Palāda, vuška, plykspuorņs i cyti latgaliski dzeivinīku vuordi

Palāda, vuška, plykspuorņs i cyti latgaliski dzeivinīku vuordi

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Volūda ir veids, kai vērtīs iz pasauli. Piec volūdys var sprīst par etnosa vierteibom i raksturu. Cik sovpateigi atškireigs ir latgalīšu zvāru pasauļs? Kaidim dzeivinīkim ir naparostuoki, nu latvīšu literaruos volūdys atškireigi, vuordi?

Pazemis dzeivinīki

Arhaiskajūs matriarhata laikūs dīviškais pasauļs beja pazeme i juos apdzeivuotuoji – abinīki, ruopuli, vabalis. Mitologejis pietnīki jūs sauc gudrā vuordā – par htoniskim. Puorsamejūt pasauļa redziejumim, daudzi zababoni palykuši. Iz mozuok īvāruotūs vardivu i škierzlotu (kirzaka) fona izaceļ rupucs (krupis), kuram puori dareit ass lels grāks, i rupuča mūceituoju sagaidūts gryutys dzeivis struopis. Nu ūtrys pusis, ekspresivūs dialogūs tei ir populara apsauka: “Ak tu rupucs taids!”

Nu tuorpu (čyusku) balti turiejuši gūdā zalkšus. Stefanija Uļanovska, 19. g. s. laseidama folkloru Viļānu apleicīnē, konstatiejuse, ka latvīši atļaun zalkšim (zeļčim) ar bārnim kūpā kaituotīs i gulēt. Ituo tuorpa vacuokais apzeimuojums “zeļčs” palics daudzajūs vītvuordūs i pavuordē.

Mitologiskuos Muora, materialuo pasauļa patrone, var puorsavērst par zalkti, rupuci ci malnu voguleņu (vabali). Partū ari itī dzeivuli tyka pīzeiti par svātim i jim nadareja puori.

Dabasu apdzeivuotuoji

Latgalīts atpazeist gona daudz vysaidu lidūņu i bezmoz par sevkuru nūsastyprynuojuse asociaceja kulturys zeimis veidā. Plykspuorņs (sykspuorņs) vysvaira draudzejās ar spūkim i mistiskū pasauli, bet jis jau nav putnys.

Jaunuokais storp putnim Latgolā ir starks (žugure, bacjans, gandrys, poļaks, kalests, klikuns), pasaruodejs viņ 19. g. s. pyrmajā pusē. Par jū nav līceibu tautysdzīsmēs i puorsokuos, bet ticiejumūs pīzeits, ka jis nas svieteibu i paredz svareigys nūtikšonys. Par starkam vizuali leidzeigū dzērvi stuosts nu folklorys i literaturys saīt pavysam cyts – tei ir alegoreja par dzeivis gryutumūs tykušu, nu sabīdreibys izdzeitu cylvāku (trimdys motivs), vyspuorynuotā guojputna tālā atsakluoj nostaļgeja i ilgys piec dzimtinis.

Palāda (pyuce) ir gudreibys simbols, bet sovys aktivuos i nūslāpumainuos naktsdzeivis deļ īdvasuse cylvākūs baimi i baili jau godu symtim ilgi. Latgaļu ciļtīs pyucissoktu kai vīdūs zynuošonu, aizsardzeibys i augstuo stuovūkļa simbolu nosuojuši viņ viersaiši. Kristīteibys īspaidā prīškstotūs nūsastyprynuojs palādys demoniskums, saisteiba ar tymsajim spākim, alegoriskā veidā tys vysspūdruok atkluots G. Mukta-Kvedera puorsokā “Palāda” (1906). Izteikti nagativa attīksme vēļ pasaruoda pret dzylnu, Franča Trasuna lugā “Nūgrymušō pile” (1928) Dzylna ir golvonais sīvīšu tāls – breivu lauleibys attīceibu pīkritieja. Dzylnys ir taidi putni, kuru muoteite ar tieveņu kūpā vīnā perieklī nadzeivoj. Te vēļ varātu dalikt dzagiuzi kai bezatbiļdeigys muotis tālu.

Latgalīšu inteligeņci simbolizej seikī putni – laksteigola, vuolyudze, strods (špogs, špoks), ceiruļs. Laksteigola ir izteikta kulturys viestnese, par “Latgolys laksteigolom” sauktys dzīduotuoja Helena Kozlovska-Ersa i dzejneica Marija Andžāne. Vuolyudzi iz skotivis izcieļs rogovkīts Pīters Jurceņš ar sovu popularū dzīsmi, īdybynuots ari skotivis runys konkursu “Vuolyudzāni”. Strods preceibu dzīsmēs ir svuots, precinīks, vyspuor jis ir pamonoms putnys, ari popularuos pavuordis nesieji veiskups, filozofejis doktors Pīters Strods i rakstnīks Konstantins Strods-Plencinīks radejuši asociaceju par strodu kai lelu raksteituoju. Bet “ceiruļs olu dora, iz tuo mīta gola…” – itei bejuse Andra Vējāna popularuokuo tautysdzīsme i jis pats jū bīži dzīduojs. Žogota ar cīlovu ir lauku kuņdzis, bet bolūds, čāguons (skūsvuorna, kūvuorņs, kieka) i vuorna – piļsietnīki.

Putnu karali latgalīši sauc par ereli (iergli). Vēļ myusu mežūs, kryumūs, teirumūs, ganeibā, pļovuos, pūrūs atrūnami bezdeleiga (arleidza, arleiga), dadzeits, čakšs (čakste), čīviste (kīvīte), žīre (čurkste, krostu bezdeleiga), dzeņs, dziļneits, grīze, īrube (ierbe), iubele, stykuts (stykuons, kikusts, Dīva uozs), krauklis, mednis, pacepleits, pupucs, putpalova (putpele, paipala), rubyns, seiļs, stārsta, svuopuļs (sorkonkryuteits), vonogs, zeile (zeileite), zvierbuļs (žeigurs, žeivurs). Meža peilis teik sauktys par raudivem, juos ir i dabasu telpys, i iudiņu apdzeivuotuojis.

Iudiņu apdzeivuotuoji

Tautysdzīsmis stuosta par “īšonu rauduveišu puļceņā” – mārgu sliepšonūs nu medinīka. Leidzeigu simboliku – veirīts ir medinīks, juo meiluotuo sīvīte ir raudive – paruodejs Aļberts Sprūdžs stuostā “Raudive”. Etimologiskys kūpsakareibys pietnīki valk iz lītuvīšu volūdu: “raudonas” ‘sorkons’, “rudas” ‘bryuns’, “rusvas” ‘bryungons’, “ruduo” ‘rudiņs’. Vuords populars palics ar Osyunā dzymušū parapsihologu Konstantinu Raudivi (1909–1974).

Asars, grunduļs, keiss (čeiss, keišs), kugra (kugre, kruga, karyusa), leidaka, leiņs, plauds, maileite, ausleja, peikstuļs (škūbris), rauda, ruduss, seļava, škaunacs (škaunadze, škaune, alants), soms, vēdzele, zuts – daudzi zyvu vuordi atpazeistami vītvuordūs i pavuordēs. Ari Daugovpiļs Stropu azara nūsaukums, piec L. Latkovska, saistomoms ar zyvu sugu, na biškūpeibu, kai daudzi dūmoj.

Meža zvāri i sātys lūpi

Latgalīšam pazeistami meža zvāri, kai aļņs (Latgolā bīži saukts par brīdi), babrys, caune, meža cyuka, jenots, lopsa, luocs, pokuļs (saskys), sormuļs, styrna, uopss, vylks, vuovere, žačs, rataste (žurka). Pats nūslāpumainuokais nu zvāru – luoseica (zebīkste). Jei ir cīš mozs zviereņš, bet kaidu škodi dora! Kod saiminīks nu reita stalī atroda piec nakts atpyutys zyrgu trameigu i putuos nūdzeitu, dūmuoja, ka zyrgu lītūņs lūpeņus komuojs. Patīseibā luoseicai cīš garšoj zyrga suolejī svīdri, jei šiverej pa zyrga krēpem, a lūpeņš nu baiļu sveist.

Lauku sātā izaugušī bārni nu mozūtnis īpazyna i sasadraudzēja ar lūpenim, zynuoja, kai sevkurs nu jūs runoj. Latgalīša sātā gūvs mauroj, maun, myud ci bļaun, a zyrgs zvīdz, bubinej (bubynoj) ci zvaigoj. Cyuka rukst i krust, kvīdz i spīdz, a vuška vēkš i mēkš, a reizem brāc, bliej i bļaun, koza ari mēkš i vēkš. Cyukys veirs ir vepris aba keiļs, vuškys – vucyns, kozys – uozs. Suņs rej, kaukoj, gauzoj, vūrc, gaudoj, smiļkst, keļcinej, kačs ņaud, ņaukoj, grūļoj, lauroj, grīž dziernovys. Vysta kladzynoj, klukst, kuorcinej (kuorcynoj), kacinej, kākoj, a gaiļs dzīd. Peile pēkš, zūss gāgoj ci gagynoj, a kūrkyns buldurej. Sātys peilis sauce par kačkom, bet Latgolys sātuos turēja ari pierļu vistenis – cacarkys. Tai apsauce ari īdūmeigys mārgys, kurom patyka par māru pucētīs.

Eksotiskī svežzemnīki

Ka iudiņu karaļs ir iudrys, a meža – lyuss. Bet kai latgalīšam saukt vysa pasauļa zvāru karali? Te latgalīšu vuordineicys pīduovoj variantus – ļovs, ļava, lauva, deļ pylnys saimis ari ļovīne/lauvīne i ļovāns/lauvāns. Vēļ varianti ir zylūņs/elefants/slons.

Mierkačs ir tyvuokais latgalīšam, tai var apsaukt ūtru. Nu myužeibā aizguojušuo Ludzys pūļu bīdreibys prīšksādātuoja Janīna Smolkovska atmiņu būrtneicā pīrakstejuse smīkla gabaleņu par mierkači:

“Kotru vosoru iz puora dīnu Osyunā ībrauce cyrks, i sevkuru reizi – cyts. Beja i ar papagaili, kas, cylvākim īdamim vydā, klīdze: “Lyudzu, lyudzu!“ A piec izruodis: “Uorā, uorā!“ Reiz beja i ar ļovim, i ar zylūni i kameli. Zylūņs lobu pruotu jēme nu rūku buļcenis i buoze sev mutē. Tok kameļs stuovēja taids naapmīrynuots, pīsapyuts. Obeji beja pīsīti pi teļts. Vīns nu saiminīku sadūmova pakircynuot kameli. Tys ilgi nareageja, cikom jēme i izspļuove kaitynuotuojam taidu daudzumu sīkalu, ka cylvāks momentā palyka slapnis nu golvys da kuoju.

Vīnu reizi cyrks atvede napalelu mierkačeiti. Vītu jim īdeve aiz pogosta sātys iz teiruma. Beja svātdīne. Pi uorsta ambulancis auga kuplys kūks. Voi nu mierkačeits pats izbāga, voi jū izlaide paskraideit, a jis izkuope kūkā i suoce vērtīs iz garom īmūšajim bazneicuonim. Vīna nu vecineišu, kura nikod dzeivē nabeja ni redziejuse mierkača, ni dzierdiejuse par taidim, īraudzeja naparostū zviereņu, nūsabeida i puorsakristeja.
Mierkačeits atkuortova juos kusteibys, vēļ miedeidamīs. Jis tai jū puorbīdeja, ka nabadzeite, kristeidamuos bez puortraukuma, skrēja da bazneicys i buola kai papeirs nu baiļu īsaklīdze: “Laikam asmu cīš lela griecineica, ka Dīvs maņ paruodeja valnu!“”

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.