Svātdīņ, 25. februarī, Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galarejā atkluos izstuodi “Francisks un Frančeska“ – tymā sasatiks Latgolys muokslinīka Franciska Varslavāna i juo mozmeitys, glaznuotuojis Frančeskys Kirkis dorbi. Izstuode byus simboliska muokslinīku sasatikšona, jo dzeivē jim tys nabeja lamts.

Francisks Varslavāns (1899–1949) skaitoms par pyrmū i vīnu nu īvārojamuokojim Latgolys gleznīceibys puorstuovim. Juo dzeivis godi sakryta ar Latvejis naatkareibys īgiušonys laiku, kas radeja ari pyrmūs lobvieleigūs apstuokļus tam, kab rostūs i atsateisteitu Latgolys inteligence. Lai ari relativi eiss, Franciska Varslavāna myužs ir uorkuorteigi pīsuotynuots gon rodūšuos dzeivis, gon personeigūs pīdzeivuojumu ziņā. Muokslinīka intensivuos dzeivis guojums dūd jam romantiskuo diekaiņa tālu i padora par vīnu nu interesantuokajom muokslys viesturis figurom na tikai Latgolys, bet ari Latvejis kontekstā. Vaira par F. Varslavāna dzeivis guojumu i radūšū darbeibu var skaiteit Santys Mičulis rokstā “Latgolys gleznuotuojs Francisks Varslavāns”.

Izstuodis apmaklātuojim byus reša vareiba apsavērt F. Varslavāna izcyluokuos kompozicejis – “Mūķene”, “Krucifisks” i “Ormanis” nu Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja kruojuma, kai ari cytys glaznys i skicis.

Frančeska Kirke (1953) izstuodei atlasejuse sovys pādejā desmitgadē radeituos kompozicejis “Apokalipses jātnieki un konfeti”, “Citas debesis”, “Venēra un komiksu meitene.”, “Vilema Kalfa un Endija Vorhola tikšanās”. Sev rakstureigā manīrē muokslineica roda pazeistamu muokslinīku glaznu atkuortuojumus, kurus papyldynoj ar myusu dīnu patārātuoju sabīdreibai ploši pīlītuotom vizualom zeimem, ikonom ci simboliskom, zeimeigom i labi pazeistamom detaļom.

Izstuodi atkluos 25. februarī 14.30 stuņdēs Latgolys viestnīceibā GORS, tei bez moksys byus apsaverama leidz 22. apreļam.