Lelū Viļnis gruomotu tiergu, kurs kas gods februara mienesī četru dīnu garumā davalk 65 000 vaira iņteresentu, šūgod pyrmū reizi papiļdeja latgalīšu gruomotu stends.

„Latgolys stendam izstuožu kompleksā „Litexpo” ļauds ruodeja lelu iņteresu,” pīzeist vīns nu projekta iniciatoru Ivars Logins. „Jī prīcuojuos, ka i myuslaikūs Latvejis regionalajā volūdā izdūdamuo literatura atrūn ceļu iz Viļnis mīstu, kurs, suocūt ar 18. godusymtu, beja vīns nu latgalīšu gruomotizdūšonys šyupeļu.”

Nu 23. da 26. februara Viļnis gruomotu opluotā ar sovom gruomotom pīsadaleja vaira kai 250 izdevieju nu 14 vaļsteibu. Pi latgalīšu stenda sataiseišonys dasalyka vysa vērtine Latvejis izdevieju i latgalīšu kulturys entuziastu: Latgolys kulturys centra izdevnīceiba, Latgaļu rakstinīceibys muzejs, Daugpiļs Universiteta akademiskais izdeviejs „Saule”, Rēzeknis Augstškolys Regionalistikys instituts, Latgolys Studentu centrys, bīdreiba „Kukuži”, izdevieji „Madris” i „Neputns”, Vaļstiskuo namaterialuos kulturys agentura, Kroma kolna bruoleste, kulturys aktivisti V. Lukaševičs, G. Rasims, Sovvaļnīks, Raibais Suņs i cyti. Latgalīšu stends varēja tikt gotovs, pateicūt SIA „Andrupenes kokaudzētava”, SIA „Galda spēļu darbnīca”, SIA „Grupa lukss”, taipoš I. Logina, A. Lubāna, A. Mejera, A. Vaičūna, A. Puduļa, J. Bordāna, M. Rumaka, A. Kūceņa i cytu entuziastu īlicīņam.

Stendu puškuoja Latgolys karūgs, izroksts „Gruomotys latgaļu volūdā”, taipoš lelformata plakats ar iļustracejom nu 18. i 19. godusymtūs Viļņā latgaliski izdūtūs gruomotu. Apsavāruoji stendā varēja nūsapierkt i vysā jaunys, 2012. godā nu druka izguojušys latgalīšu gruomotys, i agruokūs laikavydu izdavumus. Sūpluok drukadorbu stendā beja nūpierkami latgalīšu originalmuzykys īroksti i golda kaitys bārnim divejuos Baļtejis regionalajuos volūduos – latgalīšu i žemaišu.

Viļnis gruomotu opluots – vīns nu vysuleluokūs gruomotizdevieju pasuokumu Reitu Europā. Par juo dalinīkim īprosa pazeistamus literatus nu vysaidu Europys vaļsteibu. Šūgod opluots nūtyka jau 13. reizi, i jū oficialai atdareja Lītovys Prezideņte D. Grībauskaite, Lītovys kulturys ministris A. Gelūns i Viļnis mīsta mers A. Zuoks.

Informaceju sagataveja Aleksandrs Lubāns