Par Jezupa dīnu

Par Jezupa dīnu

Roksta autors: Sandra Ūdre

Latgolā JEZUPA DĪNU 19. martā vysod turiejuši gūdā, ari Jezupu Latgolā agruok bejs pa pylnam – i rodūs, i sābrūs kaids pa rūkai. Tok raksturā vysaidi – i taidi, par kurim enciklopedejuos roksta, i taidi, par kurim viņ dzīsmi “Lobs bej puika myusu Jezups” sadzīduot. A lobs Jezups partū, ka sovejais. Jezupa dīnā ari gavieņa nav – var ēst, dzert, bolsā dzīduot i pat kuozys dzert.

Jezupa dīnys poguoniskuos saknis

Poguonu zemkūpu tautom svātki pakuortuoti saulis astronomiskajam ceļam i lauku dorbu sezonai. Jauns zemis apstruodis cielīņs sakreit ar dobys atmūdu, partū Eiropys poguonu tautys Jaunū godu sagaideja ap pavasara ekvinokceju, lai kai itūs svātkus nasauktu, Leldīne, Marta īdys (rūmīšu pyrmuo mieneša vyds) ci vēļ kai. Kod Eiropa palyka kristeiga i dzeivuoja jau piec jaunuo kalendara, taipoš da 16. godu symta ap itū laiku tauta svinēja sovu Jaunū godu. Bet tys tok ir bazneicys nūsaceitais atsaturiešonys i gaviešonys laiks! Partū Katuoļu Bazneica svātuo Jezupa dīnā atcēle gavieni.

Nu 7. godu symta sv. Jezups īcalts bazneicys svātūs kuortā. Kristeigajā tradicejā 19. martā sviņ Jezupa kai Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis leigavaiņa dīnu, partū ticeigī cyldynoj Svātū saimi, akcentej ari lauleibys dzeivē ticeibu i paļuoveibu iz Dīvu. Svātais Jezups kai vīnkuoršs gaļdnīks palics socialuo taisneiguma aizbiļdni, svātuo Jezupa kai struodnīka dīnu sviņ 1. majā, nu tuo izaveiduojuši mums pazeistamī Dorba svātki. Tikai 1870. godā Pijs IX svātū Jezupu izsludynuoja par vysys katuoļu Bazneicys aizbiļdni.

Ari ticeigajā Latgolā pīraksteiti poguoniski, ar zemis dorbim i Jaunsgods izdareibom saisteiti ticiejumi: Jezupa dīnā vajags stateit ci puorstateit ustobys pučis, eipaši mirtys; ka nav vareibys stateit, koč zemi parušynuot; vajags 9 reizis īt bazneicā i skaiteit vīnu i tū pošu lyugšonu, tod vieliešonuos pīsapiļdeis. (“Nomales identitātei”, 2005, 181)

Jezupa puče

Ustobys puču pīminiešona nav bez īmeslis, ap Jezupa dīnu sazīd breineiguo Jezupa reiksts – hipeastrys (tautā skaiteits par amariļli). Reiksts metafora cālusēs nu svātajam Jezupam veļteituos goreiguos dzīsmis: Reikste nu kūka vysusausokō/ Jezupa rūkā zīdēt īsōka.

Hipeastra lelī zīdi ir vysaiduos kruosuos: bolti, sorkoni, ružovi. Bet tys ir cimperleigs augs, jam napateik ni īkaļtiešona, ni puorlīku lels mytrums. I raugi ītruopēt!

Kai naoficiala Latgolys veirīšu dīna

Arhetipiski veirīteiba asociejās ar militarū jūmu, socūt ar eposu i beidzūt ar pādejūs karu varunim ci ekstremalu situaceju īveiciejim, armeja vysūs laikūs bejuse veirīša iniciacejis vīta. Te lai latgalīši ir lapni par liduotuoju, generalu Jezupu Baško.

Tūmār olklorys i tradiceju kontekstā latgalīšu apziņā stereotips par veirīti i veirīteibu nūsastyprynuojs kai sinkretiski veiduojīs Jezupa tāls, kam nav svareigs izskots i gataveiba fiziskam varūņdorbam. Ari svātais Jezups beja vacs, uoreji nacyls veirs, a jam beja soveiga paklauseiba Dīvam, mozruneigums i darbeigums, klusu cīsšonys tykums, saimiskums, pastuoveiba, zemis, sātys, sīvītis i cytu tautys pamatvierteibu cīneišona. Līkūt jū par idealu, katuoļticeiguos saimēs dāli tyka audzynuoti dzeivē leidzynuotīs jam.

Jaunuos Dereibys Jezups pakrieslī atstuojs Vacuos Dereibys Jezupu – sapņuotuoju Jākupa dālu, kuru bruoli puordeve verdzeibā, a jis sovys puorlaiceiguos gudreibys deļ palyka par Egiptis faraonu. Ar 20. godu symta pyrmuos pusis latgalīšu lugu tekstūs atrūnamū perifrazi Jezupa zalta kolni juosaprūt Egiptis piramidys.

Uzvuordūs i vītvuordūs

Piec Pylsūneibys i migracejis lītu puorvaļdis statistikys, Latvejā registrāti 1479 Jāzepi (kai vīneigais vuords), kluot juodaskaita vēļ 59 Jezupi i 1 Jēzups. Nu ituo vuorda veiduots ari sīvīšu vuords: Juzepina, Juzefata, Jozefina. Juzefa Juzefata Juzefate Juzefīna Juzefine Juzepa Juzepate Juzufata.

Nu ituo Jezupa vuorda cālušīs taidi uzvuordi kai Zeps, Zepāns, Jezupovs. Sovutīs ar Jezupa vuordu saisteiti toponimi: Zepi Leivuonu nūvoda Turku pogostā, Juzefova (Jezupova) Daugovpiļs nūvūda Naujinis pogostā, Juzefinova Ludzys nūvoda Ņukšu pogostā, Jezufinova Preiļu nūvoda Saunys pogostā.

Izcyluokī Latgolys Jezupi

Latgolā izcylu Jezupu/Jāzepu vasala aile: veiskups i Latvejis Vaļsts prezidenta vītys izpiļdeituojs emigracejis apstuokļūs Rancāns, liduotuojs Baško, banku specialists Laurinovičs, politiks Rubulis, muokslinīki Pīgoznis, Delvers, rakstnīks i politiks Kindzuļs (Čenču Jezups), rakstnīks Laganovskis, volūdnīks i rakstnīks Lelis (Pūrmalīts), viesturnīks i rakstnīks Brolišs (Grašs), fotografs Danovskis, bazneickungi i literati Macilevičs, Grišāns, Kazlass, Višnevskis, varganists Krīvāns; pīna puorstruodis lideruzjāmuma “Preiļu Siers” vadeituojs Šnepsts, uorsts i politiks Korsaks.

Nūtikšonu kalendars