Moskovīts atrūn mīrū pīrūbežā i veidoj portalu par Latgolu

Moskovīts atrūn mīrū pīrūbežā i veidoj portalu par Latgolu

Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

KONSTANTINS BEĻSKIS ar saimi mīru nu steidzeiguos i trūkšņainuos Moskovys atrods Cyblys nūvoda Blontūs. Juo i sīvys Janys kasdīnys dorbs ir saisteits ar medeju nūzari, nu dorba breivajā laikā Konstantins apceļoj Latgolu i veidoj portalu latgo.lv. Latgolu Beļsku saime izavieliejuse kai pīturys punktu, ka politiskuos situacejis deļ byutu juopamat Krīveja.

Latveju īpazeist bierneibā

Konstantins Latveju ir īpaziņs jau bierneibā: “Muns tāvs ir akademiks, profesors, padūmu laikūs jis iz Latveju bīži brauce dorba deļ, vosoruos mes ite atsapyutem.” Iņterese par Latveju vāluok tikai auguse. Sovulaik Konstantins struoduojs izdevnīceibā, kas izdavuse turisma ceļvežus, taidu jis izliems veiduot par Latveju 21. gs. pyrmuos desmitgadis suokumā, atrads sponsorus i dažu nedeļu laikā apceļuojs vysu Latveju. Veidojūt ceļvedi, sabejs ari Latgolā, par Rēzekni atmiņā palics: “Tymā laikā Latgola nabeja eipaši spūža turisma ziņā. Atguodoju, ka vokorūs piļsāta beja tymsā, apgaismuojums beja tikai pi īejis durovu vīsneicā.”

Leidz ar nakustamuo eipašuma īsaguoduošonu Latvejā K. Beļskis suocs vuiceitīs latvīšu volūdu.

“Kod atbrauču iz Latveju, par sovu pīnuokumu skaiteju suokt vuiceitīs latvīšu volūdu. Volūdu vuicūs jau kaidus treis godus, suokumā pošvuiceibys ceļā, vāluok maņ beja pasnīdzieja. Varu latviski skaiteit tekstus, tok runuot pagaidom nasajiut tik breivi,” stuosta Konstantins.

Latgola kai patvāruma vīta

Piec Krimys aneksejis Beļsku saime suokuse dūmuot par reiceibu krizis situacejā. Jī nasliep sovu nūstuoju pret Putina režimu Krīvejā. Storp Konstantina i Janys draugim Krīvejā ir vairuoki politīslūdzeitī, jī apsazynoj, ka var byut nuokušī.

“Mums sevkurā šaļtī var atjimt biznesu i īrūsynuot administrativū lītu. Mums vajag vītu uorpus Krīvejis, iz kuru varim taidā gadīnī atbraukt i izdūmuot, kū dareit tuoļuok,” stuosta Konstantins.

Izvēle krituse par lobu Cyblys nūvoda Blontim, partū ka tī atsarūn tyvai Latvejis–Krīvejis rūbežam. “600 kilometru da rūbeža, aiz tuo jau Eiropys Savīneiba,” sovu izvēli paskaidroj Konstantins. “Kod atrodom itū sātu, saprotom, ka ir eistuo. Īmīļuojom apleicīni, sasadraudziejom ar sābrim. Sātu asam izremontiejuši pošu i vītejūs spākim. Mes dzeivojam ar cereibu, ka itei byus myusu sāta i ka mums nikur nabyus juobāg. Mes cīši cerim, ka Krīveja izavielēs eiropeiskuoku ceļu,” papyldynoj Jana.

Naizmontuotais turisma potencials

Latgolā Konstantins atrūn mīru i klusumu, kas asūt piļneigts pretstots Moskovys dzeivei. Ite jis ir trešdaļu goda, Janai iz Latgolu saīmūt atbraukt rešuok. Piec sātys nūpierkšonys Konstantins suocs braukuot pa Latgolu i tū īpazeit, īspaidus i aprokstus par dažaidim turisma objektim suocs publicēt poša veiduotajā portalā latgo.lv. Iz vaicuojumu, kai rodusēs dūma veiduot portalu par Latgolu, Konstantins atsoka:

“Asu rokstūšais cylvāks. Maņ ir īrodums raksteit par tū, kas pateik, i raksteišona ir veids, kai īpazeistu pasauli. Tys suocēs kai blogs, lai gon sevi naskaitu par blogeri. Es deļ sevis veidoju taidu kai Latgolys enciklopedeju. Asu nūliems veicynuot Latgolys atpazeistameibu krīvvolūdeigajā telpā. Saturs pamatā dūmuots Krīvejis krīvim, tok portalu skaita ari Latvejis krīvi. Aprokstu tū, kas maņ ruodīs iņteresants, – muzejus, dīvnomus, dobu, iedīņus i tradicejis.”

Nuokūtnē Konstantins latgo.lv redz kai turisma portalu par Latgolu, tok pagaidom idejis atteisteišonai tryukstūt laika.

“Es grybu, kab iz Latgolu brauktu Krīvejis turisti. Latgolai ir naizmontuots tranzita potencials, kotram kurs skārsoj rūbežu, ite byutu juopavoda vysmoz vīna nakts, juoītur maļteite, juonūpierk suvenirs i juoapsaver vīns muzejs,” sovu redziejumu atkluoj Konstantins, pībylstūt, ka vītejim turisma specialistim byutu vaira juostruodoj pi krīvu turistu pīsaistis. Daudzi moskovīši, kas braucūt iz Jiurmolu, Reigu, nimoz nazynūt, ka škārsoj Latgolu, ari šoseja A12 asūt dīzgon vīnmuļa i narodūt pareizū īspaidu par Latgolu i Latveju. Šosejis moluos tryukstūt informacejis par apsavieršonys objektim i kopejneicom, sovūs nūvāruojumūs doluos K. Beļskis.

Iz vaicuojumu, kai Latgolu uztver Krīvejā, Konstantins atsoka: “Kūpumā Krīvejā nivīnam Latgolys vuords nav zynoms. Ar myusu ceņtīnim aizviņ vaira izzynoj, ka taida ir.” Jana atzeimoj, ka mozuok nakai 10% Krīvejis īdzeivuotuju ir uorzemu pase i vairums nu jūs asūt pabejs Egiptē i Turcejā, Latveja nav ceļuojumu golamierkis.

Cīnej i nūviertej latgalīšu volūdu

Daudz kas Konstantinu Latgolā puorsteidz pozitivi, vīna nu lītu ir lobā stuovūklī asūšī dīvnomi, pat taiduos vītuos, kur nav bazneicā guojieju. Kai atškireigū nu puorejuos Latvejis jis miņ latgalīšu volūdu i slavu pareizticeigū kulturu. “Latgolā tu vari byut jebkas, vari sevi skaiteit par latvīšu patriotu, par krīvu patiotu, par Latgolys patriotu. Viesture tev dūd vysam pamatu,” soka Konstantins, pībylstūt, ka cylvāki Latgolā ir daudz tolerantuoki, partū ka pīroduši, ka sūpluok dzeivoj cytys ticeibys i cytā volūdā runojūši cylvāki.

Jam ir ari pozitiva attīksme pret latgalīšu volūdu. Vaicojūt redzīni nu molys par volūdys nuokūtni, Konstantins soka: “Kaida nuokūtne ir Latgolai, taida ari latgalīšu volūdai. Ka byus normala dzimsteiba, latgalīšu volūda pastuovēs.” Pīrūbežā latgalīšu volūdā ir daudz slavismu, par tū varūt ari nadaudz saprast latgaliski. Pagaidom gon Konstantinam nav dūmys vuiceitīs latgalīšu volūdu. Tryukstūt ari vuiceibu materialu i krīvu–latgalīšu vuordineicys.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs