Kaida byus Latgola piec 20 godu?

Kaida byus Latgola piec 20 godu?

Roksta autore: Sandra Ūdre

Psihologejā pīzeist, ka vizualizacejis procesā konkretu dūmu varams puormeit realitatē. Latvejis symtgadis prīkšvokorā gribīs vaicuot, kaidu redzim Latgolu piec 20 godu? Par Latgolu nuokūtnē vaicojam sabīdriskajim i kulturys daribinīkim, jūs atbiļdēs izskaņ pozitivisms. Tei varbyut ari ir lobuokuo duovona vaļsts simtgadē – ka mes redzim sovu Latveju, Latgolu i sevi narymtā atteisteibā i kusteibā.

Latvejis Republikys 13. Saimys deputats Jurs Rancāns (JKP):
Latgolu piec 20 godu radzu kai ekonomiski aktivu i plaukstūšu Latvejis regionu. Piec 20 godu Latvejā ir atteisteta i moderna infrastruktura, praktiski nav grants ceļu. Vysi, ari mozuokys nūzeimis celi, ir vysmoz ar malnū sagumu. Ir saglobuota i sakūpta vide, atteisteits lauku turisms, muojsaimnīceibom 100% apmārā ir pīslāgts internets, daļa nūdarbynuotūs izmontoj attuolynuotuo dorba īspiejis. Latgolys ekonomika bolstuos iz augstys pīvīnuotuos vierteibys produktu ražuošonu i eksportu, izgleiteibys sistema nūdrūsynoj dorba tiergam atbylstūšys īdzeivuotuoju kompeteņcis i, napīcīšameibys gadīnī, dreizys puorsakvalificiešonys īspiejis. Lauksaimnīceibā ir palelynuots biologiskūs saimnīceibu skaits, Eiropys Savīneibys plateibu moksuojumi sasnādz Eiropys videjū leimini. Piec 20 godu depopulacejis tendeņcis ir pagrīztys pretejā vierzīnī, cylvāki grib atsagrīzt i dzeivuot Latgolā, ir pozitiva demografeja. Latgolā ir vysim daīmamys modernys medicinys īstuodis i kvalitativi socialī pakolpuojumi. Atteisteibys i īdzeivuotuoju lobkluojeibys ziņā Latgola kai regions ir pīsatyvuojuse Skandinavejis vaļstu dzeivis leimiņam.

Bolvu centraluos bibliotekys direktore Ruta Cibule:
Tei paaudze, kas tān ir sevi paruodejuse kai gudrus jaunīšus ar ambicejom i idejom, jī piec 20 godu varātu byut pošūs spāka godūs i emocionalā brīdumā, ar uzjiemeibu atteisteit sovys idejis.

Cylvāku Latgolā, dūd Dīveņ, lai byutu tikpat, bet byus drusku mozuok. Bet tī, kas byus palykuši, tī byus cīši spieceigi. Ari tān tī, kas ir palykuši, ir cīši spieceigi cylvāki. Tei palikšona voi napalikšona laukūs na tikai Latgolā līcynoj par cylvāka rodūšumu, gribiešonu i variešonu. Pošam dūmuot i dareit, na tikai īt vīnkuorši iz dorbu i par tū sajimt naudu. Vysys Latgolys saimisteibys atsateista i pasaplašynoj, i ar mozū īdzeivuotuoju skaitu apstruodoj lelys plateibys, daboj īvārojamu rezultatu. Es dūmoju, ka itei līta īs plašumā. Latgola byus šmuka, sakūpta i apstruoduota.

Nūteikti taipat kai šudiņ gūdā byus tradicionaluo kultura, estetiskuos i katuoliskuos vierteibys. Dūmoju, ka tys, kas ir, 20 godus vēļ var pastuovēt i sekmeigi atsateisteit. Es te dūmoju par tom lītom, kas maņ svareigys, maizi, saļmom, atseviškom kulturtelpom, kas īzeimuotys spieceigys i svareigys. Daudzuos nu tom struodoj i roda cylvāki, kas ir gona jaunūs godūs. Piec 20 godu tī varātu byut pylnbrīds. Jau pavysam cyts spāku aplīcynuojums i ari cyti rezultati kulturys ziņā.

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra golvonuo kruojuma globuotuoja Zane Melāne:
Latgolys atteisteiba ir apsaverama kūpejā vaļsts atteisteibys kontekstā. I jei byus taida, kaidu mes poši jū veiduosim, – ar sovu reiceibu i dorbim, na utopiskom vizejom ci stereotipiskim redzīnim. Latvejis symtgadē ir svareigi atguoduot par vīnuoteibu, par vīnu vaļsti i vīnu naceju, nadolūt, nasaleidzynojūt, napeļūt ci nacyldynojūt atseviškys, bet tūmār tik nūzeimeigys juos dalis.

Prūtams, navar nūlīgt regionaluos identitatis apziņu i juos styprynuošonu. Latgola ir gorā styprī, sirdī syltī i seikstī latgalīši, tuos ir tradicejis, kas juonūdūd nu paaudzis paaudzē, tei ir viesture, kas juozyna i juogūdoj. Ka mes poši, Latgolys cylvāki, ar lobim nūdūmim, uzjiemeibu, energeju i grybysspāku ceļsim regiona socialekonomiskū i kulturvidi, na īsleigsim nabeidzamā polemikā, tod Latgola byus stypra – styprā Latvejā.

Uzjiemiejs, Preiļu nūvoda dūmis deputāts i grupys “Bez PVN” daleibnīks Jurs Vucāns:
Nu uzjiemiejdarbeibys pusis es radzu, ka ir piļneibā sakuortuota infrastruktura, celi mums cīši lobi. Juosariekinoj, ka nikaida demografiskuo spruodzīņa nabyus, nikas par tū nalīcynoj. Es naasu pesimists, bet realists. Ka uzjiemieji muocēs puorsastrukturēt, struoduot ar augstuoku pīvīnuotū vierteibu, iz prīšku vēļ kuopynuot sovu apgrūzejumu i peļņu, tod Latgolā varēsim labi dzeivuot.

Cytaidā ziņā radzu nuokūtnis Latgolu cīši leidzeigu šudiņdīnys Latgolai. Tagad jei nav leidz golam saprosta. Lobu īdeigli īlyka paguojušuo gods Latgolys symtgadis kongress, lai mes varātu apsazynuot sovys saknis, sovu eseibu, sovu “es”. Kur tod eisti ir tei latgalīša pīvīnuotuo vierteiba? Kotram latgalīšam jei ir pošam juoatrūn, nivīns jū gotovu naīdūs..
Nabyusim mes nikod Reigys vītā, itys gols nikod nabyus golvyspiļsāta. Bet mes varim napuorvērst sevi par rezervatu, kas gona mierķtīceigi teik dareits.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]