Myusu dīnuos golva vysod pylna ar vysaidim nīkim i problemom, breižim jei tai sazagrīž, ka i nazyņi, kur liktīs. Stress – myusu ciļviecis leluoko slimeiba. Pavodūt leluokū laiku pi datorim i televizorim, pīīt dīna, kod golva napuorstuoj dunēt pat mīgā. Tod es aunu kuojos sandalis i dūdūs ceļā. Tuos ir munejuos zuolis. Cylvāks tyveibā ar dobu i vīnatnē ar ceļu ir spiejeigs atsabreivuot nu vysa līkuo juo golvā.

Svareiguoks ir pats ceļš navys vīta, iz kuru dūdamīs… parosti vodūs piec taida principa. Itymā reizī maņ tūmār beja svareigs gola mierkis – Sarkaņi. Vīta, par kuru dzierdāts beja daudz i dikti. Aš kauns atsazeit, ka, dzeivojūt vysu sovu dzeivi praktiski kaimiņūs, nabeju tī bejuse. Myusu dīnuos tai laikam nūteik bīži: tuoļuos zemis mes izbraucam krystu škārsu, a par sovom tuvuokuom vītom nazalīkom zinis.

Sastdinis reitā kūpā ar ceļabīdrim nu Mierdzinis devemīs patuoluokā ceļā, lai apmaklātu Sarkaņus Vosoryssvātku prīškvokorā. Munai babai smīklys par munim satraukumim pyrma ceļa. Juos laikūs 27 kilometrus cylvāki guoja kotru dīnu ceļā iz školu, veikalu voi dorba vītu. Myusu dīnuos izdzieržūt šūs cyparus, daudzi mat pi mīra dūmu maņ pīzavīnuot. Tūmār naasu vīna, asam vasals „bors trokūs, kurim nav kuo cyta dareit” (kait tū nūkomentieja muns lobais bruoļs!). Mierdzinīši jau septeitū godu, leluokā vai mozuokā bareņā dūdās uz Sarkaņim kuojom Vosoryssvātku prīkšvokorā. Kotram savi īmesli, lai dūtūs itymā izaicynuojumā… Dīna pasadevus gūdam! Saule pavoda myusus vysu dīnu, kaidu jej nūgurdynoj, kaidam cytam dūd spāku. Maņ ceļā puorsteigumi aiz kotra sūļa, izaruoda es pat sovu pogostu napazeistu. Kauns! Bet līkās naasu vīneiguo, jū puorejī „pyrmgodnīki” reizē ar mani rausta placus ajūt cauri nadzierdātim cīmim i sātys vītom.

Dīnys vydā ceļš jūprūjom mat leikumus, gola navar redzēt i myusu entuziasms breižim nūplūk, tūmār atsarūnās kaids, kurš tymā briedī uzsmaida mums vysim, sapurynoj i mes otkol asam gotovi kolnus guozt. Puteklim kluoti, īdagušom, smaideigom sejam vokora pusī īejom Sarkaņūs. Nu tuoļuma radzamuo bazneica izaver kai patvārums. Asam laimeigi atguojuši golamierkī, naasam „zaudiejuši” ni vīnu ceļabīdru, pat asam puors jaunus īguvuši pa ceļam. Sarkaņūs naasam taidi vīņeigī „trokī”, sastūpam celinīkus i nu Bieržgaļs, i Ludzys i Rēzeknis.

Cytaiduok pavadāta viņ vīna dīna, a pruots pateikami „teirs” nu vysaidom dūmom i satraukumim… cik drupeit vajadzeigs, lai cylvāks varātu kliut patīsi breivs i gorā vīgls. Gors vīgls i gotovs dūtīs jaunūs ceļūs i izaicynuojumūs!

Vysim veiksmeigu ceļu vielejūt,

Čyganu Santa