Kuorsovā apmaklātuojim byus atvārta kulturviesturis ekspoziceja “Līču mājas”

Kuorsovā apmaklātuojim byus atvārta kulturviesturis ekspoziceja “Līču mājas”

Roksta autors: portals lakuga.lv

Nu 19. decembra 13.00 stuņdem Kuorsovā apmaklātuojim byus atvārts jauns turisma objeks – “Līču māju” kulturviesturis ekspoziceja, portalu lakuga.lv informēja kulturviesturis centra vadeituoja Inta Jurča. 19. decembrī “zaļajā” režimā dorbuosīs ari uora muojražuotuoju tierdzeņš.

I. Jurča pastuosteja, kai veiduojuos ekspoziceja: “Kuorsovys nūvodā atsateisteja turisms, cylvāki interesējuos, voi pi myusu ir muzejs. Mes pošvaļdeibā jau seņ dūmuojom par tū vītu, kur varātu atteisteit i popularizēt kulturviesturis montuojumu. Pyrms vairuokim godim pošvaļdeiba īsaguoduoja “Līču mājas”, jau 2015. godā tyka suokts dūmuot par kulturviesturis centra izveidis projektu. 2017. godā tyka izstruoduots projekta ākys byvprojekts i suokti viesturis pietejumi. Tyka pīsaistieta muzeoloģe Ineta Zelča Sīmansone nu “Creative Museum” i vairuoki cyti viesturnīki. Jī pieteja Kuorsovys i juos apleicīnis senatni i jaunuokus laikus, muižys, dzeļžaceļu. Īsaistūt īdzeivuotuojus, tyka vuoktys fotografejis. 2018. godā izdūtajā gruomotā “Kārsavas stāsti” apkūpuotī pietejumi ir projekta pyrmais pūsmys. Pošlaik Ineta jau sagatavejuse izdūšonai kruojumu “Kārsavas stāsti II” par padūmu i jaunuokim laikim Kuorsovys pusē.

Karteņa: “Līču mājas” Kuorsovā, foto Edeite Husare/lakuga.lv

Suokumā “Līču mājas”projekts beja īcarāts daudz apjūmeiguoks. Meklejūt finansiejumu i izsverūt sovys īspiejis, 2019. godā car Eiropys Lauksaimnīceibys fonda lauku atteisteibai (ELFLA) Latvejis lauku atteisteibys programys atbolstu tyka suokta projektu“Kultūrvēsturiskā centra “Līču mājas” izveide” tyka īsuokta byuvēt poša āka, pīsaistieti ekspozicejis veiduotuoji, bolstūtīs iz izpieteitajim materialim i sasadorbojūt ar nūvodpietnīkim i turisma atteisteituojim.

Ekspoziceja veiduota kai izīšona pa riņči, kab redzēt atteisteibys pūsmus i krytuma punktus. Sadalis ekspozicejā ir tematiskys – senatne, muižys, dzeļžaceļš, 30. godi ar aktivu saimnīciskū dzeivi, tierga tradicejis pat var īpazeit kai bārnu zonu, kur var spēlēt tiergu, II pasauļa kars ar holokaustu – jū simbolizej ebreju tuneļs, taipat pyrmuo breivvaļsts, padūmu godi, myusdīnys, ari Kuorsovys nūvods, ekspozicejis centrā religejom veļteits sektors. Turpynuosim pieteit ari myusu laiku, vuokt kulturviesturis līceibys, kaidys viņ varēs dabuot. Iz prīšku ari dūmuosim, kai popularizēt vītejūs muojražuotuojus, veiduot meistarklasis.”

Karteņā: “Līču mājas” ekspoziceja Kuorsovā, foto Edeite Husare/lakuga.lv

Vītai, kur īreikuota Kuorsovys kulturviesturis ekspoziceja, ir sova viesture. 1916. godā Reinholds Matīss (1870–1943) Kuorsovys pogostā, Šnitkys upis lobajā krostā, īsaguoduoja nalelu zemis gobolu sūpluok Ontonovys suodam. “Līču māju” nūsaukumu sāta īgiva nu glaznainuo Šnitkys upis īlūka, kuramā ari itūšaļt atsarūn āka. Koč ari nūsaukums ir romantisks, āka calta saimnīciskim mierkim i jamā sovulaik atsateistejs uzjāmums, kas beja Kuorsovys ekonomiskuos dzeivis bolsts storpkaru periodā. 1916. godā Kuorsovys pogostā Reinholds Matīss (1869–1941) izbyuvēja itū sātu. ar skaneigu vuordu “Līču mājas”. Saiminīka Reinholda radinīks beja popularais dzīduotuojs Tālis Matīss, pasateicūt itom radnīciskom saitem, jis sovā laikā beja regulars Kuorsovys kulturys dzeivis kuplynuotuojs. Laikmatu grīži, ko izraiseja II pasauļa kars, Matīsu dzymtu izklīdēja pa pasauli, i nazkod rūseiguos “Līču mājas” paneika.

Matīsa fabrika ražuoja elektreibu piļsātai. Ražūtnē beja nūdarbynuoti ap 40 struodnīku. Storpkaru periodā tys beja nūzeimeiguokais Kuorsovys ražuošonys uzjāmums.

Galerejā jaunuo ekspoziceja “Līču mājas” Kuorsovā, foto Edeite Husare/lakuga.lv

no images were found

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]