Talanteigais gaismys revolucionārs Ontons Skrynda

Talanteigais gaismys revolucionārs Ontons Skrynda

Autors: Ilze Ozoliņa

Vīns nu Latgolys patriotu i radzamuokūs atmūdys darbinīku ir Ontons Skrynda (1881‒1918). Jis sovā 37 godu garajā myužā ceņtīs pats dzeivuot piec priņcipa Dīvs, Doba, Dorbs i tū vuicejs ari sovim tautīšim. O. Skrynda sevī apvīnuoja vairuokus potencialus – jis beja talanteigs dzejnīks, rūseigs žurnalists i vysbeidzūt – talanteigs mediks.

Aiz cara armejis kara uorsta skorbuos profesejis sliepās naīdūmojami interesants, galants i laipnys veirīts ar gaišom dūmom, pruotu i sirdi. Piec juo napalyka ni dīnysgruomotys, ni autobiografejis, partū informaceja par Ontonu īgiuta nu juo tivinīku, draugu i paziņu īguodu, kurys globojās Daugovpiļs nūvoda Vabalis pogosta Skryndu dzymtys muzejā. Skryndu dzymtys pyrmsuokumi ir vaicojami Kūrzemis pusē. 18. godu symtā grafim Plāterim-Zībergim Leiksnys muižā īsavajadzēja lobu i zynūšu struodnīku. Mainis ceļā nu Skrundys tyka puorvasts lobs myurnīka omota pratiejs Donats. Tai kai saime tyka īceļuojuse Latgolys pusē nu Skrundys, tod grafi, pīskaņuodami pavuordi latgaliskai videi, nūsauce saimi par Skryndom.

Bruoļu Skryndu vacvacuoki nu obeju dzymdynuotuoju pusis beja amatnīki, kuri daudz ryupejuos ari par sovu nalelū i pīticeigū saimisteibu. Kai atguodoj Ontona laikabīdri, Skryndu dzymta vysod bejuse struodeiga, kuorteiga i izteikti dīvbejeiga. Saime beja ari eipaša ar tū, ka jai beja soveiga tīksme piec gora gaismys, piec izgleiteibys, kas itamā laikā Latgolā vēļ nabeja populari. Jaunuokais nu bruoļu Ontons dzims 1881. gods 15. oktobrī (piec vacuo stila 2. oktobrī) Leiksnys pogosta Līpu Mukuonūs. Vuiceibys mozais Ontons suoce vītejā Leiksnys pogosta školā, piec školys pabeigšonys Ontons īsastuoja Katuoļu bazneicys apryupātajā Sv. Katris progimnazejā. Ontons īstuoja Kara Medicinys akademejā. Itamā akademejā jēme viņ ar medalim apbolvuotūs školu absolventus. Medicinys studejis jaunekļam nasaguoduoja nikaidys gryuteibys i vīgli pasadeve. Jau studentu godūs, vāruodams sovys tautys nabreivi, svešu tautu patvaļdeibu dzimtinē, latgalīšu apdzeivuotuos zemis materialū i goreigū nūspīsteibu, jis pīsagrīze revolucionarai kusteibai – ceiņai par sovys tautys kulturys autonomeju. Ontons ceiteigi apmeklēja ari Reigys Latvīšu bīdreibys sanuoksmis i par jūs nūtikšonom informēja sovus nūvadnīkus.

Kod 1905. godā izlīsmuoja revoluceja, Ontons uzastuoja ar runom i dzymtajā, i sābru pogostūs. Jaunais ceņsūņs pazyna skorbūs dzeivis apstuokļus Latgolā, reizē ar tū jam beja, ar kū saleidzynuot, i jis varēja skaidruok nūruodeit iz nataisneibu, kas tyka nudareita juo tautai. Latgolys zemnīki, kurus pīzyna pat par mozvierteiguokim par lelū tautu – pūļu ci krīvu ‒ zemnīkim, niule dzierdēja par sovu varamūs tīseibu īgiušonu. Ontons, cielīs nu pošu zemnīku vyds, taipat ari viļcīs, runuojs latgalīšu volūdā, naaizskardams Katuoļu bazneicu i naveipsnuodams par vītejūs īdzeivuotuoju nabadzeibu i atpaliceibu nu cytu nūvodu, īgiva tautys simpatejis i uzticeibu. Tautā tyka sāta breiveibys ideja, kas augļus nese viņ piec godu. Ilgstūši dorbuotīs kai revolucejis pīkritiejam jam naizadūd. Vysus cylvākus, kas koč kaidā veidā beja saisteiti ar revolucionarū darbeibu, suoce vojuot struopis ekspediceja. Ontonam saguoja tiktīs ar struopis ekspedicejis lūceklim Rēzeknē, bet, tai kai jis beja apsaviļcs zemnīku drēbēs, jū naatpazyna. Kaidu laiku Ontons izaturēja Bernē, kur jau sātys vītu beja sev roduši nazcik cara vaļdeibys vojuoti latvīši. 1906. gods 6. majā Ontons dasasaceja Bernis universitatē i turpynuoja medicinys studejis. Šveice tūlaik beja pazeistama kai zeme, kur cylvākam beja tīseibys i īspieja tikt pi izgleiteibys i materialuos lobkluojeibys. Taišni dzeivojūt i studejūt Šveicē, Ontonam roduos Rēzeknis kongresa ideja: Latgolys kulturaluo i goreiguo autonomeja Latvejis vaļstī.

1905. gods 27. novembrī suoce izīt pyrmuo latgalīšu gazeta “Gaisma“, kura redaktors beja Fraņcs Kemps. Gazeta roduos samārā lelā breiveibys laikā, partū tys, kas godu desmitem beja kruojīs, niule lauzēs iz uoru. Gazetys redakceja ar rokstim īsastuoja par radikalu zemis reformu i muižnīku zemis daleju atsavynuošonu pīspīdu kuortā. Partū tys radeja naapmīrynuoteibu muižnīceibā, kura “Gaismu“ nūsauce par socialistisku gazetu. “Gaismā“ Ontons raksteja par latgalīšu pyrmajim sabīdryskajim pasuokumim, par Pīterburgys Latvīšu muzykalū bīdreibu, juos īškejū dzeivi i nūzeimi. Nūzeimeigs roksts beja “Paszi storp sewim“, publicāts 1906. gods 7. numerī. Jamā jis aicynuoja latgalīšus ceļt sovys tautys pošapziņu i lobkluojeibu, par radzamu pīmāru pīmynūt Baltejis latvīšus.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs