Subatis elegeja

Subatis elegeja

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Interesantys i breineigys ir vysys Sielejis piļsātys, bet Subate ar sovim napylnim 700 īdzeivuotuojim ir vysmozuokuo nu jūs. Sovulaik Subate beja īvārojams tierdznīceibys centrys, kuram jau 1680. godā tyka daškiertys Magdeburgys aba piļsātys tīseibys.

Subate atsarūn diveju glaznainu, izstīptu i dziļu azaru krostūs i piļsātā ir div skaistys i senejis bazneicys – katuoļu (1831) i luteraņu (1685). Agruokūs laikūs obeju Subatis kristīšu konfeseju puorstuovi asūts pamateigi sasaeciejuši, partū dīvnomi atsarūn kotrys sovā azara krostā. Luteraņu bazneicai ir barokali kūšs kūkgrīzumu interjers i jei asūte vīneigais dīvnoms Latvejā, kura plans i telpiskais rysynuojums ir tyvs 17. godu symta beiguos izplateitajai idealuo protestantu dīvnoma izbyuvis koncepcejai.

Subate maņ atguodynoj taidu laipnu i siermu babeņu, kurai vātru i dziņu vacumpūsmys jau seņ kai aiz mugarys i lānom tyvojās nanūvieršamais. Subate ir vīneiguo piļsāta Latvejā, kuramā nav vydsškolys, bet pamatškolā ir palykuši viņ 60 audziekni. Storp cytu, pyrmuo škola Subatē tyka dybynuota 1682. godā, kod Prodis muižys luterticeigais eipašnīks Osten-Sakens itam nūlyukam zīduojs apaļu summu – 2000 dalderus. Tei beja pyrmuo škola Augšzemē, kuramā varēja vuiceitīs ari zemnīku bārni, bet da Pyrmuo pasauļa kara Subatē dorbuojuos vasalys četrys školys: latvīšu, lītuvīšu, žeidu i krīvu.

Subate šudiņ ir pensionaru paradize – jei ir sarūsta kai senioru ballis granddāma i vysmoz vosorā jamā bārnu natryukst – vystycamuok, jī ite pi sovu vacvacuoku pavoda breivdīnys. Vītejuo jaunuotne vysbīžuok ir sastūpami piļsātys vacajā Tierga laukumā – ar trāpu baudu nūvārtādama plastmasys divlitreņu ci ols buņdžu saturu, tai bez steigys kaļ sovus nuokūtnis planus.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.