Izruode “Mežainis”

Kod:
15/10/2018 @ 18:30
2018-10-15T18:30:00+03:00
2018-10-15T18:45:00+03:00
Kur:
Latvejis Nacionalais teatris
Kronvalda bulvāris 2
Centra rajons, Rīga, LV-1010
Latvia

Latvejis Nacionalajā teatrī skotoma izruode “Mežainis”, kas viestej par latgalīti, pretuošonuos kusteibys dalinīku Juoni Pīnupu, kurs nu meža izguoje tikai 1995. godā. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu. Lugu “Mežainis” veidoj dramaturgs Juoņs (Jānis) Balodis i režisors Valters Sīlis, ryupeigi izpietūt J. Pīnupa dzeivis gaitys, nūvodnīku i rodu atminis. Suokūtnieji izruodi īstudēje Lītovā. 

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. godā. 1944. goda augustā Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā. Ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits. Piečuok izliems atsagrīzt sovā dzymtajā pusē.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus. 1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi.

Komentari

Atbiļdēt

Lai komentātu īsalūgojīs

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]