Muzykys grupu “Auļi” i “Tautumeitas” sadarbeibai eistyn lykumsakareiga ir kuozu tema. “Auļu” dyudu i bungu spieceigais skaniejums puorstuov veiriškū elementu, nu “Tautumeitas” (pats grupys nūsaukums jau ītver sevī kuozu tematiku – tautuos īšonu), ar izteikti maiguoku skaniejumu, tok gona jaudeigu daudzbalseigū dzīduošonu, puorstuov sīviškū. Taipat kai dzeivē jaunajam puoram piec kuozu ir juoīsavuica sadzeivuot, kab vīns nanūmuoktu ūtru, ari muzykā “Auļi” i “Tautumeitas” vaicoj saskaņu, vīns ūtru papyldynojūt.

“Auļi” ir Latvejis tautys muzykys grupa, kas poši sevi sauc par “dyudu i bungu grupu”. Grupa puorsvorā izpylda instrumentalū muzyku — vysaidu latvīšu tradicionalūs tautys deju i dyudu meļdeņu aranžiejumus, cytu Eiropys tautu tradicionalūs meļdeņus, kai ari sovus originalūs skaņdorbus i tautysdzīšmu aranžiejumus.

“Tautumeitas” ir tradicionaluos muzykys grupa, kurymā apsavīnuojušys septenis muzikis. Itūšaļt dalineicys izkūp latvīšu tradicionalū daudzbalseigū dzīduošonu, kas juom ir eipaši tyva. Dzīsmis spāks i kūpeigai radeituo bolsu rezonaņse veidoj eipašu i atmiņā palīkūšu skaņu.