Rūbežys efekts – Vydzemis i Latgolys pīmārs

Rūbežys efekts – Vydzemis i Latgolys pīmārs

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Geografs Jānis Rutkis sovulaik raksteja: “Mežim i pūrim boguotais Malīnys leidzonums (niule Austrumatvejis zemīne – I. M.) senatnē bejs geografiska barjera, kas nūškēre A daļu nu puorejuos Latvejis i nazcik godu symtus veiduoja ari politisku rūbežu ar sovrupeju atteisteibys gaitu juos A i R pusē. Antropogeografiski tys izapauž kai atškireibys īdzeivuotuoju etnokonfesionalajā sastuovā, izgleiteibys i saimnīcyskuos atteisteibys leiminī.”

Pastuov redzīņs, ka itei rūbežškiertne beja ari “puoreja storp R i ZR-Eiropys kulturu R pusē i zamuokū slaviskū leimini E aizrūbežā. Zeimeigi, ka vēļ nasenejā paguotnē, latgalīšim dūdūtīs iz Reigu, piec Aivīkstis puorbraukšonys sarunys turpynuojušuos nu jau latvīšu mēlē.

Latvīšu tautys etnopsihologiskuos atškireibys pasaruoda ari vydzemneicys Ilzis Kalnāris (eistajā vuordā Nina Ivanova) sovai veiramuotei veļteitajā dzejūlī:
Ai, māte, Latgalē…
Par tevi domāju un tavu skaisto dēlu.
Kas trijas vasaras jau velti mani saucis,
Līdz pašai Aiviekstei man lepnai pakaļ braucis;
Kas trijas vasaras jau zābakos vien āvies,
Pa talkām dzēris daudz un radu godos kāvies…

Dīmžāļ vys vēļ vārojama pretstuove nazcik godu symtus atškierteibā dzeivojušūs latvīšu storpā. Kaids latgalīšu dzejnīks skumi rezumej:

Aiviekstes krastos divi brāļi stāv
Un viens uz otru šķērmi noskatās.
Vienā pusē – čiuļs, otrā – čangaļs,
Kādreiz lepnas cilts
Nožēlojams atlikums…

Pūrim i mežim boguotuo Aivīkstis apleicīne izsenis bejuse reši apdzeivuota, upis krostūs ir viņ vīns piļskolns – Vysagolā. Ari šudiņ ite nav daudz lelu apdzeivuotu vītu i Aivīkstis krostūs atsarūn viņ div piļsātys – augštecē Lubuona i lejtecē – Pļavenis. Viesturis olūtūs Lubuona pīmynātuo jau 13. g. s., bet kai īvārojama apdzeivuota vīta suoce veiduotīs viņ 19.–20. g. s. mejā. Platslīžu dzeļžaceļa pūsma Madūna–Lubuona izbyuve (1935), kas beja paradzāts puorsvorā kūkmaterialu izvesšonai, veicynuoja cīma uzplaukumu, bet padūmu godūs Lubuona palyka par nūzeimeigu mežryupneiceibys centru i piļsātcīmatu (1958). Lubuona vysod bejuse izteikti latvyska i kaidā gruomotā izlaseju itaidys ailis: “Pat vītejī žeidu tauteibys īdzeivuotuoji sovom sātom izlykuši sovpateigi latvyskus nūsaukumus: tai, pīmāram, vīnam Kacam sātu sauc par Saulgriežiem, bet ūtram – par Prātniekiem.”

Piļsātys tīseibys Lubuonai īdūtys 1992. godā, kod juos ilggadejais mērs Miķelis Gruzītis jau beja palics par Vyslatvejis šlagermuzykys zvaigzni. Varonī ūzulu stuovi ir soveigs ainovys elements Aivīkstis i ari juos leluokuos pītakys Pededzis krostūs.

Pi Aivīkstis ītakys Daugovā, sovulaik bejs pat treju vaļstu rūbežpunkts – ite sasatyka Zvīdru Vydzeme, Pūļu Vydzeme i Kūrzemis hercogiste viņpus Daugovys, bet Pļaveņu piļsātys nūmale Gosteni sovulaik pīderēja Latgolai. Mīsts, kuram bejuši pat septeni nūsaukumi – ari Evestmunde, Glazmanka, Dankera, Trentelberģis, naoficiali – ari Zornu mīsts i Žeidu mīsts, suoce veiduotīs ap 1830. godu. Tod pi Aivīkstis ītakys Daugovā Vitebskys guberņai pīdarūšajā zemis gabaleņā Aivīkstis lobajā krostā apsamete daudz plūstnīku, enkurnīku i žeidu tierguotuoju – tūlaik jim beja līgts dabuot eipašumus Vydzemis i Kūrzemis guberņuos. 1933. godā Gostenim tyka īdūtys piļsātys tīseibys, jei beja mozuokuo piļsāta Daugovpiļs apriņčī i puorsvorā ite dzeivuoja ebreji. 1956. godā Gosteņus pīvīnuoja Pļaveņom i sovpateiguo Latgolys mozpiļsāta nūguoja nabyuteibā.
Braucūt cauri Pļaveņom, īsoku nūsagrīzt nu automagistralis i pīstuot pi naleluos Skanstupeitis ītakys Daugovā. Ite var apsavērt 17. g. s. suokuos zvīdru caltuo nūcītynuojumu atlīkys, kai ari pasaprīcuot par 0,7 metrus augstū Skanstupeitis iudiņakrytumu, kas izaveiduojs iz Pļaveņu sveitys dolomita kuoplis. Tīpat sūpluok pyrma godu pīcdesmit ir īkūpts ainavisks Draudzeibys parks. Jimā sastateits ari nazcik palelu laukakmiņu i iz vīna nu tim ir īkoltys izcylā rakstnīka, muokslinīka i makšernīka vīnā personā, sovulaik ari Pļaveņu piļsātys īdzeivuotuoja Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) ailis: “Vysus myus vīnoj dobys varonums i skaistums, saule, gaiss, zeme i iudiņs, kas myužam atsajaunoj i atjaunoj.” Redzīs, ka itūs vuordus ir sacejs kaids vīds vidis zynuotnīks ci ilgtspiejeigys atteisteibys adepts – tik myusdīneigi i pat zynuotniski precizi skaņ itys latvīšu literaturys klasika poša pīredzē baļsteits pīzynums!

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.