Svietejūt Latvejis symtgadi, svātki suoksīs Latgolā, kur 2017. godā tiks gūdynuoti 100 godi nu viesturiskuo Latgolys kongresa. 22. aprelī Rēzekne byus pyrmuo vīta, kurā izskanēs Latvejis Radejis kora muokslinīciskuo vadeituoja Sigvarda Kļavys izlūluotuo īcere – koncertcyklys “Latvijas gredzens”.

Tradicionaluo muzyka i goreigī dzīduojumi, tautys dzīsme i Svātī Roksti, etnomuziki i prīsteri, dzeivī bolsi i arhivu īroksti…

Latgolys gora montuojums nūglobuots tuos cylvākūs, tūs pīredzē, dzeivisziņā. Īmūt godu symtim, Latgolys unikalais kulturys montuojums vys vēļ uztur dzeivu vīnu nu tuos fenomenu – tradicionalū muziciešonu i katuoļu bazneicys tradiceju mejīdarbeibu i tūs saplyusšonu vīnuotā muokslinīciskā vasalumā.

Latgolys gradzyna stuosta režisore ir Inese Mičule, kuruos saknis ari ir Latgolā. Koncerta izvaduma īdvasma rosta Andryva Jūrdža “Myužeigajā kalinderā”, Bībelē i latgalīšu tradicionalajā muzykā. Tamā Latgolu izdzeivuos Latvejis Radejis kors, septeni tautys muzykanti i septeni prīsteri. Eipaši koncertam radeits jauns muzykys instruments – lamelofons, kurū nu muola pūdu i metala pluoksneišu veiduojs Kruoslovā dzeivojūšais tautys muzykants i muzykys instrumentu meistars Aleksandrs Maijers.