Veidoj filmu par Konstantinu Raudivi

Veidoj filmu par Konstantinu Raudivi

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nacionaluo Kinu centra 2019. gods jaunu filmu ražuošonys konkursā vaļsts atbolstu kūpumā sajāmuši 14 projekti – četrys spēlis filmys, četrys animacejis filmys i sešys dokumentaluos filmys. Pādejūs skaitā ari studejis “Centrums” veiduotuo “Izlaušanās”.

Par filmiešonu producents Bruno Aščuks: “Nazcik godus studeja gataveja dokumentaluos filmys par Konstantinu Raudivi “Izlaušanās” uzjimšonu. Ituo gods Nacionaluo kinu centra konkursā dokumentalūs filmu eksperti pīškeire atbolstu dorba turpynuošonai, bet pabeigt filmu varātu viņ 2020. gods beiguos. Pi filmys veiduošonys struodoj scenarists i režisors Andis Mizišs, operators Andrejs Verhoustinskis, skaņu režisors Ģirts Bišs, skaņu operators Aivars Riekstiņš, scenarists i producents Bruno Aščuks.

Projekta atteisteišonys laikā apzynuojom i izpietejom arhiva materialus, mekliejom i interviejom cylvākus, kuri beja satykuši i pazyna Konstantinu Raudivi i Zentu Mauriņu. Filmiejom kai Latvejā, tai Vuocejā i Šveicē. Sovuos atmiņuos par Raudivi dalejuos juo i Z. Maurinis paleidzis Annemarija Morgentālere nu Šveicis i Heidelore Heringa, kura dzeivoj Manheimā. Sovutīs Minsterē nūfilmiejom Albertu Spoģi, kurs taipat kai Raudive īt nu Latgolys i 2018. godā sajēme “Boņuka” bolvu. Lelu atbolstu filmiešonys grupai deve Latvīšu centrs Minsterē.

Školys gaitys Konstantins suoce Osyunā. Partū kotru godu školāni i školuotuoji sakūp Raudivis dzymtuos sātys vītu, kur nūlykts pīminis akmiņs. Ari itūgod, dīnu pyrma Raudivis 110. dzimšonys, kū atzeimiejom 30. aprelī i Osyunā beja ari filmiešonys grupa.

Tuoļuok filmēt dūmuots ar Raudivi saisteituos Latgolys piļsātuos – Kruoslovā i Daugovpilī.”

Rakstnīks, publicists i filozofs K. Raudive (1909–1974) ir vīns nu spūdruokūs i erudituokūs Eiropys mārūga dūmuotuoju, koč Latvejā jū vysod drupeit aizānuojuse dzeivisbīdris Zentys Maurinis popularitate. Raudive beja i spāņu kulturys viestnīks Latvejā, i aktivs latgalīšu inteligencis puorstuovs, bet dzeivis pādejā desmitgadē emigracejā nagaidūt palyka storptautiski slovons ar sovim eksperimentim, sasazynuodams ar tūpasauli i pat īraksteidams bolsus “nu tīnis”.