Gavieņu tradicejis Peipusa staraveru cīmūs

Gavieņu tradicejis Peipusa staraveru cīmūs

Roksta autore: Ināra Groce, žurnals “A12”

Rūbežlinejuos nu seneju laiku sasateik vysaidys kulturys, tradicejis i religejis. Itei daudzveideiba roda energeju, kura puorsamej inovacejuos, jaunuos idejuos ci roda dūmstarpeibys. Igaunejis rūbežlinejuos vysā jūs sauszemis garumā vīni nu rakstureiguokūs kulturys punktu ir bazneicys, dīvnomi i lyugšonu vītys. I juos atsaškir nu puorejuos teritorejis – te ir pareizticeigūs i staraveru dīvnomi sūpluok tradicionalajom vuocbaltu luteraņu i pa ratai katuoļu bazneicai.

Eipaša ir teritoreja gar Peipusa azaru, catūrtuo leluokuo Eiropā, kur ir azara rūbežs storp Eiropys Savīneibu i Krīvejis Federaceju. Peipusa azaru 17. godu symtā izalaseja staraveri, kuri bāga nu cara Pītera I bardzeibys pareizticeigūs bazneicys škeļšonuos laikā. Peipusa apleicīni vaira izalaseja krīvi nu centraluos Krīvejis i Arhangeļskys nūvoda. Itei ticeiba ir vaira konservativa i nūslāgta. Apsamazdamim boguoteiguo Peipusa krostūs, veiduojuos staraveru cīmi – Kolkja, Mustve, Kallaste, Raja. Golvonuo vacslavu nūsadorbuošona beja zivkūpeiba i duorzkūpeiba. Styngrajā ticeibā ir nazcik gavieņu goda laikā, vysmoz div kotrā nu godalaiku. Prūtams, niu te nateik tik styngri īvāruoti, tūmār popularuokais gavieņa iedīņs – zivs – ir palics. Peipuss deveigs ar zandartim, raudom, asarim, leidakom.

Peipusa azars. Karteite: Māris Justs.

Staraveru cīmi atsarūn tuoļuok nu piļsātu, da Tartu ci Viru ir gondreiž 100 kilometri. Tūmār te jau gondreiž desmit godus dorbojās staraveru restorans Kolkjā. Jis radīs kaidā nu Eiropys Savīneibys finansātuo projekta ītvarūs, tok juo darbeiba piec projekta nūslāguma nav apsastuojuse. Ādynuošona teik pīduovuota kotru dīnu i iedīņkartē piec seneju recepšu ir viņ vysaidi zivu iedīni – cariskuo zivs, īcaptuo i vyrtuo, ar buļbem ci duorzenim. Aizkūdūs ir staraveru virtuvei soveigī kuopustu peirādzeni ar zuoļu čaju i styprū krenu apliejumu. I apmaklātuoji te ir na viņ vosorys sezonā, bet izalosa itū Peipusa ceļu specialai, kab nūbaudeitu tradicionalūs iedīņus.

Ari itamā rūbežlinejā jaunūs cylvāku palīk mozuok, brauc peļņā iz Tallinu ci uorzemem –Suomeju ci Vuoceju. Sātys palīk tukšys, bet teik uzturātys i restaurātys, kab napagaistu. Cylvākus pīsaista dzymtuo vīta, koč voi viņ vosorys dzeivuošonai. Partū te var īraudzeit nazcik sātu, kurys restaurej. Igauņu Kolkjā ir cīš moz, godu symtim ilguo sadzeivuošona ir radejuse uzaticiešonu i kūpeigu sadzeivi. Pi golda ar tradicionalū staraveru samovaru, kuram teik dūts saiminīka gūds, var padzert čaju ar peipusnīkim soveigū cukra griudeņu. Bryunūs soldonumus te vuorej iz vītys, dzarūt čaju, cukra griuds nav juosvīž krūzē, bet juobuož aiz byuda. Pi Peipusa čaju dzer ari bez cukra, bet vyrtu ar pīnu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.