Sovejūs sajiuta i sabīdryski aktiva poziceja. Saruna ar Ivetu Ievu Aleksāni

Sovejūs sajiuta i sabīdryski aktiva poziceja. Saruna ar Ivetu Ievu Aleksāni

Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

IVETYS IEVYS ALEKSĀNIS muojeigajā veikaleņā “Zaļais” Rēzeknē bejušajuos bankys telpuos, īsapierkšona ir personiska – i ādamu, i naādamu preci ražuotuojs atdevs ar sovu attīksmi, ari piercieji te īsagrīž motivāti. Reizi nedeļā te saīt tīšuos pierkšonys puļceņš. Vuordu “zaļais” Iveta saprūt daudz plašuok par “biologisks” voi “ekologisks”, tys nūzeimoj dziļom saknem baļsteits sovā zemē i pīdereigs sovejim – aktivys pozicejis cylvākim.

Voi nūsaukums “Zaļais” reklamej niule popularū zaļuo dzeivisveida ideju?

Vīna līta ir populari, cyta līta – ka tys tev teišom svareigi. Trešuo līta, kas ir poša svareiguokuo, kod “audio sakreit ar video” – tu dori, kai runoji, i runoji, kai dori. Ir cylvāki, kam tei ir mūdis līta, jī meklej vysu jaunū, jis izlaseja par tū i jam tū izreiz vajag. Bet es radzu, ka jis tū symts godu ni lītuos, ni kū dareis. Pavysam gūdeigi sokūt, maņ veikaleņā pamatā ir pastuoveigī piercieji. Maņ prīca, ka te īt dūmubīdri, gaiši cylvāki.
Ir grupa, kaidi 45, kas pabolsta tīšū pierkšonu – catūrtdīnēs piec īprīškejim pasyutejumim. Jei dorbojās drupeit sovaižuok kai vysā Latvejā – saīt it kai zam veikala, it kai bīdreibā. Mes asam vysi kūpā pat braukuši pi tūs cylvāku, kas pīguodoj. Maņ plaukti veikalā ir iz ritineišu, vyss stumās, telpu var atbreivuot, mes te pat seminarus taisom, saīmam ar receptem apsamaineit. Vīni i tī poši cylvāki, kam tys interesej. Tei moksuot spieja ir taida, kaida jei ir, tūs cylvāku napalīk vairuok.

Ir svareigi napīsuorņuot dobu, pabaļsteit sovejūs i sovus zemnīkus. Bet es nagrybātu eipaši izceļt kaidu zaļū byušonu, ka tu esi pi zemis, ka tu esi ar zemi, tod ar tevi absoluti vyss ir kuorteibā. Tys “zaļais” nimoz nabeja izplanavuots. Raksteju projektu, bet cīš iz tū nacerieju, dūmuoju – nadabuošu ite, vīnolga mieginuošu tū lītu dareit. Tūlaik, kod pīzvaneja projekta vārtātuoji, skrieju pa korstu laiku, pīstuoju zam līpys. Jī vaicoj, kai saukšu veikalu, jim izreiz obligati papeirūs juoīroksta, pacieļu golvu, pasavieru i pasaceju: “Zaļais.” Pyrmū naudu ALTUM īdeve, dabuoju tuo, kuo tryuka. Siedieju sātā, 15. augustā pa televizori vierūs misi nu Aglyunys, fonā maņ zvona nu ALTUM, pasoka: ka byus SIA, byus ari nauda. Nu labi, byus SIA.

Kod es suoču, maņ beja svareigi, lai cylvāki radz, ka veikalā vyss var byut cīš personiski, na bezpersoniski. Maņ jau beja vysaidys īstruodis, es pa dzeivi vysakū interesantu asmu darejuse.

Kai asat daguojuse da sova veikala idejis?

Cīš seņ, jauneibā, struoduoju školā, kūpā ar Ināru Groci tūlaik sepiniejom, ka mums byus privatškolys. Bet mes suocem dareit – kū variejom i kas patyka: taisejom televizejis raidejumus Rēzeknis Kanalam (vīns nu tūs beja “Mes – dobys bārni”), organiziejom vosorys nūmetnis, caur vidis izgleiteibu vysaidus kursus, dybynuojom bīdreibys. Tūlaik mums beja pyrmais Latvejā Patārātuoju interešu klubeņš. Mani ari niu prosa nūmetnēs pastruoduot. Prūtams, paraleli beja dorbi, kurymūs tu peļneji naudeņu, partū ka vajag moksuot riekinus i bārnus audzynuot. Itymā pādejā kūpā salykts tys, ka muoku runuot, zynu vierteibu tam, kas ir plauktūs, saprūtu ari tierguot. Nūliemu pamieginuot dareit tū, kas maņ pošai vysvaira pateik.

Es asmu pret taidim teicīnim kai “taidi laiki…; kai byus, tai labi; ai, gon jau…”. Tod jau saīt, ka tu, byudams ite i tān, pīkreiti ari vysam najiedzeigajam? Byus tys, kū tu izdareisi, na tī Kaimiņš, Kariņš, kaids SIA “Latvijas valstij”, mes redzējom, kai vaļdeibys tyka stuodeitys. Dori ite i tān deļ seve, deļ bārnu, deļ sovys dzymtys. Īsasakņoj tai, lai myus nadabuot paceli. A sovaižuok viejs papyuš i mes izreiz laižamēs iz cytu pusi.

Kai jius atrodot sovam veikaleņam pīguoduotuojus?

Cylvāki ar aktivu poziceju, ar kū kūpā kaidi projekti agruokūs laikūs bejuši, taidā spiralē apleik ari turpynoj rotēt. Daudz dorbu dareits, bet, dūmuot, tūs pošus cylvākus ari sateic. Kod īsuoču veikaleņu, aktivi braukuoju pa tiergim, ar “Ūgys” Ingūnu Zīmeli īsapazynu. Bārnu nūmetnēs īpazeiti tī vacuoki, kuri kū taisa ar rūkom. Daudz, daudz godu nūdzīduoju “Ezerzemē”, tei ir ari reklama, kas nu mutis mutē īt. Leluos naudys reklamā nalikšu. Tai asmu pavuokuse sovejūs, kas taisa ar rūkom. Es jau 90% zynu, piec kuo cylvāki iz munu veikaleņu īt. Nu ūtrys pusis, vēļ maņ redzīs, ka te juobyun ari taidom precem, lai iz Reigu nav juobrauc. Ite nav pasauļa mola, pi mane atīt cylvāki, kas daudz zyna. Tī, kas jogoj, ajurvediskuos garšvīlys paprosa. Vajag ari, lai ir interesanti. Niu ir vysaidys īspiejis, pamieginoj, paaudzej adzuki pupenis, varbyut juos aizīs, varbyut tu atsagrīzsi pi tradicionalūs cyuku pupu i lynsāklu.

Cylvāki īt piec “Kaņepītes” myltim, vysaidim putraimim. Es kaifoju nu tūs sīveņu, kas maņ zuoļu čajus taisa. Tūs munu pīguoduotuoju, kas nu vacuokys paaudzis, pasaceitajam vuordam, dorbam ir garša i smarža. Kas tei par vierteibu! Tu suoc saprast, kaidā boguoteibā tu dzeivoji. Tys vyss, kas mums te apleik, juosorgoj kai ocuraugs, tuos myusu izdzeivuošonys prasmis ir unikalys. Lai ar myusu tom vysom digitalom īreicem kas nūteik i pagaist vysi interneti i sakari, mes muocēsim izdzeivuot. Ka tev byus duorzs tikai ar pīcim būrkonim, tu tū vīnu muociesi samaineit pret kuopustu, ūtrū – vēļ pret kū cytu. Tei ir realitate.

Veinu latgalīšu variantā, kas siss pa golvu i kuojom, taisa kolorita sīvīte Marta nu Nagļu. Izaruoda, ka ražuotuoji alkohola akcizi moksoj nu stypruma. Nu 14 gradim skaituos styprynuotais veins, partū vydā svīž sulfīdus, kab apturātu ryugšonys procesu. Mums pat nav vaira pareiza “Kagora”, kuram vajadzātu byut ar 16 gradim, eistī ir viņ pogrobūs. Martys veinu garšys buketei ir lauku dasadyurīņs, cyti muojražuotuoji jau muok dabuot franču vīglumu, nav tys, garša nūīt vīnveideigā plaknē.

Voi taida filozofeja rūkā nu bārna kuojis voi dzeivis laikā atkluota?

Nazynu, tod vajag preparēt dziļā grīzumā. Maņ vacuomuote tik gaišs cylvāks beja, tei beja patriotiskuo audzynuošona, kotrā vacumā jei kū tai pastuosteja, ka veicynuoja dūmuošonu. Reiz guojom garom Leninam, jei soka: “Te beja cīš smuka tautumeita.” I nikuo vairuok. Es suocu dūmuot – Lenins tok nasmuks, kai var nūjimt tautumeitu? Jei cīš daudz tautysdzīšmu zynuoja. Es saprūtu, ka par moz jai vaicuoju. Tei ir cīš loba sajiuta, ka aiz tevis tī jī, tovi senči, stuov. Vīnam spuornam varbyut mozuok zini, ūtram vairuok, bet golvonais, ka ir. Tu īveļc elpu, cik breineigi nu tuo, ka tev tī ir aizmugure. Itū gon nanūpierksi ni par kaidu naudu.

Maņ ir sapyns ari nūdūt tuos genetiskuos analizis, mani interesātu, kas ir aiz mane tī dziļumā. Te teira latgalīša pat teoretiski navar byut. Asmu moza auguma, cīš malnim motim, rodūs ari daudz taidu moza auguma sīvīšu. Tys varātu byut nu Pītera I laiku, kod jis tatarus voduoja, bet ari vysi cyti cik te nav guojuši puori. Mums vyss ir daudz asneiguok – nav juogaida ballis beigys doncuošonai, ka myusejūs syt, tod ari meitys atīs i pa viersu sadūs. Tu esi ite i niu, izdzeivoj tū sovu. Pasauļs ari ir vaļā, vuoc pīredzi, bet, ka tu aizbrauc, lai tev byutu tikai mašyna, sāta i nauda, tys ir jūceigi. Tuos reklamys jaunajim ļaužim izskoloj smedziņus, Dīva vītā īlīk naudeņu. Tev atīt 35–40, tev ir tikai loba mašyna, sāta i varbyut vēļ koč kas, bet koč kuo cīš tryukst. Tai dūmojūšu apleik ari ir daudz. Ka gribiesi tikai naudeņu peļneit, cīš dreiži jū izsejuosi. Ir gadejumi, kod cylvāki sataisa cīš lobu produkceju, tod grib tikt pasaulī, pajem drupeit nu Kinys kluot. Jim puorbauda vysu preču parteju, sevi nūrokuši. A gribēja tik drupeit vairuok nūpeļneit.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs