuos, pošim juodūmoj, kur jimt naudu sovys īceris realiziešonai.

Ermlers pīrunoj Leningrada veseleibys puorvaļdis (Ленинградский горздравотдел) vadeibu pasyuteit kinys darbneicai popularzynuotniski izgleitojūšu filmu. Tai Ermlers režisej sovu pyrmū filmu “Skarlatina” (1924). Da leluo ekrana filma nateik, poša filma nav saglobuota, bet kai anekdots kinys viesturē palykuse gon. Pats Ermlers atsazeist, ka filmys zynuotniskuo puse radūšū komandu nainteresej, bet tei ir īspieja jim struoduot ar eistu kinu tehniku i moņtēt pošu nūfilmātū. Saīt teiruo avantura. Kod uorsti i zynuotnīki nūsaver filmu, jūs sašutumu naizsaceit. Filmā ir div ekscentriskys epizodis – nu groba ar dubultu salto izlāc ar skarlatinu myrušuo balerina i nūčaravuots mūks dzemdej bārnu.

1925. godā Ermlers pīrunoj kinu fabrikys direktoru tūmār uzticēt jam pasyutejumu par komjaunatni. Kūpā ar E. Johansonu jis roda komjaunīšu detektivu “Vātrys bārni” (Дети бури; 1925), kas piļneibā atbylst pasyuteituoja gaumei. Popularitati Ermleram i Johansonam atnas filma “Katka – papeira cukureņš” (Катька – бумажный ранет; 1926).

Par eistu sensaceju palīk filma “Parizis saučs” (Парижский сапожник; 1928), kas izraisa plašu rezonaņsi sabīdreibā. Sovutīs filmu “Imperejis atlyuza” (Обломок империи; 1929), koč i eisynuotu, ruoda uorzemēs. Mediciniski precizi paruodāta kontuzejis kliniskuo aina, pareizi ideologiski akcenti. Pyrmajā pasauļa karā kontuzāts cara armejis unteroficers Filimonovs ir aizmierss sovu vuordu, profeseju, viņ ataust atminis par sīvu i jis dūdās jū meklēt, bet pasauļs ir cytaids – boļševiki paspiejuši puormeit ari cylvāku dūmuošonu. Ermlers sajam apsveikuma telegramys nu Č. Čaplina, S. Eizenšteina. Tuos vysys vēļ ir māmuos filmys, bet Ermlers grib taiseit skaņu filmys. 1929. godā dūdās iz uorzemem kai “Imperejis atlyuzys” režisos, jū pošu vaira gon interesej, kai taiseit skaņu filmys. 1935. godā gastej ASV.

Stalina styngruo rūka

Atbraucs nu uorzemu, Ermlers niu taisa viņ skaņu filmys, jam pasaveic, ka juo dailradi atzeist Stalins. Filmā “Dyžais pylsūņs” (Великий гражданин; 1937) jaušami tuo laika PSRS izvārstuo staliniskuo terora atbolsi, nasaverūt, ka tū pat slavynoj kai pareizu. Golvonuo varūņa Šahova prototips ir S. Kirovs – Stalina leluokais konkurents, partū Stalins pats viereigi losa scenareju i pīsakosa pi kotra seikuma. Stalins līk izsvīst Šahova nūšaušonu filmys beiguos, bet Ermlers lauza golvu, parkū atslāga epizode juoizjam, bet juoklausa. Filmai īdūd pyrmuos pakuopis Stalina premeju. Nu 1940. gods Ermlers kliust par kinostudejis “Ленфильм” vadeituoju.

Ermlers daboj vēļ treis kotrys pakuopis Stalina premejis. Pyrmuos pakuopis premejis filma ir “Leluo puorlauzšona” (Великий перелом; 1945) par Stalingradys kauju, kas radikali puorlauze Ūtruo pasuļa kara gaitu, Kannu kinu festivalā Francejā doboj ari Golvonū bolvu 11 nacionalūs kinematografu konkureņcē. Nasaverūt iz idejiskū īvierzi, psihologiski dzili ruodeitys froņti komandejūšuo generala šuorbys riskēt voi nariskēt, draugu uztvert kai draugu voi zamuok stuovūšu militaru personu (bet augstuoks par vysu ir komunists); dziļa ciļvieciska suope par sīvys nuovi.

Ūtruos pakuopis Stalina premeja ir filmai „Jei aizsorgoj Dzimtini” (Она защищает Родину; 1943), tei ir veļtejums sīvītem. Golvonajai varūnei karā nūgalynuots juos veirs, hitlerīši juos prīškā nūsaun bārnu i sabrauc ar tanku, dziļš sīvītis izmysums puoraug naizmārojamā naidā, tys jai līk īsasaisteit partizanu ceiņā.

Piec Stalina nuovis Ermleram vaira nav morala “pīnuokuma” taiseit monumentalys filmys, jis napagaisynojūt ideologiskys īvierzis, turpynoj taiseit filmys. Mierst 1967. gods 12. junī, paglobuots Blagoveščenskys kopūs.

Publicitatis karteite.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari slāgti.