CYLVĀKI »

Volūda, kū nest pasauļam – saruna ar Baļtinovys dramatiskū kolektivu „Palādas”

Volūda, kū nest pasauļam – saruna ar Baļtinovys dramatiskū kolektivu „Palādas”

Portals lakuga.lv 3. Majs, 2013. gods 1

20. aprelī Reigā Baļtinovys dramatiskais kolektivs „Palādas” ruodeja izruodis „Ontans i rodne” originalverseju. Izruodis laikā skateituojim beja īspieja izzynuot, kai latgalīši teik golā ar nagaideitu gostu īsarasšonu, kas beiguos izavierš par jautru padareišonu. Izruode īsakļauj

Skaiteit vaira »
Pīters Strods – cylvāks nu Dīva

Pīters Strods – cylvāks nu Dīva

Portals lakuga.lv 1. Majs, 2013. gods Comments Off on Pīters Strods – cylvāks nu Dīva

Pīters Strods beja Rūmys katuoļu bazneicys titulārveiskups, kai ari Reigys metropolejis Reigys arhidiecēzis i Līpuojis diecēzis paleigveiskups. Jis ir dzims 1892. goda 1. majā Varakļuonu pogosta Lelūs Strodu sādžā Eisaku sātā. Vuicejīs Varakļuonu pogosta školā, Rēzeknis

Skaiteit vaira »
Dirigentis Emilejis Slišānis atceris pasuokums Upītē

Dirigentis Emilejis Slišānis atceris pasuokums Upītē

Portals lakuga.lv 30. Apreļs, 2013. gods Comments Off on Dirigentis Emilejis Slišānis atceris pasuokums Upītē

Svātdiņ, 21. aprelī, Upītes tautys nomā, pasateicūt pasuokuma iniciatorei Rēzeknis sīvīšu kuora “Medicus” ilggadejai dalinīcei, kuora vacuokajai Annai Vaišļai, i Upītes kulturviesturis muzeja vadeituojis Ligitys Spridzānis īguļdeitajam dorbam, tyvim i tuoleimim gostim beja īspieja

Skaiteit vaira »
Marta Jurdža (07.03.1925—13.04.2013)

Marta Jurdža (07.03.1925—13.04.2013)

Portals lakuga.lv 19. Apreļs, 2013. gods 3,196

Piec slimeibys myužeibys ceļūs aizguojuse Reigys latgalīšu bīdreibys “Trešuo zvaigzne” vadeituoja, bejušuo školuotuoja, rogovkīte Marta Jurdža. Taišni juos energejis, aktivitatis i izdūmys bagateibys deļ bīdreibā ir variejuši nūtikt naskaitami satureigi pasuocīni, tykušys styprynuotys saitis

Skaiteit vaira »
Stanislavs Diņģelis – storp Daugovpili i Līpuoju

Stanislavs Diņģelis – storp Daugovpili i Līpuoju

Portals lakuga.lv 18. Apreļs, 2013. gods Comments Off on Stanislavs Diņģelis – storp Daugovpili i Līpuoju

Laika rytumā pasaulī vysod bejušs cylvāki, kas izacālušs ar sovu daudzpuseigumu i dažaideibu. Vīns nu taidim beja ari Stanislavs Diņģelis, kura 114. jubileja svietejama šudiņ, 18. aprelī. Dzelzceļnīks i gleznuotuojs, daugovpilīts i līpuojnīks, sabīdriski aktivs i

Skaiteit vaira »
Franča Trasuna ceņtīni latgalīšu apvīnuošonā ar puorejim latvīšim

Franča Trasuna ceņtīni latgalīšu apvīnuošonā ar puorejim latvīšim

Portals lakuga.lv 31. Marts, 2013. gods 212

Daži vuordi par tū laiku Myusdīnuos ir pošsaprūtami, ka Latgola i latgalīši ir taida poša naatjamama Latvejis i latvīšu daļa, kai Kūrzeme, Vidzeme i Zemgale i tī dzeivojūšī latvīši. Leidz pat Pyrmajam pasauļa karam

Skaiteit vaira »
Latgolys operdzīdūņs Tālis Matīss

Latgolys operdzīdūņs Tālis Matīss

Portals lakuga.lv 30. Marts, 2013. gods 1

Aiz azara bolti bārzi… 1904. goda 1. majā tūreizejuo Ludzys apriņķa Ruguoju pogosta „Rītezeros” pi Boževys azara Kārļa i Minnys saimē pīdzyma dāls Tālis – piec godim izcyls Latgolys operdzīduotuojs, teatra režisors i pedagogs. Saimē

Skaiteit vaira »
Benediktu Skryndu pīmynūt

Benediktu Skryndu pīmynūt

Portals lakuga.lv 22. Marts, 2013. gods 1,963

Vīns nu izcyluokajim Latgolys kulturys darbinīkim ir katuoļu goreidznīks, mariāņu tāvs i publicists Benedikts Skrynda (1868–1947), kuram šūgod aprit 145. dzimšonys dīna. Gūdynojūt Benediktu lelajā dzeivis jubilejā, ituo goda 25. martā Skryndu dzymtys muzejā kūpā ar

Skaiteit vaira »
“Tango karaļs” Oskars Stroks

“Tango karaļs” Oskars Stroks

Portals lakuga.lv 18. Marts, 2013. gods 206

Oskara Stroka (1892–1975) vuords ir plaši pazeistams pasaulī, juo divdesmitūs godu beiguos i treisdesmitajūs godūs komponietuo deju muzyka vēļ da šai dīnai ir daudzvīt pazeistama. Taišni ar Oskaru Stroku saistoms tango “uzvarys guojīņs” Eiropā.

Skaiteit vaira »
Nūtiks Naaizmērstulei veļteituo konkursa nūslāgums

Nūtiks Naaizmērstulei veļteituo konkursa nūslāgums

Portals lakuga.lv 15. Marts, 2013. gods Comments Off on Nūtiks Naaizmērstulei veļteituo konkursa nūslāgums

20. martā Aglyunys vydškolā 12 stuņdēs jau ostoitū reizi tiks reikuots Latgolys lauku školu jaunradis konkurss, kas veļteits nūvodneicai dzejneicai Naaizmērstulei. Konkursa mierkis beja īraudzeit školānu dūmu i puordzeivuojumu atkluosmi jaunradis dorbūs, kai ari mudynuot

Skaiteit vaira »
Latgolys gleznuotuojs Francisks Varslavāns

Latgolys gleznuotuojs Francisks Varslavāns

Portals lakuga.lv 12. Marts, 2013. gods 3

Francisks Varslavāns skaitoms par pyrmū i vīnu nu īvārojamuokojim Latgolys gleznīceibys puorstuovim. Juo dzeivis godi sakryta ar Latvejis naatkareibys īgiušonys laiku, kas radeja ari pyrmūs lobvieleigūs apstuokļus tam, kab rostūs i atsateisteitu Latgolys inteligence.

Skaiteit vaira »
Kazimirs Buinickis – latgalīšu tylta uz Eiropu cāluojs

Kazimirs Buinickis – latgalīšu tylta uz Eiropu cāluojs

Portals lakuga.lv 7. Marts, 2013. gods Comments Off on Kazimirs Buinickis – latgalīšu tylta uz Eiropu cāluojs

Latgolys viesturē spylgtys lopys pusis ar sovu dorbu ir īrakstejs pūļu muižnīks Kazimirs Buinickis. Dzims 1788. godā i nūdzeivuojs gondreiž symts godu (leidz 1878. godam), Buinickis Latgolys i vysys Latvejis viesturē ir vīns nu spylgtuokajim kulturys

Skaiteit vaira »
Tūp dokumentaluo kina par Ontonu Juhņeviču

Tūp dokumentaluo kina par Ontonu Juhņeviču

Portals lakuga.lv 6. Marts, 2013. gods Comments Off on Tūp dokumentaluo kina par Ontonu Juhņeviču

Studeja „NPGD” uzjam dokumentalū kinu „Segvārds Vientulis”, kurys pamatā ir Vonogu draudzis katuoļu prīstera Ontona Juhņeviča tragiskuo dzeivis stuosta beigu pūsms, kas nūsarysynuoja Latvejai i Latgolai viesturiski dramatiskūs apstuokļūs. Kinys centrā ir prīstera Ontona

Skaiteit vaira »
Saruna ar Emileju Kalvāni LR raidejumā „Augstāk par zemi”

Saruna ar Emileju Kalvāni LR raidejumā „Augstāk par zemi”

Portals lakuga.lv 3. Marts, 2013. gods Comments Off on Saruna ar Emileju Kalvāni LR raidejumā „Augstāk par zemi”

Vakar Latvejis Radejis 1. programmys raidejumā „Augstāk par zemi” izskanēja saruna ar latgalīšu dzejneicu Emileju Kalvāni. Raidejumā dzierdams ari profesoris Lidejis Leikumys stuostejums par dzejneicu i juos daiļradi.   Ka raidejums nasuok skanēt automatiski,

Skaiteit vaira »