<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Maija Ārena Archives - lakuga.lv</title>
	<atom:link href="https://www.lakuga.lv/tag/maija-arena/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://www.lakuga.lv/tag/maija-arena/</link>
	<description>Latgalīšu kulturys ziņu portals</description>
	<lastBuildDate>Sat, 07 Aug 2021 10:50:37 +0000</lastBuildDate>
	<language>en-GB</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.9.4</generator>
	<item>
		<title>Svātceļuojumi iz Aglyunu – jau nu 18. godu symta</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/08/13/svatceluojumi-iz-aglyunu-jau-nu-18-godu-symta/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 13 Aug 2015 03:42:11 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Aglyuna]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Svātceļuojumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=25390</guid>

					<description><![CDATA[<p>Nu pyrmsuokumu leidz 1940. godam Aglyuna kai katuoļu svātceļuojuma mierkis pazeistama nu bazneicys i klūstera izceļšonys. Svātceļnīku skaits pīauga pamozom, i tai tys turpynuojuos ari 19. godu symtā i 20. godu symta suokumā. Saleidzynojūt, kai svātceļuojumi iz Aglyunu nūtyka agruok i kai myusu dīnuos, juosoka – piec byuteibys jau nikas daudz nav mainejīs. Laika gaitā [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/08/13/svatceluojumi-iz-aglyunu-jau-nu-18-godu-symta/">Svātceļuojumi iz Aglyunu – jau nu 18. godu symta</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Pāvests Juoņs Puovuls II i Aglyuna</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/08/10/pavests-juons-puovuls-ii-i-aglyuna/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 10 Aug 2015 03:54:33 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[1993. gods]]></category>
		<category><![CDATA[Aglyuna]]></category>
		<category><![CDATA[Aglyunys bazilika]]></category>
		<category><![CDATA[Juoņs Puovuls II]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Pāvesta vizeite]]></category>
		<category><![CDATA[pāvests]]></category>
		<category><![CDATA[pāvests Juoņs Puovuls II]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=26145</guid>

					<description><![CDATA[<p>1993. gods beja nūzeimeigs Latvejis dzeivuotuojim, partū ka tys beja puormaiņu laiks – vēļ pošys suokys piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys. Goreigajā jūmā itys gods eipaši nūzeimeigs beja katuoļticeigajim. 1993. goda vālā vosorā Rūmys pāvests pyrmū reizi gasteja Latvejis vaļstī, i tys beja cīši lels gūds Latvejis Rūmys katuoļu Bazneicai. Piec ilgūs komunistiskuo režima godu Baļtejis vaļstīs [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/08/10/pavests-juons-puovuls-ii-i-aglyuna/">Pāvests Juoņs Puovuls II i Aglyuna</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Anspaku muižys medeibu piļs</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/06/16/anspaku-muizys-medeibu-pils/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 16 Jun 2015 03:26:20 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Anspaki]]></category>
		<category><![CDATA[Anspaku medeibu piļs]]></category>
		<category><![CDATA[Borhi]]></category>
		<category><![CDATA[Borhu dzymta]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Napoleons Orda]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=25835</guid>

					<description><![CDATA[<p>Preiļu zeme jau nu 1376. goda beja Borhu dzymtys puorvaļdē. Nu 1376. da 1561. godam Preili ītylpa Livonejis ordiņa daļā i kai lieņs pīderēja Livonejis ordiņa vasaļu grafu Borhu dzymtai. Piec 1561. goda senejuos eipašuma tīseibys iz Preilim Fabianam Borham apstyprynuoja Pūlejis karaļs i Lītovys lelkņazs Sigismunds II Augusts. Tai ilgus godu dasmytus par Preiļu atteisteibu i lobkluojeibu ryupejuos [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/06/16/anspaku-muizys-medeibu-pils/">Anspaku muižys medeibu piļs</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Leivuona stykla viesture</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/06/02/leivuona-stykla-viesture/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 02 Jun 2015 04:08:04 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Leivuona stykla muzejs]]></category>
		<category><![CDATA[Leivuona styklys]]></category>
		<category><![CDATA[Leivuons]]></category>
		<category><![CDATA[Līvenhofa]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=25822</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kod teik pīmynāti stykla izstruoduojumi Latvejā, pruotā īt Leivuons ar sovu stykla fabriku. Sovu statusu i atpazeistameibu Leivuona stykla fabrika Latvejā ir nūstyprynuojuse tikpat nūtureigi kai Eiropys leiminī Venecejis voi Bohemejis stykla izstruoduojumi. Literaturā pat sastūpama informaceja, ka Leivuona stykla darynuojumi variejuši konkurēt ar Čehoslovakejis i Venecejis zynomūs meistaru darynuojumim. Bez tuo Leivuona styklys ir [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/06/02/leivuona-stykla-viesture/">Leivuona stykla viesture</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Pīters Jurceņš &#8211; policists ar dzejnīka dvēseli</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/05/28/piters-jurcens-policists-ar-dzejnika-dveseli/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 28 May 2015 03:38:08 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[CYLVĀKI]]></category>
		<category><![CDATA[latgalīšu literatura]]></category>
		<category><![CDATA[literatura]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Pītera dīnā Rogovkā]]></category>
		<category><![CDATA[Pīters Jurceļš]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Vālodzīte]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=26259</guid>

					<description><![CDATA[<p>Roksta autore: Maija Ārena Latgola var lepuotīs ar daudzim daudzpuseigim cylvākim, kuri sovā dzeivē dorbuojušīs vysvysaiduos jūmuos. Pavysam nūteikti vīns nu itūs cylvāku ir dzejnīks i policejis darbinīks Pīters Jurceņš. Jis sovu darbeibu ir izvierss na tik Latgolā, nu ari cytūs Latvejis nūvodūs. Palics daudzu cylvāku atmiņā ar sovu dzejūli “Vālodzīte” i na tik tū. [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/05/28/piters-jurcens-policists-ar-dzejnika-dveseli/">Pīters Jurceņš &#8211; policists ar dzejnīka dvēseli</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Leiksnys meteorits</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/05/22/leiksnys-meteorits/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 22 May 2015 03:25:56 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Leiksnys meteorits]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[meteorits]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=26016</guid>

					<description><![CDATA[<p>Roksta autore: Maija Ārena 1820. goda 12. julī (piec vacuo stila 30. junī) skaidrā laikā piecpušdīnē atskanēja pārkiuņa gruovīņam leidzeigs trūksnis. Ar itū trūksni tyka īvadeita vīna nu nūzeimeiguokajom 19. godu symta nūtikšonom, kas sovu nūzeimi nav pagaisynuojuse ari myusu dīnuos. Itamā dīnā teritorejā storp Vuorkovys i Kolupa muižom – myusu dīnuos Vuorkovys nūvoda Rūžkolnu [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/05/22/leiksnys-meteorits/">Leiksnys meteorits</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Rēzeknis staraveri</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/05/15/rezeknis-staraveri/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 15 May 2015 03:18:54 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[ikona]]></category>
		<category><![CDATA[Kopsātys draudze]]></category>
		<category><![CDATA[kristīši]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Rēzekne]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[staraveri]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=25818</guid>

					<description><![CDATA[<p>Vysvaira staraveru kūpīnu ir Latgolā. Vīna nu tom jau nu 19. godu symta atsarūn Rēzeknē. Staraveru skaits Rēzeknē strauji pīauga reizē ar piļsātys atteisteibu, kū veicynuoja 1836. godā izbyuvātuo Varšavys–Pīterpiļs šoseja, kai ari tys, ka dzeļža ceļa linejis Sanktpīterburga–Varšava staceja beja Rēzeknis piļsātā (apriņča piļsātys tīseibys Rēzeknei beja jau nu 1773. goda). Reizē ar itim impulsim piļsātys atteisteibai [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/05/15/rezeknis-staraveri/">Rēzeknis staraveri</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Marija Andžāne – daiļruneiguo latgalīte</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/04/27/marija-andzane-dailruneiguo-latgalite/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 27 Apr 2015 03:11:59 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[CYLVĀKI]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Marija Andžāne]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=24954</guid>

					<description><![CDATA[<p>Marija Andžāne ir vīna nu īvāruojamuokajom latgalīšu rakstneicom, kura sovu darbeibu plaši izpauduse i Latvejis Republikys laikā 20. gs. 20. i 30. godūs, i ari vāluok trymdā. Pādejī juos dorbi izguojuši jau piec rakstneicys nuovis – Ilgys Muizneicys sakuortuotais dzejis kruojums “Dimensiju kvadrātsakne” 1999. godā i Ilonys Salcevičys sakuortuotais stuostu kruojums “Puisāns ar kozu” 1996. godā. Rakstneica Marija Andžāne nu [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/04/27/marija-andzane-dailruneiguo-latgalite/">Marija Andžāne – daiļruneiguo latgalīte</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Piļskolns, iz kura pušdīņuojs Napoleons Bonaparts</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/04/20/pilskolns-iz-kura-pusdinuojs-napoleons-bonaparts/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 20 Apr 2015 03:37:59 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Boltkuoju piļskolns]]></category>
		<category><![CDATA[Kalkunu piļskolns]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Napoleons Bonaparts]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=25394</guid>

					<description><![CDATA[<p>Piļskolni ir vīni nu vysradzamuokajim arheologejis pīmineklim, i tī atsakluoj sevkura Latvejis nūvoda ainovā. Itūšaļt Latvejā ir 475 piļskolni, kas ir sajāmuši vaļsts aizsorguojamuo pīminekļa statusu. Vīns nu taidu piļskolnu atsarūn Daugovpiļs nūvoda Kalkunu pogostā – Kalkunu piļskolns. Bīžuok gon tū sauc par Boltkuoju piļskolnu, partū ka itai agruok saukta piļskolna tyvumā asūšuo sāta. “Pilikalnis” [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/04/20/pilskolns-iz-kura-pusdinuojs-napoleons-bonaparts/">Piļskolns, iz kura pušdīņuojs Napoleons Bonaparts</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kapleica ar breinumu</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2015/02/27/kapleica-ar-breinumu/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 27 Feb 2015 04:18:51 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Maija Ārena]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Savelinku kapleica]]></category>
		<category><![CDATA[Zylupe]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=24945</guid>

					<description><![CDATA[<p>Latgolys kulturys montuojums ir boguots ar daudzom, dažaidom i cytu par cytu interesantuokom religiska rakstura ceļtnem. Pavysam drūši var saceit, ka par kotru nu tom var pīraksteit eisuoku voi garuoku stuostu, kurā atsakluotu na vīns viņ sovdabeigs fakts. Vīna nu itaidom ceļtnem atsarūn Zylupē – dyumakaini zyla kūka guļbyuvis āka ar dieļu apšyvumu. Golvonuo fasade [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2015/02/27/kapleica-ar-breinumu/">Kapleica ar breinumu</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
