Septeni interesanti fakti par Latgolys šmakovku

Septeni interesanti fakti par Latgolys šmakovku

Roksta autors: portals lakuga.lv

Vīns nu Latgolys zeimynu ir šmakovka – styprais alkoholiskais dzierīņs. Tū steidz pagaršuot gondreiž vysi, kas nūbraukuši iz Latgolu paraudzeit vītejū kulinarū montuojumu. Portals lakuga.lv apkūpuojs interesantuokūs faktus par itū dzierīni i juo gataveišonys tradicejom Latgolā.

1. Šmakovkai daudz dažaidu sinonimu

Poštaiseitajam styprajam dzierīņam Latgolā ir daudz dažaidu nūsaukumu, kotrā nu Latgolys vītu tū sauc atškireigi – brandīņs, kandža, šņabs, vodka, samagonka, samagons, dzimtineite i c.

Pādejā laikā vysvaira īsaguojs vuords “šmakovka”, par ituo vuorda izceļsmi drūsu ziņu nav, bet tū saista ar pūļu volūdys vuordim. Piec vīnys nu verseju tys rodīs nu pūļu volūdys vuorda “smacznego”, kas nūzeimoj ‘lobu apetiti’, piec cytys – nu vuorda “smakowa”, kas nūzeimoj ‘garša‘. Bet vuords “brandīņs” rodīs nu vuocu volūdys vuorda “Brandewin”, kas nūzeimoj ‘dadzynuots veins’. Leidzeigi ir ar vuordu “šņabs”, ari tys pajimts nu vuocu volūdys vuorda “Schnaps”, ituo vuorda suokūtnejuo nūzeime bejuse ‘dzeramuo guļdzs’, bet vuords “kandža” rodīs nu korejīšu volūdys vuorda.

2. Leluokais šmakovkys aparats Malnovā

Šmakovkys taiseišonys tradicejis Kuorsovys nūvoda Malnovā ir jau nu 1827. gods, kod ite muižys vajadzeibom izcēle degvina bryuzi. Caur muižys teritoreju guoja Varšavys–Sanktpīterburgys lelais ceļš, ceļa tyvums i ari degvina bryuzs ļuove dabuot peļņu i cēle muižys vierteibu. 2016. godā Malnovā bejušajā pīnuotovys teritorejā Juoņs Krivtežs atjaunuoja šmakovkys taiseišonys tradicejis, izveidojūt Latgolys šmakovkys dadzynuotovovu. Juo ražuotnē ir leluokais šmakovkys aparats Latvejā, tys ir rūku dorbs i iz Malnovu atceļuojs puori vysai Eiropai.

Publicitatis karteite.

3. Latgalīši dzīd par šmakovku

Šmakovka paveid ari latgalīšu muzykā, par tū dzīd Aņss Ataols – Bērziņš dzīsmē “Babeņa”. Ari Kārļa Kazāka i hip hopa apvīneibys “Latgalīšu reps” kūpeigajā dzīsmē “Bolta lopa” pīmynāta šmakovka, styprais dzierīņs pīmynāts ari cytuos latgalīšu dzīsmēs.

4. Oficialuo statistika – 3,75 litri alkohola iz cylvāku Latgolā

Storpkaru perioda gazetuos atrūnamys zinis, ka 20. godūs Latvejā videjais alkoholiskūs dzierīņu patiereņš, īskaitūt likerus i veinus, iz vīnu īdzeivuotuoju bejs vidieji ap 5 litrim godā. Oficialajā statistikā par alkohola patiereņu Latgolā 1937. godā skaitoms, ka tī bejuši 3,75 litri iz vīnu īdzeivuotuoju. Statistika gon naatspīgeļuoja realū situaceju, styprūs dzierīņu patiereņš beja krītni leluoks. Tuo vītā, kab pierkt krūgūs i veikalūs, daudzi latgalīši “spiecynūšū dzierīni” taiseja poši sātā.

Šmakovkys muzejs Daugovpilī. Publicitatis karteite.

5. Nu 800 kg šlivu var sataiseit 60 litru šmakovkys

Latgalīši vysod bejuši praktiski ļauds i nav ļuovuši lobai montai aizīt pūstā. Piec dažaidu gūdu i tolku puori palykušū olu i veinu, kab tys nasasamaituotu, puortvaicēja, īgiustūt aromatisku styprū dzierīni šmakovku ar augļu ci gryudu aromatu.

Divus mienešus raudzejūt 800 kilogramus šlivu, var sataiseit 60 litru 43% šmakovkys ar īvārojamu šlivu garšu i smuordu, attīceigi, puortvaicejūt 800 litrus loba ola, var sataiseit 40 litrus 43% īsola šmakovkys, kū Rītumu pasaulī pazeist kai viskeju, stuosta šmakovkys meistars Juoņs Krivtežs.

Vysa veida puortvaicātuo šmakovka suokūtneji ir bolta i caurspeideiga, sovu bryunū kruosu tei daboj nu ūzula myzu ci serdis gabaleņu, cytys kruosys veidojās, nūturūt iz dažaidim dobā pīejamim augim ci auglim, kai ašņa zuole, dzērvinis, cidonejis i tt.

Publicitatis karteite: Bykovas šmakuoka.

6. Šmakovkai izveiduots moderns muzejs Daugovpilī

Izzynuot šmakovkys taiseišonys tradicejis i dzierīni paraudzeit var pi vairuoku tuo bryuvātuoju Latgolā, saiminīki ari izveiduojuši ekpozicejis, kuramuos atkluoj šmakovkys viesturi. Kaunatā kandžys muzejā var izzynuot par vītvuordim, kas saistomi ar styprū dzierīni, bet Gaigalovā pi Gunāra Igauņa var īpazeit muzykys instrumentus, šmakovkys viesturi i ari tū paraudzeit, bet Malnovā var kluotīnē īpazeit dzierīņa ražuošonys procesu. Tok vysleluokuo i ari modernuokuo ekspoziceja ir Šmakovkys muzejā Daugovpilī.

7. Ontons Kūkuojs styprajam dzierīņam veļtejs dzejūli

Slovonais latgalīšu ailinīks Ontons Kūkuojs spirtuotajam dzierīņam 1991. godā veļtejs dzejūli “Dzimtine”. Šmakovkys tāls pasaruoda ari cytūs latgalīšu literaturys saceriejumūs.

Ontons Kūkojs “Dzimtine”

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Īguļdžineju –
Oi, cik labi.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Īguļdžineju –
Oi, cik labi.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Ūtrureiz īguļdžineju –
Naizstōstami.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Trešū reiz
Īguļdžineju –

– O, Dzimtine, muna
Cik bezgola lela!
– O, Dzimtine, muna
Cik plota, cik dziļa.

Kai labi pa tevi
Laist aumaļī sevi,
Vōļōtīs grōvmalēs,
Nōtrōjūs, dodžus.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Nūsapyušūs –
O, Dzimtine, muna,
Kai reibstu nu tevis…

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.