Latgolys īla Daugovpilī: gaisa tyltu akcenti

Latgolys īla Daugovpilī: gaisa tyltu akcenti

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latgolys īla Daugovpilī ir poša jaunuokuo nu vysu sovu vuorda muosu, jamā nav nivīnys ākys, jū izbraucūt, deļ gaisa tyltu i tuneļa dažam rūnās na viņ eiropeiska, pat amerikaniska sajiuta. Īla izcalta viņ 21. godu symtā kai ceļa puorvods, kas savīnoj Jaunū Forštati, Jaunbyuvi i Kimiku rajonu, satiksmei attaiseita 2011. gods 30. septembrī.

Latgolys īla – vierīneiga projekta produkts

Ituo puorvoda byuvi Daugovpilī īcerēja vēļ 20. godu symta 80. godu beiguos. Padūmu laika projekts bejs cīš sarežgeits, koč voi deļ byuvejamuo tuneļa stuovūs molu, deļ naatrysuotuotuos iudiņa nūvadeišonys, deļ ūrbšonuos cauri vacu āku pamatim. Juku laiki tam puorvylka strepi. Par jaunim transporta mozgim Daugovpilī damīdze dūmuot “Latvijas dzelzceļa” nūdūmi slēgt puorbrauktuvis piļsātā. Tai Daugovpiļs mikrorajoni varēja palikt izolāti. 1998. gods nūgalē Daugovpiļs dūme piec Ekonomikys ministrejis īsacejuma tūreiz padeve dasacejumu par transporta mozga byuvnīceibys īkļaušonu Vaļsts Investiceju Programā, tai suocēs ceļu puorvodu projektiešona. 2003. godā Daugovpilī izbyuvēja pyrmū transporta mozgu Kraujis i Kuorklu īlā.

Karteite: Sandra Ūdre.

2009.–2011. godā realizejūt Eiropys Savīneibys Kohēzejis fonda projektu, izbyuvēja niulenejū Latgolys īlu ar transporta kusteibys riņčim obejūs golūs, tuneli zam slīžu celim (dobā izaver piec diveju gaisa tyltu), gaisa puorvodu (Pīkrastis īla) i pat projekta shemā napīmynātū komunikacejis tiļteņu.

Byuve sova vierīneiguma deļ tyka nūsaukta pat par vysa godu symta byuvi, jei ir nūzeimeiga vysys Baltejis mārūgā. 2011. godā Latvejis Byuvnīku asociacejis reikuotajā skatē itei byuve dabuoja 1. vītu ar nominaceju “Gada labākā būve Latvijā 2011”.

Apkūpojūt plašū presis informaceju, juosecynoj, ka dorbi padareiti, īvārojūt vysys ES praseibys. Paradzāta leita kanalizaceja, trepis i pandusi cylvākim ar eipašom vajadzeibom, guojieju i veloceleni, apgaismuojums, specialys aizsorgbarjerys, kas guojieju celeņus nūrūbežoj nu braucomuos dalis, ka bārni sadūmoj ar ragaveņom laistīs nu nūguozis. Ir sagataveita speciala vīta, kur var izbyuvēt slīdis i palaist tramvaju. Īkluotais asfalts ir ar granita vierskuortu, kū izmontoj iz cīš augstys intensitatis celim.

Diskuseja par īlys nūsaukumu

Projekta dokumentūs byuvejamuo īla vīnkuorši apzeimuota par “jaunu īlu, kas savīnoj Vydzemis i Vyšku īlu”. Pa jū jau atkluoja satiksmi, a Daugovpiļs dūme vēļ gaideja īdzeivuotuoju prīšklykumus, kai nūsaukt jaunū īlu. Jūs izavēre Pylsātbyuvnīceibys komiseja i oktobrī pījēme lāmumu.

Beja gona daudz īrūsynuojumu jaunū īlu nūsaukt par Latgolys īlu, bet beja ari taidi: Saskanis ci Vīnuoteibys īla. Piļsātys apbyuvis golvonajam byuvinžineram bejuse ideja nūsaukt jū par Jaunbyuvejamū īlu, tok Daugovpiļs golvonuo arhitekte ībylduse, ka itei tok nabyuškute pādejuo jaunuo īla piļsātā.

Jau oficialajā atkluošonā 27. oktobrī iz jaunuo Pīkrastis tylta, iz kuru īsaroda ari tuo laika vaļsts prezidents Andris Bērziņš, svineigajuos runuos tyka pastreipuots īlys simboliskais nūsaukums – pošu Latgolu gaidūte tikpat vierīneiga nuokūtne.

Tylts ar rekordu

2010. gods 8. oktobrī tūpūšuos īlys pamatūs tyka īmyurāta tradicionaluo kapsula ar viestejumu nuokušajom paaudzem. Juos īmyuriešonu atlyka da tylta pamatu izbyuvis suokšonys, kab pastreipuotu taišni tylta konstrukcejis unikalitati. Puori Latgolys īlai izbyuvātais Pīkrastis īlys tylts ar kūši sorkonajom margom ir pats garuokais bezbolstu lūkveida tylts vysā Latvejā i  ūtrais garuokais Baltejā. Juo garums ir 65 m (presē nūsaukti ari 75,9 m), jis atpalīk viņ nu leidzeiga 67 metrus gara tylta Igaunejā.

Tyltam juokolpoj piļsātai, mozais, 150 godus. Konstrukcejis pamatim zemē iz 22–24 metriem īdzyna 600 pāļus – pa vasalam metram diametrā. Projektā izmontuoja ari eipaši iztureigu betonu nu Pūlejis, ar kū varēja struoduot ari soltuma apstuokļūs.

“Ūtrymā stuovā”

Saprūtams, Latgolys īla piec īceris i piec byuteibys ir bracamuo īla. Tok, kod jamā esi tykuse kuojom guojiejis lūmā vīna pret vīnu ar īlys naapdzeivuoteibu i boltū snīga klajumu (dreizū mašynu aizatraukšonu vaira napamoni), tevi suoc puorjimt radūšys izjiutys. Kur ir īlys dvēsele i dzeivis kruosys? Tu pasaver augšuok – iz nūguozis viersa kaids izlics krāslu. Voi tys tī nūlykts filozofiskam nūteikūšuo vāruotuojam ci dekorativai pūstuma aizpiļdeišonai?

Izkuopūt pa tylta trepem, atsakluoj vītys dzeivuos dvēselis kruosys. Daudzuos slīdis izškārsuotys izmeideitom stidzeņom. Nasaverūt, ka ik piec šaļtenis aizducinej vasals viļcīņa sastuovs ci vīna poša “kukuška”. A baļseiguok par dzeļžaceļa skonim gaisu aizvaiņuojumā iz vysu pasauli pīvibrej agresivs suņu kors nu tyvejuos dzeivnīku patversmis. Datryukst viņ smuordu. Miļzeigi apetiteigais kukuļs “Latvijas Maiznieka” reklamā sūlej ari niu kai captys maizis smuordu. Bet gaisā nikas par maizis captuvys tyvumu nalīcynoj.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.