Roksta autors: Skaidrīte Baltace, žurnals “A12”

Boņuks ci pylnā vuordā Bonifacejs Pāvulāns, filmys “Cylvāka bārns“ golvonais varūņs, vuords, kas palics par sinonimu filmai, kura zynomā mārā roda bumbys spruodzīņa efektu attīksmē pret latgalīšu kulturys īpazeišonu i atpazeistameibu na viņ Latvejā, a vysā pasaulī. Filmys pamatā ir J. Klīdzieja romans “Cilvēka bērns“, kū saleidzynoj ar J. Jaunsudrabiņa “Balto grāmatu“ i cytys latvīšu literaturys bierneibys tāluojumu, romanu šedevrim. Romans ir saraksteits 1956. godā trymdā, a ceļu iz Latveju “atrūn“ dreižuok iz ekrana kai gruomotys veidā.*

Tyvojās Boņuka bolva, kas teik dūta par sasnāgumim latgaliskuos kulturys populariziešonā i atteisteibā. Cik daudz mes zinim par Boņuku i Juoni Klīdzieju, kurs radeja Boņuka tālu sovūs dorbūs? Daudzi nu mums rakstnīku Juoni Klīdzieju īpazyna ar kinorežisora Juoņa Streiča filmu “Cilvēka bērns“, viņ piec tam apjaušūt, ka jis ir autors daudzim na mozuok interesantim i boguotim stuostim, novelem i romanim. Latvīšu rakstnīks nu Latgolys. Kliniskuos sociologejis magistrs, vuiceibspāks Kalifornejis universitatē, psihologs, sabīdreibys pietnīks, Treju Zvaigžņu ordiņa viersnīks. J. Klīdzieja symtgadē, 2014. godā, tyka izdūts rakstnīka pruotulu kruojums, kuram zeimiejumus radeja Rēzeknis nūvoda mozī muokslinīki. Inārai Šindarjovai (Ducsaliete) ir sovs stuosts par “Cilvēka bērna” autoru: “Maņ jis ir dzedze. Cik sevi atguodoju, tik atguodoju nūstuostus ci runys par Juoni Klīdzieju, partū ka jis nu myusu sātys nikod nav bejs aizguojs. Jis munai babeņai beja krystdāls. Sajēmem Amerikys syutejumus i viestulis, kū cīš gaidejom. Juo mama Virgineja, myusu sātā saukta par Babeitis taņti, regulari pi mums brauce i “nese“ jaunuokuos zinis i sveicīņus nu Juoņa. Tymā vacumā, kod es vēļ naapsazynuoju jū kai rakstnīku, apsazynuoju jū kai Amerikys dzedzi. J. Klīdziejs maņ ir tāva bruolāns. Juo dzedze Donots – Juoņa Sokrats, kai rakstnīks jū sauce, i kuram bejuse lela ītekme Juoņa bierneibā, kurs vuiciejs jam laseit, raksteit, tālaini uztvert i saprast dobu, – ir muns vacvactāvs. Muna babeņa i J. Klīdzieja tāvs Aleksandrs ir bruoļs i muosa.

Pasateicūt J. Klīdziejam, muna Latvejis viesture i saprasšona par itū ir drupeit sovaiduoka. Maņ ir ari ūtrys dzedze Juoņs, kurs beja īsaukts Vuocejis legionā. Ar obejim sasarakstejom i vāluokajūs godūs ari tikomēs. Leidz ar tū muna saimis viesturis gruomota ir drupeit cytaiduoka, kai jei izavēre školā. Kod suocēs Atmūdys laiks i par jū varēja atkluoti runuot, dedzeigi guoju iz Tautys froņti, ceinejūs vysu dareju piec lobuokuos sirdsapzinis.

Klīdzieja atsagrīzšona Latvejā beja cīš skaistā šaļtī – Atmūda, Latgolys Muorys pīmineklis, tymā pošā laikā jis vysu myužu dzeivuojs ar sirdi Latvejā i Latveju sirdī. Jam pīdar daudzi vīdi vuordi, koč voi par tū, ka dzeive emigracejā nav nikaida dzeive. Pusdzeive. Lelu daļu sova 86 godu myuža jis pavadeja emigracejā, bet jimā beja latvyskais gors, latvyskuo zynuošona i dzeivuošona. Kod deviņdasmytūs godu suokuos dzedze gasteja Latgolā, kūpā ar jū braucem iz Klīdzieju sātu, kur palykuši viņ pamatu akmini i sudobra veitūli. Muni puikys vēļ beja mozi, i jis lyka munam Gatim kuopt veitūlā, pasasmīdams, ka mozūtnē jis pats variejs augšuok izkuopt!“

Klīdzieju literaturā saleidzynoj ar Jaunsudrabiņu. Nui, jūs dorbūs ir tīkšonuos piec cāluokim idealim i piec gaišuoka cylvāka, dīvpaleigs i ticeiba, daudz saulis, skaistu dobys skotu, jis vysys dzeivuos radeibenis īcieļs sauleitē, kab mes tū radzātu.

J. Klīdziejs leluokū daļu sovu literarūs dorbu ir sarakstejs latvīšu volūdā, nareti sajamūt kritiku par naraksteišonu dzymtajā – latgalīšu – volūdā. Sovulaik kaidā intervejā rakstnīks atsaziņs, ka, koč ari juo pyrmī roksti i gruomota “Gōjputnu dzīsme“ bejuse latgaliski, jis suopeigi apjauts, ka raksteišona latgaliski “atstuoj autoru pošu i juo laseituojus kai cīš īrūbežuotā īžūguojumā. Uorpus Latgolys moz kas jūs losa, ni ari par autorim ci pošu Latgolu kū zyna.” Kaiduos puordūmuos J. Klīdziejs rakstejs: “Ar tim dižlatgalim maņ na vysai sakreit. Taipat ar tim, kas Reigā grib dalikt “Latgolys rakstnīks”. Napīzeistu sevi par kaidu specialu Latgolys rakstnīku. Asmu latvīšu rakstnīks, kas īt nu Latgolys.”

*(Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica, Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 2012., 97.–98. pl.)

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.