LATGOLYS KONGRESS

Olūtu kruojums “1917. gada Latgales kongress avotos, apcerēs un pētījumos”

Kruojumā publicāti arhiva dokumenti i fotodokumenti, apkūpuotys presis publikacejis par kongresu, publicātys Latgolys kongresa dalinīku i oculīcinīku atminis, apkūpuoti cytu pietnīku i publicistu dorbi, kongresam veļteiti literari saceriejumi, taipoš apkūpuoti vizualuos muokslys dorbi, kurūs atainuoti Latgolys kongresa nūtykumi, kai ari īkļauta uzziņu literatura par zeimeigū nūtykumu. Kruojuma sastuodeituojs i komentaru autors Henrihs Soms, komentaru autors Aleksandrs Ivanovs, Daugovpiļs Univesitate,2018. Elektroniskā versejā pīejams ite.

Latgolys kongress: pamatakmiņs Latvejis vaļsts izveidē

Majā palīk 100 godi nu Latgolys kongresa. 1917. goda 9. i 10. majā (piec v. st. 26. i 27. aprelī) Rēzeknē iz Latgolys puorstuovu sapulci sasalaseja progresivuokuo latgalīšu iņteligencis daļa – bazneickungi, školuotuoji, inženiri, militarpersonys i cyti.

Kongresā Latgolys latvīši lēme, ka viesturiski škiertajai latvīšu tautai juoapsavīnoj i tuoluok pošai juolem sovs liktiņs. Kongresa delegati pījēme rezoluceju, kura paredzēja – Vitebskys gubernis, Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīšim teritoriali juoapsavīnoj i juodaboj autonomeja Krīvejis vaļstī. 1917. goda pavasarī vēļ narunuoja par naatkareigu Latveju, taida dūma nabeja nūbrīduse ari baļtīšu vydā, kai tymā laikā latgalīši sauce Kūrzemis i Vydzemis guberņu latvīšus. Tuo laika politiskuo situaceja ļuove dūmuot, ka Krīveja atsateisteis demokratiskā vierzīnī. Boļševiku tikšonu pi varys i jūs vāluokuos zviereibys navarēja paredzēt. Pylns roksts par Latgolys kongresu ite.

Latgolys kongresā 9. i 10. majā (26. i 27. aprelī p.v.st.) pījimtī lāmumi

Valereja Seile – nanūgurdynojamuo latgalīte

Valereja Seile ir vīna nu Latgolys spylgtuokajom i nūzeimeiguokajom sīvītem, vīna nu nadaudzajom, kas pīsadaleja Latgolys kongresā 1917. goda. Pyrmuo latgalīte, kas īgiva augstuokū izgleiteibu.

Jei 1917. godā atbaļsteja ideju, ka ir juoapsavīnoj vīnā vaļstī, i minēja kai pīmāru ASV, kur ir vysaidys tauteibys i ticeibys, bet tei vystik ir spieceiga vaļsts, tod parkū tys navarātu nūtikt mozajā Latvejā?

Valereja Seile kūpā ar cytim Latgolys latvīšu nacionaluos kusteibys dalinīkim tīcēs puorvarēt nūvoda viesturiskū nūškierteibu kai vīnu nu atpaliceibys cālūnim, naatlaideigi raudzeidama pīradynuot latgalīšus pi vīnuotys nacionaluos apzinis, kas beja vajadzeiga, lai itys nūvods turpynuotu progresēt i atsateisteit.

Raidejumu cyklys “Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība”

Latvejis Televizeja pīduovuoja Latgolys kongresam veļteitu viesturisku raidejumu cyklu, kas stilistiski īsakļuove Latgolys stuostu “Cytaidi latviskais” ītvorūs. Raidejumu cykls stuosteja par četrim kongresa delegatim – Stanislavu Kambalu, Fraņci Trasunu, Juris Pabērzu i Fraņci Kempu. Raidejumi pīejami ite.

Damierstais Latgolys kongresa dalinīks: latvīšu strielnīks podporučiks Donats Lāčkājs-Lācis

Vīns nu kongresa dalinīku beja latvīšu strielnīku pulka viersnīks Donats Lāčkājs-Lācis, kura vuords, atškireibā nu cytu, jau nūsauktūs, kongresa dalinīku ir praktiski damiersts. Vystik ir pamats dūmuot, ka strielnīku delegatu grupā podporučiks Lāčkājs-Lācis beja vīns nu vodūšajim, izreizis piec vadeituoja J. Rubuļa. Dzims 1895. goda 20. augustā Leivuonu pogostā. Saime vāluok puorsacēle iz Reigu, kur puiss pabeidza piļsātys školu. Reigā Pyrmuo pasauļa kara prīškvokorā beja izaveiduojušys na tikai vysai stabilys latgalīšu katūļu draudzis bazneicā, bet ari vairuokys sabīdriskys organizacejis, taida veida bīdruošonuos aplīcynuoja nacionaluos pošapzinis pīagumu.

 

Latvejis Radejis stuostu cykls par Latgolys kongresu

Desmit stuostu garumā Latvejis Radeja stuosteja par Latgolys kongresa viesturi i nūzeimi. 1917. godā nūtykušajā kongresā Latgolys latvīši lēme par apsavīnuošonu ar puorejim latvīšim, tys beja nūzeimeigs pagrīzīņa punkts Latvejis vaļsts i latvīšu nācejis izveidē.

“Kolnasātā” diskuseja par 1917. goda Latgolys kongresu

Latvejis Radejis raidejumā “Kolnasātā” itūreiz diskuseja par 1917. goda Latgolys kongresu. Tūreiz, pyrma 100 godu, latgalīši nūsprīde apsavīnuot ar puorejim latvīšim. Tūlaik par naatkareigu Latveju vēļ narunuoja, tok Latveja tyka dybynuota. Raidejums vaicoj, kas nūtyka ar puorejim kongresa lāmumim, voi Latgolys delegatu praseituos pošnūteikšonuos tīseibys ir jimtys vārā? Diskusejā pīsadola viesturnīks Valters Ščerbinskis, Arņs Slobožanins, kurs veidoj kinu par kongresa laiku, i jurists Agris Bitāns.

Informativs materials “Ceļā uz Latvijas valsti. Latgales kongresam 100”

Vaļsts kancilejis sagataveits informativs materials par Latgolys kongresu.

 

Latgolys i puorejuos Latvejis kulturviesturiskuos atškireibys

 

Eiskina “GAMBITS 1917”

Viesturiskajā eiskinā “Gambits 1917” paruodeita Franča Kempa i Franča Trasuna sasatikšona, kuri, izmontojūt varys vakuumu piec cara guosšonys Krīvejis imperejā, Latgolys latvīšu (latgalīšu) vuordā lem par sovom nuokūtnis perspektivom, teikūt da lāmuma divejus mienešus piečuok sareikuot Rēzeknis 1917. goda viesturiskū apreļa kongresu, kurymā tyka nūlamts, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna tauta i Latgolai juoapsavīnoj ar puorejim tūpūšuos Latvejis vaļsts nūvodim vīnā zemē.

 

Eiskina “Lauleibys”

Viesturiskajā eiskinā “Lauleibys” paruodeita Latgolys inteligeņcis – Fraņča Kempa i Fraņča Trasuna argumentaceja i reiceiba Rēzeknis 1917. goda viesturiskuo apreļa kongresa laikā, kurymā tyka nūlamts, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna tauta i Latgolai juoapsavīnoj ar puorejim tūpūšuos Latvejis vaļsts nūvodim vīnā zemē. 

 

“Kolnasātā” diskuseja par Latgolys kongresa symtgadis svātku programu

“Kolnasāta”pietej Latgolys kongresa symtgadis svineibu programu i raugūt nūskaidruot, kaida byutu lobuokuo duovona Latgolai nu myusu pošu, latgalīšu. Diskusejā pīsadola Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” vadeituojs Andris Slišāns, Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituoja Līvija Plavinska, kai ari puorstuovi nu Daugovpiļs – Vita Vilevko nu Daugovpiļs Kulturys puorvaļdis i Sandra Maskaļova nu Latvīšu kulturys centra.

Fraņča Kempa monografeja “Latgalieši”

Ūspieja īsapazeit ar latgalīšu atmūdys darbinīka Franča Kempa 1910. godā Cēsīs izdūtū monografeju “Latgalieši”.

Fraņča Kempa emocionaluos reiceibys skaidruojums 1917. goda kongresā Rēzeknē

Arņs Slobožaniņs pīduovoj sovu redzīni, par kū Fraņcs Kemps kūpā ar dūmubīdrim pamete Latgolys kongresu 1917. godā.
“1917. goda 26. aprelī vīns nu radzamuokajim Latgolys atmūdys darbinīkim – Fraņcs Kemps – kūpā ar 49 dūmubīdrim pamat Rēzeknis kongresa telpys. Vitāli svareigais Latgolys inteligencis lāmums – atsadaleišona nu Vitebskys gubernis i apsavīnuošona ar cytim tūpūšuos Latvejis vaļsts nūvodim, teik pījimts vīnbolseigi – bez Kempa vadeituos opozicejis. Viesturnīku redzīni un viertiejumi par F. Kempa radikaluos reiceibys motivim nav vīnnūzeimeigi.”

Myužam darbeigais Francs Kemps

Eiss īskots Franča Kempa dzeivis guojumā.

 

Franča Trasuna ceņtīni latgalīšu apvīnuošonā ar puorejim latvīšim

Myusdīnuos ir pošsaprūtami, ka Latgola i latgalīši ir taida poša naatjamama Latvejis i latvīšu daļa, kai Kūrzeme, Vidzeme i Zemgale i tī dzeivojūšī latvīši. Leidz pat Pyrmajam pasauļa karam sabīdreibā nūtyka diskusejis par Latgolys i latgalīšu vītu storp puorejim latvīšim. […] Fraņcs Trasuns uzskateja, ka latvīši ir bejušs vīnuoti etnografiski, bet sovukuort škierti tī beja administrativā i ticeibys ziņā, kai ari sovā darbeibā. Ceņtīni veicynuot latgalīšim i puorejim latvīšim izpratni vīnam par ūtru aizasuoce jau pyrms drukys aizlīguma atceļšonys.

 

“Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras”. Fraņčam Trasunam – 150

Izcylais vaļsts veirs, prīsters i kulturys darbinīks Fraņcs Trasuns Latvejis gierbūnī īdeve trešū zvaigzni – Latgolu, i niu asam vīnuoti Latvejā. Juo 61 godu garais myužs ir kinu, gruomotu, apceriejumu vārts, partū ka juo bezkompromisa kolpuošona Dīvam, vaļstei i sovai Latgolai izapeļneja juo izsliegšonu nu bazneicys. Fraņča Trasuna tragiskais i cālais dzeivis stuosts, juo ceiņa par Latvejis vīnuoteibu mums ir aktuala ari šudiņ. Tū pīruoda ari Ingys Ābelis jaunuokais romans “Klūgu mūks”, partū ka vīns nu golvonūs varūņu prototipim ir Fraņcs Trasuns. Benjamiņa noma kaminzalā sarunā par Fraņci Trasunu sasateik profesore Janina Kurseite i prīsters Andris Kravalis. Raidejumu voda Zigfrīds Muktupāvels.