Boņuka statuešu autoris Vēsmys Ušpelis dorbu izstuode

Boņuka statuešu autoris Vēsmys Ušpelis dorbu izstuode

Roksta autors: apkūpuoja Ināra Volkova, žurnals “A12”

Ušpeļu dzymtā jau sastajā paaudzē dorbojās pazeistami pūdnīki. Ituos paaudzis spylgtuokūs i reizē atraktivuokūs muola meistaru Aivara i Vēsmys darbneicā “Malny Wylky“ Maltys pogosta Garkolnūs gūdā teik turātys seņču sakruotuos zyneibys. Aivars vīneigais nu Ušpeļu struodoj ar malnū keramiku, namiteigi sevi atrūnūt jaunūs radūšūs mekliejumūs. Vēsma ir gleznuotuoja i niule struodoj ari muolā.

Nu 6. janvara da 7. februara Lūznovys muižys Zylajā zalē ir apsaverama muokslineicys Vēsmys Ušpelis gleznu izstuode “Vēsmas hronika. Kalnu safrāns”. Vēsma ir keramike i gleznuotuoja, nu 2006. gods vīna nu Latgolys muokslineicu apvīneibys “V.I.V.A.” daleibneicu, Vēsma ir ari latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” statuešu autore i veiduotuoja. Vēsma Ušpele stuosta: “Kai gleznuotuoja sevi vairuok pīskaitu pi vacmeistaru. Maņ gleznīceibā pateik tradicejis – klusuo doba, zīdi, ainova, cylvāks. Pi tuo pīsaturu. Pūdūs gon ir mekliejumi. Školu pabeidžu kai gleznuotuoja. Tok, braucūt stuotīs Rēzeknis muokslys vydsškolā, dūmuoju, ka byušu pūdneica. Kod atbrauču, izzynuoju, ka te ari ir gleznuošona. Izturieju konkursu. Maņ pasaveice, partū ka gleznuošona ir tys, kū es grybu dareit. Saskarsme ar muolim suocēs, kod īsapatyka Aivars. Suocem dzeivuot kūpā, vajadzēja īt paleigā. Tys beja laiks, kod vēļ pasyuteja kuozu medalis. Aivars maņ juos īvuiceja taiseit. Vysus seikuokus dorbus uzticēja maņ. Pavysam namonūt, puorguojom iz lelom vāzem. Kod es sataiseju pyrmū vāzi, Aivars dūmuoja, ka jei naizdzeivuos ceplī. Bet, kod izdzeivuoja, saprota, ka ar mani vyss ir kuorteibā.”

Vēsma radūšā sadarbeibā ar Aivaru ir pastuoveigā tehnologeju mekliejumā. “Pateik vacais pīguojīņs, kod nataisa iz ripis, bet, kod var nu muola, jū meicūt, koč kū dabuot uorā. Apgivu vydslaiku tehniku, kur līk ar “deseņom“ i audzej pūdu iz augšu. Nazkod jau sīvītis pošys taiseja pūdus, partū ka zynuoja, kuo jom vajag saimisteibā. Kod pasaruodeja virpe, process palyka tehniskuoks, dorbus puorjēme veirīši.

Kai jau vysā Latvejā, ceņšamēs atsagrīzt pi tuo naturaluo. Reizē ar tū piec nazcik godu symtu vysys vacuos lītys atīt nu jauna, kai agruok taiseja pūdus, viņ puorsamej ornamenti i izmontuojums, bet tehnikys ziņā nasamaina. Nasadzūt ar glazuru ci styklu, tu jiuti materialu. Niule ir tys dizaina variants, kab iz golda labi izaver, bet mes gribim, kab sevkurs myusu trauks ir reali izmontojams.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]