Soroki atskrēja – laiks taiseit puļciņus

Soroki atskrēja – laiks taiseit puļciņus

Roksta autors: portals lakuga.lv

Soroki atskrēja

Latgalīšu leksikys i tradiceju apzynuotuojs emigracejā Leonards Latkovskis roksta (Dzeive, 1962, nr. 51), ka vacī ļauds Latgolā par laiku, kod atsagrīze guoju putni nu dīnvydu, sacejuši: “Jau soroki atskrēja, byus pavasars,” vuordu soroki attīcynojūt iz malnajim strodim. Piec L. Latkovska, sorokim naasūts nikaida sakara ar krīvu сорок ‘četrdesmit’, tys asūts persīšu vuords, kas apzeimoj kaidu strodu sugu, ari žogotu krīvu volūdā sauc сорока, kas cielīs nu tuo pat persīšu vuorda. Tok etimologejis vuordineicuos vuordu сорока skaidroj ar indoeiropeisku izceļsmi.

Senejī zemkūpi, naizprozdami godalaiku puormeju procesus, dūmuoja, ka pavasara pasaukšonai, juoveic speciali rituali, ticēja, ka taišni putni jū atnas. Eipašys tradicejis ar pavasara atsaukšonu izkūpušys slavu tautys, pi jūs pījimts pat cept putnu formys peirādzeņus ar spuornim. Bārni jūs salīk kūku zorūs, dzīd specialys pavasara sagaideišonys dzīsmenis. Viejs šyupuoj zorus, izaver, ka meiklis “putneni” atlidoj ar vysu pavasari.

Latgolā, ari puorejā Latvejā, putnus atnest pavasari pi seve aicynoj ar pošu taiseitim puļcinim (būreišim). Senejais rituals pīsaukt putnus puorsamejs par Putnu dīnom aprelī ar konkursim, pasuokumim, dūšonūs dobā, kas školuos eipaši tyka atzeimuotys padūmu laikā. Prūtams, ar cytu jāgu, izzynūšim i atteistūšim mierkim.

Aizmierstī vuordi

Bet ar krīvu vuordu сорок saisteiba ir. Piec vacuo stila pareizticeigūs kalendara 9. martā bazneica atzeimoj 40 mūcekļu dīnu, tautā sauktu par Sorokim, kas īkreit pavasara ekvinokcejā, t. i., astronomiskajā pavasarī. Dobā gon pavasars īsastuoj tod, kod atliduoj putni, tai sev leidza atnasdami pavasari – Sorokus.

Par pavasara atnesiejim pīzynuši na viņ putnus, bet ari kukaiņus – bits, lapsinis, kaminis. Izaruoda latgalīšu volūdā par kūzulim i puļcinim sauc i bišu strūpus, i putnu būreišus.

Pasuokumi Latgolā

12. aprelī 10.00 stuņdēs putnu puļciņu darbneica Cyblys nūvoda Blontu pyrmsškolā īstuodis audzieknim i vacuokim. Pasuokumu organizej Dobys aizsardzeibys puorvaļde, voda Dagnis Vasiļevskis. Taiseis puļciņus putnim, kas perej dūbumūs. Leidza jamams vasars i laika apstuoklim pīmāruotys drēbis i apovi. Vairuok informacejis pa telefonu 26112686.

13. aprelī 11.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) strozdu puļciņu izgataveišonys meistarklase. Itei tradiceja Latgolys saimēs godim nav apsatryukuse, palykdama par sova veida mijīdarbeibu storp paaudzem, pīzeist Latgolys Kulturviesturis muzeja muzejpedagoge Inga Klīdzēja. Voi atguodoji, kai ar vacūtāvu gataveji strozdu puļcini sovā mozūtnē? Izgatavej jū kūpā niule ar sovu bārnu, i tovs bierneibys pogolms var palikt par tova bārna pogolmu!

Meistarklasis laikā bys vareiba i sataiseit sovu puļcini, i zynuotkuorajim putnu mīļuotuojim byus vareiba apmeklēt Talsu nūvoda muzeja ceļojūšū izstuodi “Vai pazīsti?”, izzynuot par mežā, teirumā, pūrā i jiurys pīkrastē vysbīžuok sastūpamajim putnim i īsapazeit ar Latgolys muola dzīdūnim – sviļpaunīkim!

Meistarklasis cena: školānim i studentim – 2 eiro, pīaugušajim – 3 eiro (materiali meistarklasei tiks nūdrūsynuoti). Vītu skaits īrūbežuots. Īprīškeja dasasaceišona pa telefonu 28624381(LKM muzejpedagoge).

Nūtikšonu kalendars