Gostūs dobys parkā “Nūmiernis vaļņs”

Gostūs dobys parkā “Nūmiernis vaļņs”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Turpynojūt stuosteit par Latgolys pazeistamajom vītom, itūreiz celi vad iz Zīmeļlatgolys pusi, iz Nūmiernis vaļni. Juoatguodoj tik tautā popularais anekdots: “Zyrgu zini? Nimoz nav leidzeigs!” – fotošaļteņuos sagiutais pošu reizi nimoz nav leidzeigs situacejai aiz lūga, bet īdviesmei ceļam iz itū Latgolys dobys dorgumu byus nūdereigys ari niu.

Dobys parks “Nūmiernis vaļņs” sataiseits 2004. godā i ir vīna nu NATURA 2000 teritoreju. Dobys parks sataiseits, kab saglobuotu Latvejā i Eiropā rešus i aizsorgojamus meža i pūra biotopus, dzeivinīku i augu sugys i ari skaistū ainovu. Nūmiernis vaļņs ir vīna nu rešūs vītu Latvejā, kur sausīņu prīžu mežs ir izaudzs iz osveida vaļņa. Vaļņs ir unikals ari kai geologiskys objekts – tys ir vīns nu leluokūs Latvejis osveida grādu, kas vītom ir 0,2 da 1,5 km plota, bet lada sataiseituo reljefa grāda stīpās 25 km garumā. Nūmiernis vaļņa augšuokais punkts ir Prikatovys kolns, kas atsarūn 163 metru viers jiurys leimiņa augstumā. Vysa aizsorguojamuos dobys teritorejis plateiba ir 978 ha lela. Nūmiernē ir daudzi aizsorgojamūs augu sugu, kai ari tei ir vīna nu boguotuokūs meža sylpurynu vītu Latvejā.

Iz vaļņa ir pastateits 20 metru augsts skotu tūrņs, kai ari apleik tam ir īkuortuota teritoreja atpyutai. Dobys parka teritorejā atsarūn četri azari – Nūmiernis, Lelais Kugru, Mozais Kugru i Karšusolys azars, bet nu skotu tūrņa ir breineigs skots iz Nūmiernis azaru, kas ir leluokais i skaistuokais nu apleicīnis azaru. Nūmiernis azara plateiba ir 73,8 ha, azaram ir zami i kudruoji krosti, leidzons i dyunem pylns dybyns. Nūstuosti viestej, ka sovulaik Nūmiernis azara krostā stuovejuse latgaļu kūka piļs, kurymā ībrukušs vuocu bruninīki. Jim gon asūt bejs iļgi juosakaun ar drūsmeigajim piļs aizstuovim, nu vys tik pa drupeišam piļs puorsavārtuse gruvešūs i palnūs, kas dreiži nūgrime, bet īkrytumā īplyude azara iudini.

Nu pārnejuo goda rudiņa tīpat natuoli nu Nūmiernis skotu tūrņa ir pastateits vīns nu pīcu projekta “Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!” vidis objektu – arhitekta Didža Jaunzema taiseituo instalaceja “Guņs” (Uguns). Objekts ir taiseits kai paviļjons, vīta meditacejom i sarunom.

Vidis objekts ir nu kūka, tam daškierta guņs dinamika, maineiba i nūkruosys. Kūka brusys krautys tai, kab atsarostu 2,5 gradu leņkī preteimā īprīškejai, veidojūt simboliskys devenis līsmis. “Guņs” vydā asūšuos sādvītys taiseitys tai, kab simboliski byutu leidzeigys siediešonai ap gunkuru, tai aplī vīnojūt ļauds. Ar itū objektu Didzis Jaunzems izapeļnejs ari uorzemu dizaina lopu viereibu.

Nūmiernis vaļņs Kuorsovys nūvoda ir īmeiļuota vīta dažaidom nūtikšonom, kurūs organizej kai Dobys aizsardzeibys puorvaļde, tai poša nūvoda aktivisti.

Karteitis – Edeite Husare

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]