Naārtī vaicuojumi par Abrini Sandrys Krastinis personalizstuodē

Naārtī vaicuojumi par Abrini Sandrys Krastinis personalizstuodē

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

8. majā 15.00 stuņdēs Bolvu Nūvoda muzejā atkluos muokslineicys Sandrys Krastinis personalizstuodi, veļteitu Zīmeļlatgolai – bejušajam Abrinis apriņčam – “Es nezinu, ko nezinu. Abrene”. Tys ir kai mieginuojums tyvuotīs sapratnei, kas apkluots zam laika zeimis, viestej izstuodis autore.

Piec paplašynuotys izpietis muzejūs i arhivūs nateik pīduovuots kaids nogatavynuots redzīņs, cikom autoris sev aizdūtais vaicuojums ir gona izaicynūšs i naārts. Kas mums šudiņ ir Abrine – nacionaluos pošapzinis simbols, kurs izceļams viņ gūdūs, demonstrejūt boltū tautystārpu? Nūvods, par kuru jau puorsakluojuse aizmiersteibys krāsla, kas notraušama kai kreits nu školys tafelis? Kas beja i ir Abrinis cylvāki – rāgaini školuotuoju portreti nu 1937. gods Jaunlatgolys apriņča školu “prezentacejis” albuma? I kū šudiņ mums īzeimej vītu nūsaukumi, kas seņ jau puorsaukti?

Izstuode Bolvu Nūvoda muzejā i piec tam Viļakys nūvoda muzejā paradzāta kai procesuals izpietis projekts, kurā ekspoziceja nav kai nūslāgts ci pabeigts temys rezumiejums, bet kai puormejams i informacejā papyldynojams lelums. Ekspozicejis bazis karkass veiduots nu apzynuotuo, kas jau puorradeits muokslys dorbūs, tok izstuodis nūrisis gaitā, papyldynūši var īt kluot stuosti, dokumenti, foto kopejis, kū dalykuši izstuodis apmaklātuoji.

Karteņa: S. Krastiņa, “Skalu deķis”, 2019

Izstuodis koncepcejai ir svareiga dokumentali viesturiskuo izpietis dimenseja, kai ari personiski tīšū, varams, ni dokumentali pīruodamūs atmiņu stuostu emocionalais sūpluokums.

Izstuode veiduota sadarbeibā ar Bolvu Nūvoda muzeju, Viļakys nūvoda muzeju, Baļtinovys nūvoda muzeju, Latvejis Fotografejis muzeju, Latvejis Nacionalū viesturis muzeju, Latvejis Vaļsts kinofotofonodokumentu arhivu. Izstuodi atbolsta Vaļsts Kulturkapitala fonds, Bolvu Nūvoda muzejs.

Izstuodis autore Sandra Krastiņa vuicejusēs Latvejis Muokslys akademejis Monumentaluos gleznīceibys nūdaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbneicā (1982–1986). Struoduojuse par pedagogu Jaņa Rozentala muokslys vydsškolā. Jei ir Latvejis Muokslinīku savīneibys muzeja (LMSM) izveidotuoja i vadeituoja (2001–2006), apguoda “Neputns” žurnala “Dizaina Studija” golvonuo redaktore (2006–2012). Duorbuojusēs ari grafikā i animacejā, veiduojuse dizainu Latvejis Bankys kolekceju monetom. Izstuodēs pīsadola nu 1980. gods. Regulari reikoj personaluos izstuodis Reigā, cytur Latvejā, ari uorvaļstīs. 2016. godā jai beja personalizstuode “Civilisti” Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja (LNMM) izstuožu zalē “Arsenāls”. 2017. godā sadarbeibā ar akteri Vili Daudziņu personalizstuode #dienasvaronis Latvejis Kulturys akademejis Eduarda Smiļģa Teatra muzejā. 2018. godā personalizstuodis “Mirāža” Muokslys centrā “Noass” i “Ekrāns” Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā.

Autoris dorbi globojās LNMM (Reiga), Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā (Daugovpiļs), Ludviga  muzeja (Keļne, Vuoceja), Vaļsts Tretjakova galerejis (Moskova, Krīveja) kruojumā, LMSM kolekcejā kai ari privatuos kolekcejuos Latvejā i uorvaļstīs.