Poša Džeina Gavare stuosta: “Izstuode ir kai turpynuojums viestei par mīlesteibu. Izstuode ir par tū, kuo „pādūs” mes īmam. Kas ir tuos saknis, kas myus kai tautu kūpā tur? Nu kuo mes asam smālušīs gora gudreibys, pamatvierteibys? Ka ciļviece suoc īt pūsta ceļu, tys nūzeimoj tik tū, ka kaidai nu paaudžu jau ir sadroguots itys vierteibu „mugorkauļs”, kas ir saturiejs saimis, kas ir saturiejs dvēselis, kas guojušys itamā zemē byut vīnuotā vasalumā. Mums ir juoatguodoj sovys sirds lelums, sova gora spāks. Ka pamats ir pagaiss, tod tys ir juoatjaunoj, kab mes varātu turpynuotīs myusu bārnūs i bārnu bārnūs, partū rodom tū, kū grybātu pīdzeivuot, i dūmuos atdūmam gūdu sovim seņčim.”

Izstuodē apsaveramys 10 gleznys ar spieceigu i emocionalu viestejumu, jau tūs nūsaukumi īlīk vuordūs izstuodis byuteibu: „Mīlestība. Mūžība”; „Ģimene. Nāc saimē”; „Maize. Ceļš”; „Sākotne”; „Mantojums”; „Barotāja”; „Cerība”; „Svētība”; „Pamats. Arājs”; „Daile”. Ekspoziceju papyldynoj muokslineicys veira Jura Gavara taiseitī klugu pynumi: šyupeļs, maizis kaste, skaline, kas simboliski papyldynoj i pastreipoj izstuodis ideju – montuojums.

Muokslineicys gleznys izstoroj gaišumu, tuos ir emocionali dvēselis atspeidīni, kas sakņojās seņču tradicejuos, bierneibys atmiņuos i dzeivis pīredzē. Kotrys paaudzis montuojums var byut cytaids, tok muokslineica sovūs gleznu sižetūs pīsavierš taidom vierteibom, kas, īmūt cauri laikam, palīk namaineigys. Tuos ir mīlesteiba, saime, bārni, cylvāka vīnuoteiba ar dobu, zynuošonys, vierteibys i omota prasmis, kas teik puormontuotys nu paaudzis paaudzē. Izstuode ir kai kruosu i tālu pīsuotynuots ceļuojums, kai īskots bejušajā, tok tymā pošā laikā itī tāli ir uorpus laika i telpys, tī ir universali i uzrunoj kotru skateituoju: veirs i sīva, sīvīte gaideibuos, muote i tāvs ar bārnim, muote i meita, vactāvs ar mozbārnu, tāvs-oruojs, muote-slaucieja, tāvs-amatnīks.