<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Toms Tālbergs Archives - lakuga.lv</title>
	<atom:link href="https://www.lakuga.lv/tag/toms-talbergs/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://www.lakuga.lv/tag/toms-talbergs/</link>
	<description>Latgalīšu kulturys ziņu portals</description>
	<lastBuildDate>Thu, 23 Mar 2017 19:01:27 +0000</lastBuildDate>
	<language>en-GB</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.9.4</generator>
	<item>
		<title>Kai Latgola Krīvejā tyka</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/11/06/kai-latgola-kriveja-tyka/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 06 Nov 2013 06:52:41 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Krīveja]]></category>
		<category><![CDATA[Krīvejis impereja]]></category>
		<category><![CDATA[Latgola]]></category>
		<category><![CDATA[Latgolys pīvīnuošona]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<category><![CDATA[Vitebskys guberņa]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=18367</guid>

					<description><![CDATA[<p>Latvejis i tymā skaitā Latgolys paguojūšūs godusymtu viesture nav šaura i lokala tema, tū vysod ītekmiejušys nūrisis Eiropā i vysā pasaulī. Tai ari 18. godu symtā Latvejis teritorejis pakuopenisku tikšonu Krīvejis imperejis sastuovā nūsaceja Eiropys lelvaļstu uorejuo politika i spāka spēlis. Vidzeme kūpā ar Reigu Krīvejis imperejis sastuovā faktiski tyka īkļauta jau 1710. godā, 1721. godā tū apstyprynojūt [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/11/06/kai-latgola-kriveja-tyka/">Kai Latgola Krīvejā tyka</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Latgolys Tautys universitate</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/10/30/latgolys-tautys-universitate/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 30 Oct 2013 06:03:51 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Latgolys Tautys universitate]]></category>
		<category><![CDATA[Rēzekne]]></category>
		<category><![CDATA[Rēzeknis komercškola]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Tautys universitate]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=18217</guid>

					<description><![CDATA[<p>Vīnys dīnys kalendarā nūtykumi spiej byut eipaši i atstuot īspaidu iz krītni ilguoku laika periodu. Tai 1928. goda 21. oktobris izavērte par lelu i nūzeimeigu dīnu vysai Latgolai i seviški Rēzeknei. Piļsātā sasapuļciejušs sabīdriskī darbinīki nu vysys Latgolys pīsadaleja divejuos svineibuos vīnlaiceigi – tyka īlykts pamatakmiņs jaunajai Rēzeknis komercškolys ākai, kai ari izgleiteibys īstuodei, kura turpmuokūs godus byus [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/10/30/latgolys-tautys-universitate/">Latgolys Tautys universitate</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Rudiņa pļauja Rēzeknē 1936. godā</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/10/28/rudina-plauja-rezekne-1936-goda/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 28 Oct 2013 08:00:01 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[Kārlis Ulmaņs]]></category>
		<category><![CDATA[Pļaujis svātki]]></category>
		<category><![CDATA[Rēzekne]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=18210</guid>

					<description><![CDATA[<p>Leidz ar Kārļa Uļmana režima nūsastyprynuošonu piec 1934. goda apvārsuma Latvejā tyka suokta vērtine jaunu tradiceju, tymā storpā ari Pļaujis svātki. Tī skaitomi par lauksaiminīku svātkim, kas saisteiti ar ražys nūvuokšonu, bet režima ītvorūs tyka izmantuoti, kab vīnuotu plašys tautys masys. Īspiejams, ka pastuov ari zynoma saikne ar kristeigajā Bazneicā pīkūptajim Pļaujis svātkim, kurim rakstureiga pateiceiba [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/10/28/rudina-plauja-rezekne-1936-goda/">Rudiņa pļauja Rēzeknē 1936. godā</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Saiminīki sovā zemē – dzymtbyušonys atceļšona Latgolā</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/10/24/saiminiki-sova-zeme-dzymtbyusonys-atcelsona-latgola/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 24 Oct 2013 07:50:12 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[dzymtbyušona]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=18170</guid>

					<description><![CDATA[<p>Runojūt par Latgolys saimnīceibu, naratai teik nūruodeits, ka tei, saleidzynojūt ar puorejū Latveju, ir atpalykuse. Vysai napamatuotai, part ka saimnīciskuo situaceja Latgolā nabyut nav tik švaka. Pavysam nūteikti na tik atškireiga nu puorejuos Latvejis kai symts i nadaudz vaira godu atpakaļ, kod Latgolys saimnīciskū situaceju ītekmēja taids Latvejis viesturē nūzeimeigs fenomens kai dzymtbyušona, zemnīceibys pīsaiste [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/10/24/saiminiki-sova-zeme-dzymtbyusonys-atcelsona-latgola/">Saiminīki sovā zemē – dzymtbyušonys atceļšona Latgolā</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Leivuona atbreivuotuojim</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/10/07/leivuona-atbreivuotuojim/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 07 Oct 2013 09:00:20 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[armeja]]></category>
		<category><![CDATA[Bermonts]]></category>
		<category><![CDATA[Latvejis armeja]]></category>
		<category><![CDATA[Leivuona atbreivuošona]]></category>
		<category><![CDATA[Leivuona atbreivuošonys pīmineklis]]></category>
		<category><![CDATA[Leivuons]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=17953</guid>

					<description><![CDATA[<p>Latvejai godusymtim ilgi puori guojuši kari, i gondreiž voi kotrā piļsātā var atrast ar tim saisteitys pīminis vītys. Nu paguojušuo godusymta treisdasmytajim godim Latvejā ir seviški daudzi pīminekļu, kas veļteiti naatkareibys ceiņom. Ari Leivuons nav izjāmums, ūtrā pusē dzeļžaceļam pacalts lelgobols – pīmineklis Leivuona atbreivuotuojim nu Sorkonuos armejis. Seivuos ceinis par Leivuona atbreivuošonu suocēs 1919. goda augustā, [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/10/07/leivuona-atbreivuotuojim/">Leivuona atbreivuotuojim</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Byut ci nabyut? Daugavpiļs HES</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/09/18/byut-ci-nabyut-daugavpils-hes/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 18 Sep 2013 09:10:22 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[atmūda]]></category>
		<category><![CDATA[Daugavpils]]></category>
		<category><![CDATA[Daugavpiļs HES]]></category>
		<category><![CDATA[Daugova]]></category>
		<category><![CDATA[HES]]></category>
		<category><![CDATA[Kruoslova]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=17584</guid>

					<description><![CDATA[<p>Daugova – Latvejis leluokuo upe, bet na tikai. Tei ir ari nūzeimeigs simbols latvīšim, simbols tautys spākam. I naspākam. Godu gaitā na reizi viņ raudzeits Daugovu ītekmēt, kontrolēt. Jau nu Latvejis vaļsts suokumim gaisā grūzejuos ideja par Daugovys kaskadi – planu Daugovys savaļdeišonai cylvāka lobā. 1939. godā, vēļ naatkareigajā Latvejā, tyka atkluota Keguma hidroelektrostaceja (HES), vāluok, padūmu laikūs, [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/09/18/byut-ci-nabyut-daugavpils-hes/">Byut ci nabyut? Daugavpiļs HES</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Uļmanlaiki Latgolā</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/08/27/ulmanlaiki-latgola/</link>
					<comments>https://www.lakuga.lv/2013/08/27/ulmanlaiki-latgola/#comments</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 27 Aug 2013 09:00:35 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[autoritarais režims]]></category>
		<category><![CDATA[Kārlis Ulmaņs]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<category><![CDATA[Uļmanlaiki]]></category>
		<category><![CDATA[Uļmanlaiki Latgolā]]></category>
		<category><![CDATA[Ulmaņs]]></category>
		<category><![CDATA[Ulmaņs i Latgola]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=17039</guid>

					<description><![CDATA[<p>Piec Kārļa Uļmana 1934. goda 15. majā izdareituo vaļsts apvārsuma Latvejā tyka nūdybynuots autoritars režims, kas pretendēja iz nacionali vīndabeigys vaļsts izveiduošonu, leidz ar tū režima darbeiba eipaši ītekmēja kulturu i atstuoja īspaidu ari iz Latgolu kai kulturys ziņā specifiski atškireigu Latvejis daļu. Tai kai vysys ituo laika ītekmis iz Latgolys kulturu vīnā rokstā nav īspiejams apsavērt, [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/08/27/ulmanlaiki-latgola/">Uļmanlaiki Latgolā</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://www.lakuga.lv/2013/08/27/ulmanlaiki-latgola/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>2</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Latveja bez Latgolys?</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/08/01/latveja-bez-latgolys/</link>
					<comments>https://www.lakuga.lv/2013/08/01/latveja-bez-latgolys/#comments</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 01 Aug 2013 08:11:14 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[1917. goda kongress]]></category>
		<category><![CDATA[1917. goda Rēzeknis kongress]]></category>
		<category><![CDATA[1917. gods]]></category>
		<category><![CDATA[apsavīnuošona ar Latveju]]></category>
		<category><![CDATA[Latgolys kongress]]></category>
		<category><![CDATA[Latveja]]></category>
		<category><![CDATA[Rēzekne]]></category>
		<category><![CDATA[Rēzeknis kongress]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=16857</guid>

					<description><![CDATA[<p>Ilgus godu symtus Latgola bejuse nūdaleita nu puorejuos Latvejis, guojuse sovpateigu ceļu, deļtuo tuos īkļaušona jaunajā Latvejis vaļstī 1918.&#160;godā nabyut nabeja tik pošsaprūtama. Latgalīši sovu namaineigū ceļu iz vīnuotu Latveju beja izavieliejuši jau godu pyrms vaļsts dybynuošonys&#160;– 1917.&#160;goda Latgolys kongresā Rēzeknē. Kai tod eisti nūguoja leidz kongresam? Jau 1917.&#160;goda martā Vladislava Rubuļa vadeibā sasapuļcēja Pīterburgys [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/08/01/latveja-bez-latgolys/">Latveja bez Latgolys?</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
					<wfw:commentRss>https://www.lakuga.lv/2013/08/01/latveja-bez-latgolys/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>1</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Pyrmuo augstškola Latvejā beja Kruoslovā</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/07/16/pyrmuo-augstskola-latveja-beja-kruoslova/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 16 Jul 2013 05:22:52 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[VIESTURE I RELIGEJA]]></category>
		<category><![CDATA[augstuokuo izgleiteiba]]></category>
		<category><![CDATA[Kruoslova]]></category>
		<category><![CDATA[Kruoslovys Gareigais seminars]]></category>
		<category><![CDATA[Pyrmuo augstškola Latvejā]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=16607</guid>

					<description><![CDATA[<p>Dūmojūt par augstuokū izgleiteibu Latvejā, vysod centrā nūsastuoj pazeistamuokuos Reigys augstškolys, napamaneitam garom pasleidūt faktam, ka vacuokuo Latvejis augstškola nabyut nabeja Reigā. Augstuokuo izgleiteiba Latvejā suocēs Latgolā ar Kruoslovys Gareiguo seminara nūdybynuošonu. Nu myusudīnu redzīņa verūtīs, seminara vītys izvēle varātu radeit naizpratni – parkū taišņi Kruoslova. Lelā mārā tei beja apstuokļu sakriteiba. 18. godu symta vydā Kruoslavu [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/07/16/pyrmuo-augstskola-latveja-beja-kruoslova/">Pyrmuo augstškola Latvejā beja Kruoslovā</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Čenču Jezupa dzeive i dorbs</title>
		<link>https://www.lakuga.lv/2013/07/06/cencu-jezupa-dzeive-i-dorbs/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Portals lakuga.lv]]></dc:creator>
		<pubDate>Sat, 06 Jul 2013 05:56:50 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[CYLVĀKI]]></category>
		<category><![CDATA[Čenču Jezups]]></category>
		<category><![CDATA[Drycānu pogosts]]></category>
		<category><![CDATA[Jezups Kindzuļs]]></category>
		<category><![CDATA[Latgolys Zemnīku parteja]]></category>
		<category><![CDATA[Muzykaliskuos bīdreiba]]></category>
		<category><![CDATA[Pīterburga]]></category>
		<category><![CDATA[Roksts]]></category>
		<category><![CDATA[Satversmis sapuļce]]></category>
		<category><![CDATA[Toms Tālbergs]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.lakuga.lv/?p=16442</guid>

					<description><![CDATA[<p>Divdesmituo godu symta suokuma Latgolys atmūda nabyutu īdūmojama bez aktivim i ceņteigim tautys darbinīkim. Vīns nu taidim beja ari Jezups Kindzuļs aba Čenču Jezups – pazeistams sabīdriskais darbinīks, agronoms, rakstnīks i publicists, cylvāks, kam saitis ar Latgolu i latgalīšim vysod bejušs pyrmajā vītā. Čenču Jezups. Karteņa: P.Zeile &#8220;Latgales kultūrvēsture&#8221; Jezups Kindzuļs dzims 1888. goda 16. aprelī Drycānu pogosta [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://www.lakuga.lv/2013/07/06/cencu-jezupa-dzeive-i-dorbs/">Čenču Jezupa dzeive i dorbs</a> appeared first on <a href="https://www.lakuga.lv">lakuga.lv</a>.</p>
]]></description>
		
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
