Feimaņu bazneicys vacūs prīškmatu kolekceja

Feimaņu bazneicys vacūs prīškmatu kolekceja

Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Feimaņu sv. Juoņa Kristeituoja Rūmys katuoļu bazneicu (1760) generali sakuortuojuši i izgluobuši nu trupis 250 godu jubilejai, oltors guozīs uorā, kūka āka draudiejuse sabrukt. Sateireits pagrobs, bazneicā atrostī liturgiskī tārpi eksponāti pogosta nomā, bet sūpluok ambonai, muzejtelpeņā, salyktys vysaidys nu agruokūs laiku bazneicā salaseituos lītys.

Pamateiguo bazneicys sakuortuošona nūtykuse, pasasokūt projektu raksteituojai i tolkā sauciejai Silvijai Assarei. Jei lobu pruotu paruoda i pastuosta par salaseitū montu. Vysu laiku, cauri karim i padūmu laikim, bazneica dorbuojusēs, partū tik daudz kas nūsorguots.
Vacuo monstraņce sovu jau nūkolpuojuse, niu atsapyuš kūka muojeņā. Vacūs durovu unikaluo sliedzine apdyluse, cik ļaužu jū taisejuši vaļā. Vēļ juopalauza golva, kai juos mehanisms dorbojās. Andreja Paulāna taiseitai trauks ar svieteitū iudini pi īejis. Bazneicā vyspuor na cīš pīzyna muola traukus, bet itei draudze pīderēja Sylajuoņu pogostam, partū te ituos keramikys puorstuovu dorbi. Tī ir duovynuojumi.

Pyrma kuopt augšā iz ambonu, zam trepu juoapsaver miļzeigs grobs, kū izmontuoja simboliskajam kopam Dvieseļu dīnu aizlyugumūs. Pa treis riņči suonūs, kaidus styprus veirus vajadziejs, kab jū puornastu i nūlyktu oltora prīškā. Niule vyss nūteik vīnkuoršuok. Niule ari prīsteri narunoj nu ambonys, bet, pret tautu pasagrīzuši, nu oltora prīškys. Trepis teik izmontuotys tikšonai iz sūpluok ambonai asūšū muzejtelpeņu. Te nikuo nu remonta laikā atrostuo nav svīduši uorā, bet kuorteigi salykuši vīnā vītā.

Karteite: Māris Justs, žurnals “A12”.

Kaladu capamuo ponna, interesants krystomais trauks ar zvāru golvom suonūs, vacu vacais bazneicys krysts nu jumta. Varams, ka leluos klabatys taidys ir vīneiguos Latvejā. Pat prīsters Imants iz pusi mozuokys redziejs koč kur dzili Leitovā. Klabatys lītuoja Klusajā nedeļā zvaneņu vītā, myusu dīnuos lītoj pavysam mozenis klabatenis. Lukturi, kū nese procesejā, nav piec svora gryuti, taiseiti nu bļakys, vydā kruosainais styklys i guņteņa varēja degt. Cīš kūši procesejā izavēre. Taišni jezuiti īvīse kruošņūs procesejis guojīņus apleik bazneicai ar karūgim, lukturim. Var saceit, jezuiti prota izmontuot šova elementus.

Nūlykts vacuos sejis fragments, kab paruodeitu, kaidi miļzeigi izmāri garumā i plotumā bejuši bazneicys byuvei izmontuotajim kūkim. Sejis lyka četrkanteigys, taitod pamateigi apstruoduotys. Vysi kūkmateriali vylkti par Feimaņu azara ladu. Stuostejuši, ka bejs vīns taids calms, iz kura zyrgs variejs nūstuot iz vysom četrom. Bet kas par kūku tod tys bejs! Zam sejis nūlykts miļzeigs poštaiseits ceglys.

Nu kapinem pagluobts groba uzroksts, ka paglobuota 18 godus vaca meitine Kateržina, dzymuse 1790. godā i 1808. godā myruse. Te nūlykts ari Felherzanu dzymtys gierbūņs, vandali jū beja nūplāsuši. Pagrobā, piec golvyskausim skaitūt, 22 paglobuotī, tymā skaitā pīci bārni i vīns mini suneits, vīns miļzs ar lelim, lelim kaulim. Tī vysi muižnīceibys puorstuovi, bazneickungus globuoja bazneicys duorzā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.