Pīrūbeža cīmu stuosti. Neikšāni (+FOTO)

Pīrūbeža cīmu stuosti. Neikšāni (+FOTO)

Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Turpynojūt aizsuoktū rokstu sereju par pīrūbeža cīmim, itūreiz gastejom Neikšānūs, kas atsarūn sūpluok pi Boltkrīvejis rūbeža. Cīms ir Kruoslovys nūvoda Kepovys pogosta administrativais centrs, kas padūmu okupacejis laikā saukts ari par Ūšupi. Vikipedeja ruoda, ka itūgod cīmā registrāti 32 neikšānīši. Par cīma kasdīnu i dzeivi pīrūbežā parunuojom ar treis Neikšānu dzeivuotuojom – Vidis izgleiteibys i kulturys centra “Ķepa” vadeituoju Regīnu Stepiņu, centra degustaceju noma saimineicu Ritu Škrabu i Kepovys pogosta bibliotekys vadeituoju Elitu Pontagu.

Ar sīvītem sasatykom degustaceju nomā, baudejom krīvu kruosnī captus blīnus i apsprīdem aktualū cīmā. Juos stuosta, ka taišni degustaceju nomā nūteik vysaidys ļustis. Brauc ekskursanti, nūteik pasuokumi, teik baudeiti vysaiduoki latvīšu iedīni – suocūt nu virīņu i sautiejumu, beidzūt ar blīnim i capumim. Īstuode ir pīsadalejuse ari Sātys kopejneicu dīnuos. Iedīņu variaceju ir cīši daudz, tok receptis teik turātys nūslāpumā.

Karteņa; degustaceju noms, foto Amanda Anusāne

Vidis izgleiteibys i kulturys centrs “Ķepa”, kas apvīnuots ar degustaceju i Saīta nomu, ir cīši unikala vīta, kas cīmā puļcej lelu turistu skaitu. Krīvejis ībrukuma Ukrainā raiseituos energokrizis rezuļtatā centrs itūšaļt ir iz izdzeivuošonys rūbeža, partū ka pošvaļdeibai naatsamoksoj centra uzturiešona. Vīns nu variantu ir optimizaceja ar cytu nūvoda turisma vītu, tok tys nūzeimātu, ka Neikšāni palyktu tukšuoki kai apmaklātuoju, tai pasuokumu ziņā. Sīvītem ir cīši žāļ par nūteikūšū, tok juos saprūt situaceju i tyc, ka vyss nūsakuortuos par lobu cīmam.

Centrs dorbojās treju daļu kuormā, kas ir vīneiguo vīta cīmā, kas pīduovoj dorba vītys. Tī atsarūn na viņ Vidis izgleiteibys i kulturys centrs “Ķepa”, tok ari Kepovys pogosta puorvaļde, biblioteka i feldšeru punkts. Cylvāki itamuos vītuos parosti struodoj iz pusslūdzi, leidz ar tū jim kasdīnā nav juostruodoj kotru dīnu. Vairuokim dorbs ir apvīnuots ar kaidu cytu, kas atsarūn sūpluokūs pogostūs, pīmāram, feldšere struodoj tikai divejis dīnys nedeļā.

Cīmā leluokuo daļa ir mozī zemnīki. Sīvītis stuosta, ka daudz zemis ir izīrātys taišni cytim lelajim zemnīkim, kas nav nu Neikšānu. Sovejī zemnīki vaira nūsadorboj ar lūpim, taisa produkceju puordūšonai. “Uzjāmums “Kruoslovys Pīns” brauc kotru dīnu pi zemnīku. Tagad jau ir tī lelī dzasātuoji, pi kotra brauc iz sātu,” stuosta sīvītis.

Karteņa: Neikšāni, foto Amanda Anusāne

Seņuok vysūs pogostu centrūs beja posts, ari ite. Tod postu aiztaiseja, palyka viņ viestuļu kasteite. Vāluok ari tei tyka nūjimta. Itūšaļt sūpluokuo posta nūdaļa ir Dagdā. Niu, kai sīvītis soka – “pačtaljons” atbrauc ite tik tod, kod kaidam koč kas pīroksta iz pogosta biblioteku. Ka pīroksti kaidam viestuli, tod tei pošam juovad iz Dagdu. “Voi iz Dagdu, voi iz Reigu. A kam pīraksteji, iz tīni i ved!” smejās sīvītis.

Kasdīnys apgryutynuojums cīmā ir veikala tryukums. Sīvītis smej: “Cylvāki nu piļsātys laikam vyspuor nazynuotu, kai ite dzeivuot.” Nu Neikšānu sūpluokais veikals ir Osyunā, 10 kilometru attuolumā. Kai izpaleidzeiga rūka dzeivuotuojim ir autolavka, kas nūbrauc da Neikšānu treis reizis nedeļā – ūtardīnē, trešdīnē i catūrtdīnē.

Sīvītis stuosta, ka ar transportu ari nav cīši lela komforta. Autobusi cikom vēļ jau īt, tok juos nazyna, cik ilgi. Muoc švuorbys, ka ari autobusu varātu vaira nabyut. Itūšaļt autobuss nu Neikšānu da Dagdys centra kursej kotru dorba dīnys reitu, tok breivdīnuos vyspuor nav. Ka gribi nūbrauk da centra koč voi sasapierkt, piecpušdīnē jau obligāti ir juobrauc iz sātu, partū ka atpakaļ tys ari ir vīneigais reiss pa vysu dīnu. Saimineica Rita nabādoj par transportu, tok muok par tū pasasmīt: “Nav kuo dauzeitīs apkuort, siedit sātā! Reitā nav atļauts iz itīni braukt nu Dagdys.”

Karteņa: Neikšāni, foto Amanda Anusāne

Transporta tryukums ari ir vīns nu tūs īmesļu, deļkuo cīmā nanūteik aktiva rūseiba, kas bejusi agruok. Arviņ mozuok reisu, arviņ tukšuoks pīrūbežs. Sīvītis stuosta, ka vysā pīrūbeža apleicīnē ir jiutams tukšums – na viņ mozuokūs cīmūs, tok ari piļsātuos. “Mes jiutam tū tukšumu, tok na viņ pi myusu. Latvejā cylvāki puorsvorā ir palykuši tik lelajuos piļsātuos. Agruok, pīmāram, aizbrauci iz Dagdu, tī vysod īluos staiguoja cylvāki, tok tān vyss tukšs. Kruoslovā ari tys pat,“ nūvāruojumūs dolās sīvītis.

Par sovu ituos šaļts nūskaņuojumu juos stuosta, ka cylvāki taiduos patuoluos vītuos nu centra jiutās pamasti nūvuortā. Neikšānūs nav dorba vītu, nav ari seņuokuos rūseibys. “Nav tuo cīšuo kontakta kai seņuok. Agruok beja kai skudru pyuznī – vyss kustēja, kūpā struoduoja, svieteja svātkus, a tān kotrys pa sovam kakteņam siež.”

Vaicojūt, voi cīmā vēļ ir palykusi jaunuotne, dāmys lapni atbiļd: “Mes! Mes vysod sokom, ka pošys jaunuokuos ite asam mes! Pošys šmukuokuos i lobuokuos! (smejās)” Juos stuosta, ka kūpumā cīmā ir jauni cylvāki, tok jūs ir cīši moz. Leidzeigi kai vysur cytur, jaunīši aizbrauc iz uorzemem lobuokys dzeivis mekliejumūs, aizbrauc vuiceitīs iz leluokuom piļsātom i tī ari palīk. Reši kurs atsagrīž sovā dzymtajā cīmā.  

Neikšānu dzeivuotuojis skaita, ka vaļstei, kas nav tei boguotuokuo, na viņ vajadzātu paleidzēt Ukrainai, tok ari pīdūmuot par sovejim dzeivuotojim, kam itūšaļt nasakluoj tik labi, kai grybātūs. “Latvejis medejūs daudz runoj i reklamej, ka paleidz Ukrainai. Es zynu, ka ir taidys organizacejis, kas pīsaista leidzekļus, organizej zīduojumus i syuta paleidzeibu – kai naudu, tai materialuos vierteibys. Tys, kas nūteik, prūtams, ir trokai, ir vajadzeiga paleidzeiba cylvākim, tok ari juosaprūt, ka mes poši asam atstuoti,“ tai Regīna.

Cīmā attīksme pret karu ir vysaida. Sīvītis stosta, ka kotrys cylvāks dzeivi uztver pa sovam, taipoš ir ar karu, tok cīši agresivu ci Kremļa ideologejis nūskaņuotu cylvāku nav. “Varbyut kaidam ir cytys dūmys, bet tai, kab jī staiguotu, klaiguotu – tai jau nav. Pi myusu ir mīreigi. Dzeivojam pa druskai, kai varim. Vacuoka guojuma cylvāki, kuri jau zyna, kas ir kars, puordzeivoj daudz vaira, “ stuosta sīvītis.

Svareiguokais, ka storp cīma dzeivuotuojim nav streidu par pasaulī nūteikūšū. Apstuokli mainuos, bet cylvāki, kai dzeivuoja sovā storpā, tai i dzeivoj. Vaicojūt sīvītem, voi juos nabīdej tys, ka atsarūn sūpluok pi Boltkrīvejis rūbeža i tik tuoli nu apdzeivuotuoku piļsātu, juos otkon nazaudej sovu humoru i smejūtīs atbiļd: “A kur mes liksimēs?” Tok, ka runuot nūpītnai, Elita soka, ka cytreiž golvā ir vysaidys dūmys, tok – kai byus, tai byus. Ir juodzeivoj.

Pīrūbežu Neikšānu pusī vaira skar na jau ukraiņu biegļu situaceja, tok biegli nu Boltkrīvejis pusis. “Jī īt i īt. Pošys naasam redzeijuš, tok cyti ir. Kaidai veirs ir redziejs, cytai sābris. Ir īguojuši pi sābru papraseit uzluodeit teleponu voi palyudz kū paēst,” par bieglim caur Boltkrīveju stuosta Rita.

Kai vysur cytur pīrūbežā, tai ari itamā apleicīnē aktivi struodoj rūbežsorgi. Ka dzeivuotuoji pamona kaidu biegli caurskrejūt, jī pīzvona rūbežsorgim, kas atbrauc i savuoc nalegalūs migrantus. Kai 2021. godā suocēs uorkuortys situaceja iz Latvejis-Boltkrīvejis rūbeža biegļu dieļ, pīrūbežā rūbežsorgim dasavīnuoja ari policeja. Tamā šaļtī Neikšānūs policeja beja radzama gondreiž kotru dīnu.

“Braukoj, aptur, puorbauda, paprosa dokumentus. Ka jau radz, ka vītejī, ka latgaliski runoj, tod jau vyss kuorteibā. Ka jau koč kas nūteik, tod jau vītejim prosa – redziejot, naredziejot. Kamerys daudz kur ir īlyktys pi taidu leluoku ceļu, lai giutu tūs biegļus. Īt i īt jī, labi, ka na caur pogolmu,“ par biegļu kontroli stuosta Neikšānu dzeivuotuojis.

“Veirs beja redziejs, kod vēļ nabeja uorkuortys situacejis. Izguojuši smaideigi, prīceigi, ar rūkom muoj. Es smejūs i soku, ka laikam padūmuoja, ka Vuocejā tykuši. Jī gryb tikt iz Vuoceji i deļtuo prosa paleidzeibu, lai kaids varātu podvest. Nivīns jūs navad,” stuosta Rita.

Smīkleigi jau saīt, ka migranti Neikšānus var skaiteit par Vuoceju. Sagiutī biegli teik vasti atpakaļ iz Boltkrīveju caur rūbežkontrolis punktu Patarnīkūs. Dzeivuotuojis vys tik jiutās drūseibā i nūviertej rūbežsorgu dorbu. Aizsorguots pīrūbežs ir styprys pīrūbežs.

Fotoreportaža nu Neikšānu, foto autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
19
Pīk
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Ludzys tautys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Ludzys tautys noms
Apr 19 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]