Sylajuoni – Latgolys pūdnīceibys pyrmsuokumi

Sylajuoni – Latgolys pūdnīceibys pyrmsuokumi

Roksta autoris: Ināra Volkova, SilvijaIvanovska, žurnals “A12”

Sylajuoni ir vīns nu Rībeņu nūvoda pogostu. Itūšaļt jimā ir registrātys 29 apdzeivuotuos vītys,  408 īdzeivuotuoji. Sylajuoni Latvejā ir atpazeistamiar Latgolys pūdnīceibys pyrmsuokumim. Sylajuoņu ke­ra­mi­kys nūsaukuma pamatā ir pogosts, ku­ra te­ri­to­re­jā dzei­vuo­ja i struo­duo­ja lels skaits “pūdu meis­ta­ru”.

Storp Feimaņu, Rušyuna i Pušys azaru atsarūn vysleluokais Latgolys pūdnīceibys centrys, eipaši nūzeimeigs pūdnīku pudurs plešās ap Feimaņu azaru, tī ir tai sauktī “vīminīši” aba Sylajuoņu pūdnīki. Jī ir poši rūseiguokī vysā Latgolā. Vasalys sādžys sūpluok lauksaimnīceibai nūsadorbuoja ar pūdnīceibu: Dūbis, Jureiši, Babri, Ušpeli, Leiņakolns, Kazmerova, Skrauči, Paslavys, Kūžmi, Limani, Eisagi, Šembeli. Taišni Sylajuoņu apleicīnis pūdnīki saglobuoja nūvoda senejūs pūdnīku omotu, boguotynuoja juo tradicejis i pacēle Latgolys tautys muokslu vēļ nabejušūs augstumūs[1].

Silajuoņu keramika. Karteite: Māris Justs.

Šudiņdīnys Sylajuoni atsaškir nu viesturiskūs. Sylajuoņu doba nav puorsamejuse i juos skaistums kutynoj iztieli taipat kai Paulāna laikūs, kod dzymtuo cīma kūšuo ainova ar bārzu bierzim, pakolnim i azarim rūsynuoja trauku kruosys, izlīkumus i formys. Pūdnīceibys pīruodejumus Sylajuoņūs naatrast, keramikys ekspozicejis globojās Juosmuižā, Latgolys Kulturviesturis muzejā, Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejā i vēļ daudzuos kolekcejuos Latvejā i pasaulī. Pogosta puorvaļdis vadeituojis Ingys Jurkānis jauneibys pavuorde ir Ušpele kai slovonajai pūdnīku dzymtai. Dzymtys kūku Inga nav pietejuse. Tī, kuri nūsadorbuoja ar keramiku, ir puorsacāluši tyvuok Rēzeknei ci Daugovpilei. “Mes palykom sovā sādžā ar nūsaukumu Ušpeli, es asmu tī dzymuse, iz vītys tī nikas vaira nav palics, praktiski vīna dzeivojamuo sāta tikai. Jei ir 4 km nu centra iz Feimaņu pusi.” 2014. g. ir slāgta Sylajuoņu škola. Koč ari telpys teik uzturātys i dasavārtys, tūmār pīlītuojumu jom pošvaļdeibai nav tik vīglai atrast. Ir pīmynāts, ka pogosts varātu atsadzeivuot kai lītiškuos muokslys centrys, tūmār niu te nav nivīna omota meistara.

Vīns no izcyluokūs sylajuonīšu ir Polikarps Vilcāns. Dzims 1894. g. 26. janvarī Sylajuoņu pogosta “Dūbēs”. Sylajuoņu keramikys stila dekorativūs formu radeituojs. Izkūps grafiskuo roksta elementus i kompozicejis pajiemīņus, bejs teicams kolorists. Omotu apgivs pi tāva Joahima. Patstuoveigi pūdnīka omota gaitys suocs 1910. g., pīsagrīzs pamatā saimnīceibys trauku darynuošonai. Dekorativajai keramikai pīsagrīzs 20. godu nūgalē. Devs latvīšu tautys muokslai skaidri izsvaruotus, formuos i kruosuos izjustus klasiskus paraugus. P. Vilcāns sovu keramiku vysbīžuok dekorej ar smolku, grafisku zeimiejumu, zierneišim i izvyrpuotom plastiskom linejom. 1957. g. pajimts Muokslinīku savīneibā. Dorbi atsarūn vysu leluokūs Latvejis muzeju kruojumūs i daudzuos privatkolekcejuos. Pīsadalejs izstuodēs Parizē, Berlinē, Moskovā, Bukarestē, Leipcigā. 1937. g. Francejā sajiems zalta medaļu i diplomu i Latvejā sudobra medaļu, 1938. g. Vuocejā – Storptautyskuos amatnīceibys Gūda diplomu, bet 1940. g. Latgolys nūvoda dailamatnīceibys izstuodē apbolvuots ar sudora medaļu i diplomu. Paglobuots Gaileišu cīma Antonišku kopūs.

Preiļu keramikys kūpa saglobuoja i turpynuoja lobuokuos Latgolys i Sylajuoņu keramikys tradicejis. Pūdnīceibys terminologejā Sylajuoņu meistari paaudžu paaudzēs saglobuojuši eipašūs nūsaukumus dorba reikim, materialim i doromajim dorbim, kas ir izaveiduojs par Sylajuoņu pūdnīku leksikonu. Šņaraks – vyrpojamais dieleits šļakaču (škeistūs muolu) nūjimšonai; čimiņnīks – instruments trauka pamatnis veiduošonai; cencers – instruments trauka nogrīzšonai nu vyrpys; štagars – muola storplyka lītuota, kuortojūt traukus ceplī; smeļtiešona – pūdu apdadzynuošona; paļava – vuope, glazura (izpaļavuot); čymyns – trauka zamejuo daļa, kas vierspusē nūsaslādz ar rīvu.

  1. Cimermane Dzidra. Tautas keramiķim Andrejam Paulānam – 100.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]