Viļacuona Valda Buša dailrade īdvasmoj jaunūs muokslinīkus

Viļacuona Valda Buša dailrade īdvasmoj jaunūs muokslinīkus

Apkūpuoja Ināra Volkova, žurnals “A12”

Bolvu Sakraluos kulturys centrā da 2018. gods beigu apsaverama 2. Storptautyskuo gleznīceibys plenera “Valdis Bušs 2018” dalinīku dorbu izstuode.

Valdis Bušs ir vīns nu spūdruokūs i pazeistamuokūs Zīmeļlatgolys muokslinīku. Juo dzymtuo vīta ir Viļaka, vuicejīs Zvaigznis pamatškolā, Viļakys pamatškolā, beidzs Viļakys gimnazeju. Tiuleņ piec gimnazejis beigšonys īsaukts latvīšu legionā. Īvainuots, tics komunistu giustā i piec tam padūmu armejā. 1945. godā suoce studejis Latvejis Muokslys akademejā Gleznīceibys nūdaļā, bet iz Sibiri tyka izsyuteita juo leigova Anna. Koč ari īsuokts diplomdorbs, V. Bušs jam akademiskū atvalinuojumu augstškolā i dūdās iz Sibiri pi leigovys. Kod 1951. godā Valdis i Anna Buši atsagrīž Latvejā, diplomdorbu izstruoduot jam naatļaun. Īmeslis – preceibys ar represātū. Ari Latvejis golvyspiļsātā Reigā nav atļauts dzeivuot. I tai Valdis Bušs palīk par jiurmaļnīku.

Vysu myužu aktivi radūši gleznoj Jiurmolā. Kod 90. godūs Latveja palīk naatkareiga, Valdis vīns nu pyrmūs sareikoj personalizstuodis uorzemēs. Da pat 2014. gods muokslinīks beja vacuokais aktivi struodojūšais gleznuotuojs Latvejā, myužeibā aizguoja 89 godu vacumā. Juo golvonuo tema gleznīceibā ir Latvejis doba, bet izteiksmis leidzeklis – kruosa, kurai pakuortuota kompoziceja i zeimiejums. Da pošys myuža izskanis muokslinīks gleznoj ainovys plenerā. Kab veicynuotu profesionaluos muokslys daīmameibu, Viļakys nūvods suoc veiduot storptautyskuo plenera tradiceju par gūdu ainovu meistaram V. Bušam. Itei ir jau ūtruo plenera dalinīku izstuode.


Hanna Ilczyszyn (Pūleja) glezna.

Bolvu Sakraluos kulturys centrā ir apsaveramys plenera laikā radeituos gleznys, ar plašu muokslinīku geografeju – Hanna Ilczyszyn (Pūleja), Yana Poppe (Niderlaņde), Rick Fox (ASV), Giedrė Riškutė (Leitova), Orryelle Defenestrate-Bascule (Australeja) i Sanri nu Latvejis. Muokslineica Sanri dzymuse Ūgrē, bet itūšaļt struodoj Daugovpilī. Jei ir Latvejis Muokslinīku savīneibys, Daugovpiļs regiona muokslinīku asociacejis, bīdreibys “Bruoli un Muosys” i “Daugavpils māla mākslas centrs” bīdre. Sanri eksperimeņtej vysaidūs muokslys medejūs – gleznīceibā, fotografejā, keramikā, videomuokslā. Izstuodēs pīsadola nu 2004. gods. Pyrma treju godu suoce dorbuotīs keramikā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]