Kas tei taida sekanka?

Kas tei taida sekanka?

Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Ituo vuorda navar atrast latgalīšu vuordineicuos, ari Janīnys-Kurseitis “Virtuves vārdnīcā” nav. Bet taidu iedīni Dīnvydlatgolā pazeist. Izaruoda, stuosts par sekanku nu suokuma ir stuosts par cytu Latgolā labi zynomu iedīni ‒ vyltuotū zači.

Pyrma puors godu symtu Eiropā svātku golda cīneigs galis iedīņs skaitejuos viņ medejums, a medeit i ēst meža zvāru gali – taida priviligeja vydslaikūs beja viņ aristokratim. Tureiguokī zamuokūs kuortu ļauds raudzeja radūši atrysynuot svātku cepeša problemu. 18. g. s. ūtramā pusē Vuocejā populars palyka, izaplateja ari Pūlejis i Čehejis zemēs i vēļ tuoļuok “vyltuotais začs“ (vuocu Falscher Hase voi Heuchelhase) – ceplī sacapts iedīņs nu smolki kopuotys cyukys galis (myusu dīnuos moltys), maizis, buļbu, ūlu i seipulu. Latgolā, pasokūt vuordu „začs“, iztēlē redzīs moltuos galis kukuleits, kas gūdu goldā ir tikpat pats par sevi saprūtams kai šuba voi rasola salati.Tai kai izmontoj kopuotu gaļu, vuocu volūdā itam iedīņam ir ūtrys vuords Hackbraten (burtiski ‘kopuotais cepets’). Slavu volūduos vuordim, kas apzeimoj kopuošonu, ir atpazeistama sakne sek-. Myusu dīnuos Čehejā itū pošu iedīni sauc par sekanku (sekanká). Pūlejā ir pat sastūpams taids uzvuords, a pūli sovu sekanku (siekanka) taisa prostuok – sagrīž rupuokūs gabaleņūs jau gotovu gaļu (ščiņči, dasu), buļbis, seipulus, skaurodā ci dukovkā, sajauktus ar garšvīlom, sacap, ūlys izlej pa viersu.

Latgolā ar sekanku saprūt pluonūs bleinu (lejnīku) eipašū piļdejumu – plaušys, sirdi izvard, samaļ ci sakopoj mozenim gabalenim, ar seipulu sacap, ītyn bleinā. I vyss. Leitovā leidzeigu iedīni “blynai su plaučiais” gadejīs redzēt iedīņkartē, viņ nikai eipaši nasauc. Varbyut kaidam nazkod vajadziejs gordai i seitai paēst, gribiejs sekanku, a vajadziejs iztikt ar produktim, kas pi rūkys. Saguojs sovs sekankys variants – lātuoks, a na mozuok gords.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]