Dzeive kvarbatku lūgu ritmā

Dzeive kvarbatku lūgu ritmā

Apkūpuoja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Ludzys nūvoda “Zvaigznīšu” sāta ir paraugs kūka montuojuma atjaunuošonai. Uzjiemiejs Vilnis Gavars bīži viņ dorba nedelis nūgalis pavoda Lelūs Žureilu (Lielo Žurilu) cīmā. “Kod nūpierkom itū sātu, jamā vaira nivīns nadzeivuoja. Īprīškejais saiminīks Nikolajs myužeibā beja aizguojs pyrma pīcu godu. Ka izreiz naizlyktu jumta, tod āka byutu sabrukuse. Jei puorvasta nu cīmata, tai saucamuos krīvu dzeraunis viņ 1938. godā, kū aplīcynoj meistaru īroksts, atrasts, jaucūt vacū, vaira nagluobamū verandu. Puorvastuo ākys daļa ir datejama ar vysmoz 1800. godim, i jai ir viņ div mozi lūdzeni. Sovutīs 1938. godā pībyuvātajai jau ir standarta lūgu aplūdys, jaunais lūgu dalejums i leluoks jūs skaits: četri vīnā ustobā. Izcēlem jaunu verandu, atstuojūt vacuos spāris. Kod 1938. godā pabeidze ceļt āku, īstateja kūkus. Niule bārzi i eglis ir 80 godus vaci.”

Jaucūt vacū klieti, saiminīki maisā nagaideiti atroda puorvastuos sātys dalis lūga originaluos kvarbatkys. Par kvarbatku nazkodejū asameibu līcynuoja ari izbaliejums iz fasadis. Piec originalajom kaiduos Leldīnis breivdīnuos tyka izveiduotys precizys kopejis. Vysmoz 1800. godūs izveiduotuos originaluos kūka lūgu kvarbatkys niule ir eksponātys darbneicā pi grīstu, bet div vacī lūgi atpakaļ ir sajāmuši originaluos kvarbatkys precizuos kopejuos. Tai kai lūgi izmārūs ir dažaidi, sevkuru kvarbatku daguoja taiseit individuali. Piec Pētera Blūma saceituo, itom kvarbatkom ir krīvysks roksts, partū daudz līktu detaļu. Latgalīšim vairuok byutu geometriskys figurys. Nav jau nikaids breinums, partū ka nu sātys Boltkrīveja ir 20 km attuolumā, Latvejis–Krīvejis rūbežys Terehovys rūbežkontrolis punkts viņ 14 km. Kvarbatkom kruosu izalaseita neitrali palāka. Kvarbatkys vīgli saglobuot, partū ka vīns meistars guoja i taiseja vysom cīma sātom. Partū juos beja cīš leidzeigys, ka atsaškēre, tod drupeit.

Sovutīs ākys daļai, kas calta 1938. godā, lūgim nav kvarbatku. Tys ir paguojušuo godu symta 30. godu standarts, kas soveigs tuo laika jaunbyuvem: lakoniski i moderni, valda minimalisms. “Kū var saglobuot, tū vajag saglobuot. Vajag vuiceitīs naizsvīst, vysmoz tū nadareit izreiz, bet nasasteigt, atlikt itū lāmumu. Īsaguodojūt eipašumu, padzeivuot ar vacū, pasavērt, kai tys funkcionej. Vajag byut respektam pret lītom. Bīži viņ saglobuošonai tryukst īškejuos kulturys, kurai nav nikaida sakara ar kulturys ci viesturis vuiceibu. Svareigi ir naplēst nūst, bet lobuok izlikt koč kū viersā. Kod daīs laiks, izlyktū varēs nūjimt. Golvonais – naīsvīst guņskurā, kas byus nagluobami. Lobuokais, kū var izdareit, ir nadareit nikuo.”

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]