Jaunais komponists Renāts Cvečkovskis

Jaunais komponists Renāts Cvečkovskis

Iņtervejis autore: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Daugovpiļs vysod bejuse stereotipim apveita piļsāta, eipoši īdzeivuotuoju nacionaluo sastuova deļ. Juopīzeist, ka jau nu laika gola ite sūpluok dzeivuojuši vysaidu kulturu i naceju puorstuovi. Tai tys ir ari myusu dīnuos. Lai gon daudzim ruodīs, ka ūtruo Latvejis leluokuo piļsāta naizaceļ ar sovu latviskumu, taišni īdzeivuotuoju dažaideibys deļ vysod atsarūn kaids lobs pīruodejums tam, ka ari Daugovpilī dzeivoj cylvāki ar Latgolu sirdī. Vīns nu taidu pīmāru ir jaunais komponists i tūpušais dirigents RENĀTS CVEČKOVSKIS.

Renāts Cvečkovskis ir Stanislava Broka Daugovpiļs Muzykys vydsškolys 4. kursa divu nūdaļu – muzykys teorejis i kora dirigiešonys nūdalis – audzieknis. Jis ir ari vairuoku storptautisku komponistu konkursu laureats. Breivajā laikā Renāts dzīd Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra jauktajā korī “Daugava”, kai ari spieļoj varganis Demenis Ruomys katuoļu bazneicā.

Saimē runoj četruos volūduos

Renāts Cvečkovskis pīdzims i izaudzs Ilūkstis nūvoda Dvītis pogostā, Daugovys kreisajā krostā. “Es asu pīdzims Sielejā. Dvītis pogostā ir daudzi latgalīšu, partū, nasaverūt iz viesturiskū teritoreju īdalejumu, es izjiutu cīšu pīdereibu Latgolai,” stuosta Renāts. “Varbyut nu molys tai naizaver, tok muni vacuoki mani gareigi audzynuojuši, i par tū es asu cīši pateiceigs. Es pats asu katuoļs. Muna mama ir pareizticeiguo, vyspuor jei ir ukrainīte. Tāvs ir poļaks. Tys jau pošsaprūtami, ka poļaki ir katuoli. Vacuoki mani varēja kristeit ari pareizticeibā, tok tymā cīmā – Dvītē, kur mes dzeivojam, – ir viņ vīna bazneica i tei ir katuoļu bazneica.”

Nasaverūt iz vacuoku tauteibu, krīvu volūda ir Renāta dzymtuo volūda: “Vyspuor mums saimē ir taida interesanta situaceja. Es i muosa ar vacuokim runojam krīvu volūdā, tok sovā storpā – latvīšu volūdā. Ari vacuoki prūt latvīšu volūdu. Tai kai muma mama iz Latveju atbraukuse nu Ukrainys, sātā mes dzierdžam ari ukraiņu volūdu, kod mama runoj ar sovim rodim. Ratai skaņ ari pūļu volūda, kod tāvam saīt pasaceit kaidu suleiguoku vuordu (smejās). Vyspuor Dvītē ir cīši latviska, pat latgaliska vide, koč i viesturiski tei vyspuor bejuse Kūrzemis-Zemgalis hercogostis teritoreja.”

Karteite: Renāta Cvečkovska privatais arhivs.

Renātam cīši napateik, ka jam kaids aizdūd vaicuojumu – kas tu esi, latvīts ci krīvs. “Es asu cylvāks! Manī nav latvīšu ašņa, tok es asu pīdzims Latvejā i es jiutu pīdereibu sovai vaļstei, partū es asu gotovs dareit daudzi kū sovys vaļsts lobā. Tei ir muna zeme!” pastreipoj Renāts.

Taipat jis nūruoda, ka bazneica i latgaliskuo vide Dvītē sekmiejuse, ka jis izjiut pīdereibu Latgolai. “Latgola ir piļneigi naatjamama Latvejis daļa, piļneigi naatjamama! Kultura, volūda – tys vyss ir šmuki, tok maņ cīši napateik, ka daudzi tū ideņtitatis vaicuojumu nūvad leidz puorspeilātam, pat negativam nacionalismam. Varbyut mozom tautom tys tai ir rakstureigi,” sovu nūstuoju skaidroj Renāts.

Lauleibā ar muzyku

Renāta kasdīna i iņteresis ir cīši saisteitys ar muzyku, tok bārnu dīnuos jam bejuši pavysam cyti nuokūtnis plani. “Bierneibā maņ beja vysaidys iņteresis,” atkluoj Renāts. “Es gribieju, izaugūt lels, byut par prīsteri, par astronautu, tok vēļ agruok maņ beja plans attaiseit sovu automozguotovu, partū ka es gribieju byut ari par automozguotuoju. Tūmār muzyka pajēme sovu. Muni vacuoki laicegi saprota, ka gribiešona byut par astronautu ci prīsteri ir taidys kai rodūša cylvāka blokusparuodeibys.”

Tai Renāts jau nu bārna godu guoja muzykys školā, kur vuicejuos klavīrspēli. Kai soka pats Renāts, tymā laikā jis muzyku kai muokslu vieļ naizprota. Tok jis atguodoj bierneibys epizodi, kod sovam tāvam saceja, ka koč kod grybātum dirigēt orkestri. Piečuok, suocūt vuiceitīs Stanislava Broka Daugovpiļs Muzykys vydsškolā, jis nūlēme izavuiceit ari par profesionalu komponistu.

“Pyrmom kuortom es nikod naaizmiersšu, kū saceja muna muzykys literaturys škololuotuoja Larisa Deruka, – ka muzyka ir muoksla nu Dīva,”

atguodoj Renāts. “Tys vyss īsasuoce jau bierneibā. Es īmīļuoju muzyku, jei īmīļuoja mani, mums roduos lobys i skaistys attīceibys. Mums ar muzyku dreiži jau byus kaidu 15 godu jubileja, nazynu kaidys tuos kuozys skaituos! (smejās) Kūka? Eistineibā es cīši grybātum, kab kotram byutu taidys attīceibys ar sovu sirdslītu ci mīluokū nūdarbi.”

Jaunīša naatlaideiba i talants atzineigi nūvārtāts ari vysaidūs Latvejis mārūga i storptautiskūs komponistu konkursūs. Renāts sarakstejs vairuokus skaņdorbus orkestrim i korim, kuri atskaņuoti gon Daugovpilī, gon uorpus Latvejis rūbežu. “Raksteit nav vīglai,” soka Renāts, “paguojušajā godā pīsadaleju kompoziceju konkursā Itālejā. Tei beja vīna nu īspaideiguokūs reižu, kod pīsadaleju storptautiskūs konkursūs. Tī es dabuoju 3. vītu ar skaņdorbu steigu orkestram “Magnum Mysterium”.”

Ari eisai pyrms Latvejis symtgadis svātkim Renāts gasteja Vuocejā, kur pīsadaleja 5. Storptautiskajā Homburgys (Homburg) komponistu konkursā, kur jis ari tyka atzeits par vīnu nu 3 lobuokūs komponistu. “Maņ beja laimis pylnys iuzys!” jis smejās. “11. novembī, kod Latvejā vysi svieteja Luočplieša dīnu, es beju Homburgā Vuocejā. Tī katuoļu bazneicā nūtyka koncerts, kurā tyka atskaņuoti 3 konkura laureatu dorbi. Es beju cīši izbreineits par sovim konkurentim. Vīns beja 35 godus vacs i nu Francejis, ūtrs – 32 godus vacs i nu Vuocejis, obeji profesionali, tok es taids jauns students (smejās). Maņ tys beja lels izaicynuojums i pagūdunojums. Kandidatu beja daudzi i nu vysaidu pasauļa vaļstu – nu Itālejis, Kīnys, ASV.”

Muzykys lauks nav da golam aports

Runojūt par sovim nuokūtnis planim, Renāts citej Leonardo da Vinči: “Lobs školāns ir tys, kurs var puorspēt sovu školuotuoju. Es nasaceitu, ka tys ir muns mierkis, tok es raudzeišu tū izdareit. Tys ir dabiski, ka kotra nuokamuo paaudze ir gudruoka. Tei ir ciļviecis atteisteiba.”

Ari muzykys jūmā Latgolā Renāts saredz sev nuokūtnis īspiejis, pastreipojūt, ka itys lauks vieļ nav piļneibā aports.

“Latgolā vajag vysmoz vīnu profesionalu kori, profesionalu orkestri,” pastreipoj Renāts, “Vajag ari laikmeteigūs kolektivus i kamermuzyku. Ite ir kū dareit. Ka cylvākam ir gribiešona, ka cylvākim ir īspieja, tod ite ir vyss!”

Tūmār jaunais muzykants atzeist, ka taidu lelu lītu eistynuošonai bīži viņ traucej tī pasivī molā sādātuoji, kuri ar sovu pesimismu nūsyt gribiešonu koč kū dareit. Tok, piec Renāta dūmu, latgalīšim ir poša svareiguokuo līta – loba sirds. “Bet reidzinīki, čyuli bīži viņ ir pesimisti,” pasasmej Renāts, “aizbraucūt iz Reigu, es jiutu tū atškireibu storp cylvākim ite i tī. Tod es suocu saprast, ka es asu lobs cylvāks.”

Renāts šaļtim aizadūmoj, kas byutum juodora, kab puornūvodnīki lobuok pījimtu latgalīšus: “Ka vyss byus tai kai niule, maņ ruodīs, nabyus nikaidys cīšys draudzeibys. Īsuokumā latgalīšim byutu juobyut draudzeiguokim sovā storpā i piec tam jau juoveidoj kūpejais latgalīša tāls.” Jaunīts eipaši pastreipoj, ka mes, vysi Latvejis īdzeivuotuoji, asam vīna tauta, kurai nav par kū naiduotīs sovā storpā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs