Latgolys īla Viļānūs: ar zootehniskim akcentim

Latgolys īla Viļānūs: ar zootehniskim akcentim

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latgolys īla ir Reigā, Ventspilī, Līpuojā i vēļ daudz kur Latvejā. Pīduovojam īpazeit atškireiguos Latgolys īlys pošā Latgolā. Viļānūs Latgolys īla ir poša garuokuo nu vysu īlu – 1829 m, nasaverūt, ka jamā ir apdzeivuotys viņ treis ākys – a/s “Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” (Byčatniks) i sūpluok jai div daudzdzeivūkļu sātys. Sovu nūsaukumu īla dabuojuse nu 1964. godā izveiduotuos zynuotniski pietnīcyskuos saimnīceibys “Latgale”.

Jaunsaimnīku dzeraune

Agruok Latgolys īlys teritoreja beja Viļānu muižys eipašums, 20. g. s. 20. godu suokumā agraruos reformys rezultatā muižys zemis sadaleja vītejim jaunsaimnīkim. Myusu dīnuos pīmynātuos treis āky, kai ari bejušuo medicinys īkuortu nūlyktova (Latgolys īla 1) atsarūn iz Alberta Blūma zemis, 1926. godā te juo tāvs izveiduoja jaunsaimnīceibu: “Agruok te asūšuo dzeraune tai ari saucēs – Viļānu muižys jaunsaimnīki. Kam tyvuok piļsātai, kai muns tāvs pajēme, tam tyka mozuoks gobols, kam pa pūra molom – tim vairuok. Te cīš smuka vīta beja, i tāvs jū kūpe. Latvejis laikā, kod cytim vēļ nikuo nabeja, tāvam ap sātu beja pīstateiti jasmini, vysaiduoku sortu beseni, kaštani, lozdys. Vēļ nu tūs kryumu koč kas palics. Ari vysā apleicīnē vysys zemis beja sakūptys, kotram sovs mežs beja. Tāva zeme beja da meža, tī tuoļuok jau Sylaunīku saiminīks, Strupļa zeme. Poļaku sāta agruok cīš rikteigi bejuse. Kas niu? Tei vysa puse ar kryumim aizauguse.”

Karteite: Ivars Matisovs.

Poļaku sātu nu bierneibys atguodoj Latgolys īlys īdzeivuotuoja, Viļānu kultūras noma saimnīceibys dalis vadeituoja Alla Kozlovska: “Kod vajadzēja staiguot pa Latgolys īlu, mama vysod maņ saceja: “Tod, kod mes daīsim da Poļaku sātys, byus pusceļa.” Tū muoju vysi sauce par Poļaku sātu. Tī koč kod dzeivuoja pūli, bet ari padūmu laikūs vīna nu jūs beja cīš loba šyvieja. Reiz mes nesem drēbi babai kleitu sašyut. Kod īguojom cīš lelā ustobā, tī sēdēja cīš solida sīvīte pi cīš lelys šyumašynys. Laikam “Singer” ar gaļdeņu. Taitod es beju cīš moza, ka vyss tik lels ruodejuos.”

Rikšuotuoju trenpunkts

Blūmu saimnīceibā bejs škiuņs ar skrīšonuos riņči i tribini viersā deļ tīsnešu, padūmu godūs tyka kolhoza montā. Alberts atguodoj: “Krīva laikūs nu kolhozu jēme skrīšonai dūmuotūs zyrgus, cylvāku vysod saguoja kai tiergā. A tī braucieji beja vēļ nu īprīškejūs laiku. Kurs vinnēja navinnēja, saguoja pi tāva sātā, veči draudzeigi sadzēre. Tymūs laikūs vēļ puikeļs beju, klausūs – par krīvim švaki runoj. Tei beja cyta runa, nakai školā stuosteja. Nu tuo laika vysu suoču klauseitīs.”

Trenpunkta āku nūjauce, vāluok tī bejuse Byčatnika ferma.

Jauna tylta izceļšona

Šudiņ iz Latgolys īlu nūsagrīž nu Breiveibys īlys pi HES, bet padūmu laikā brauce nu ūtrys pusis – Saulis īlys. 1961. godā izcēle par Maltys upi puorbraucamu tyltu, kura vaira nav. Kaidā 1969. voi 1970. godā Latgolys īlu pat nūasfaļtēja.

Allai par tyltu eipašys īguodys: “Es ar draudzini Aiju Blūmu pa tū ceļu ari iz školu guoju. Mes zynuojom, ka tī vysod brauc Byčatnika mašynys. Parosti jau pavad tūs mozūs bārnus. Bet beja tai interesanti, kod īmi leidz leikumam, pajēme. Kai aiz pagrīzīņa, vaira najēme. Tī jau beja radzama tei muoja, bet ceļš taipat lykuos cīš gars. Kod jau bejom aiz pagrīzīņa, kod dzieržom, ka nu kolna brauc, mes ruovem skrīt atpakaļ, lai mes pyrma pagrīzīņa byutu. Aizskrīnom, i čorts!, napajam. Reizem saguoja pa treis reizis skrīt. Tī, iz tuo pagrīzīņa, beja cīš lels akmiņs. Cytreiz iz juo sēdējom i gaidejom mašynu. Kai gribējuos, lai davad da sātys.

Ar laiku suoce pa druskai bedris rastīs, ceļam viersā izbēre vīnu kuortu granta. Tai jis palyka par granteitū ceļu. Bet tuos bedris taipat izaskoluoja.”
Daži viļānīši atguodoj, ka pa Latgolys īlu bejs juoskrīn školys kroseņš, partū ar iudini pylnuos bedris lobā atmiņā.

Latgolys īla zīmā. Karteite: Ivars Matisovs.

Ar Latgolys vuordu

Latgolys īlys īdzeivuotuoja Veronika Koniševska nu 1965. gods 1. janvara da 1996. gods 18. septembra struoduojuse par sekretari “Latgalē” – strukturvīneibā, kas nūsacejuse īlys vuordu: “1964. gods 25. novembrī likvidēja Kārļa Marksa kolhozu, kolhozu “Dzimtene”, zirgu audzātovu ”Voronova”, Ludzys rajona Voskānu nūdaļu i storpkolhozu putnu fermu, itū vysu apvīnuoja i iztaiseja zynuotniski pietnīcyskū saimnīceibu “Latgale” ar kantori Radopolē. Myus daudz reižu vysaiž puorkristeja, bet itys beja pyrmais nūsaukums. Šudiņ tei ir a/s Lūpkūpeibys izmieginuojumu staceja “Latgale”.

Radopolē, skaistajā Janovska muižā, parosti organizēja vieliešonys, bet maņ tūlaik vēļ nabeja vieliešonu tīseibu. Tū muižys āku nūuordeja i suoce ceļt saimnīceibys kantori, iedneicu i klubu vīnā ākā. Cikom tū cēle, mes 1967. gods 1. aprelī nu Radopolis puorsavuocem iz t. s. Byčatniku Latgolys īlā. Ite administrativuo āka jau beja izcalta, mums īruodeja kabinetus direktoram, sekretarei, kadru inspektorei, kaserei, gruomatvežim i ekonomistam, Radopolē palyka zootehniki i agronomi. Ite mes sabejom div godus, cikom Radopolē izcēle myusu administrativū āku. Nabejom vēļ nūguojuši iz Radopoli, vīnu pavasari mes, kantorskī, īstatejom līpys nu pošys Byčatnika ākys leidz pagrīzīņam. Tuos līpys ir vēļ niule.

Pyrmū dzeivojamū sātu nūdeve ekspluatacejā 1971. gods 8. julī, pīškēre numuri Latgolys 5a, partū ka Byčatnikam beja 5. Piec tam Byčatniks (pyrmuo skaitejuos LISam) izcēle ūtru sātu – Latgolys 3, piec tam ari medicinys nūlyktovys.”

Byčatniks – īlys nūzeimeiguokais objekts

Ka viļānīšim papraseit, kur ir Latgolys īla, jī var apmulst, bet, vaicojūt, kur ir Byčatniks, paruodeis iz reizi. Šudiņdīnys akceju sabīdreiba struodoj ari breivajuos i svātku dīnuos – te var laboratorejā sataiseit pīna analizis, nūsaceit gūvu gryusneibu, īsaguoduot vysaidu lūpu škirnis spermu muoksleigai apsākluošonai. Darbineicys stuosta, ka pi jūs kuriozi saisteiti ar tū, ka izbrauc Viļānim cauri, tai jūs i naatroduši, ci ar applyudušū ceļu: “Kod applyuds ceļš, cylvāki valkās nūst, brīn iudinī i īt piec spermys. Ir, kū pasavērt: atlūceitys biksis, cik augši var, bosom kuojom, trauki deļ spermys pacalti viers golvys…

Te cīš breineiga vīta dzeivuošonai. Upe, mežs, klusums… Sagribieji, nūskrieji iz mežu sienīs voi ūguos. Trasi sataisom, braucam iz slēpem. Ka iz Salenis (Laksteigolu solys estrade) koncerts, attaisi balkonu, stuovi i klausīs.”

Kod upe puorpludynoj vysu leju, tod braukšona iz piļsātu cauri Ūgrinīkim, Rymšom, pa Radopolys Kņavys pūra ceļu, pi 9 līku km saīt.

Īcīneita pastaigu vīta

Nu Laksteigolu solys pa Latgolys īlu aizkleist pa kaidam jaunīšu puoreišam, bet pasastaigoj te ari vacuokuos paaudzis cylvāki. Alla ir puorlīcynuota, ka vītys auru nūsoka cylvāki, na objekti, jei ir sovys vītys patriote: “Kod izcēle myusu muoju mes cīš draudzeigi dzeivuojom – kai vīna saime. Nabeja taidys lītys kai slēgt durovys. Kod beja Leigū svātki, guojom pi Leluo ūzula, tys Blūma Lelais ūzuls šūbreid ir nūkaļts. Kotru pavaari i rudini tolkuojom. Zam veitulim sēdējom, dzērem čaju, runuojom da vālai naktei. Tī beja breineigi saīti. Vyss beja teirs. Apleik beja piļsietnīku mozduorzeni – sakūpti, ar smukom duorza muojeņom.

Latgolys īlā pādejūs dzeivis godus pavadeja Viļānu gūda pylsūne, dzīduošonys školuotuoja Antoņina Miškina – breineigs cylvāks.
Niu tai vaira nanūteik. Nu mozduorzeņu cylvāki aizguoja paceli, nagribēja moksuot zemis eipašnīkim. Kaidi div treis palykuši kūpt sovus duorzus. Ceļa molys aizaugušys ar kryumim, Lelajuos tolkuos īmam pa Latgolys īlu i salosom pa 60 maisu vysakuo. Taida tei myusu Latgolys īla ir.”

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs