Storptautiskais deju festivals “Eima, Eima” – Ruguojūs, Bolvūs, Viļakā

Storptautiskais deju festivals “Eima, Eima” – Ruguojūs, Bolvūs, Viļakā

Itūgod nu 4. leidz 6. juļam jau trešū reizi Zīmeļlatgolā nūtyka storptautiskais deju festivals “Eima, Eima”. Pyrms sešu godu festivala muokslinīciskajam vadeituojam Agrim Veismaņam roduos ideja nūorganizēt storptautisku deju festivalu. Pasasokūt kulturys darbinīku, pošvaļdeibu i Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstam itū ideju Agrim ir izadevs realizēt.

Pyrmajūs divejūs godūs pīsadaleja gostu kolektivi nu sābru vaļstu Igaunejis, Lītovys, Krīvejis, nu itūgod festivalā pīsadaleja deju grupa “Rapsodia” nu Pūlejis, internacionaluo deju grupa “HaiLaJoc” nu Nīderlandis, orkestris “Ferdivedûnsje” nu Nīderlandis, flamenko doncuotuoja Tonje Lieberg nu Norvegejis. Krīveju puorstuovēja Pleskovys apgobola deju ansamblis “Русские узоры” i dzīduotuoja Jana Ivanova. Agris Veismaņs cer, ka catūrtajā deju festivalā pīsadaleis deju grupys nu vēļ tuoluoku i eksotiskuoku vaļstu.

Deju festivala dalinīki pīktdiņ, 4. julī, sasadoncuoja i skaistu koncertu deve Ruguoju nūvoda estradē. Sastdiņ, 5. julī, izbraukuma koncerti nūtyka Veiksnys pogostā i pansionatā “Bolvi”. Pīktdīnis vokorā Zīmeļlatgolys jaunīšu, pīaugušūs i senioru deju kolektivi beja īsaroduši Bolvūs, lai kūpā ar gostu kolektivim pīsadaleitu lelkoncertā “Es nedēļu izdejoju”. Viļakys nūvodu storptautiskajā deju festivalā puorstuovēja treis kolektivi:  Rekovys vydsškolys jaunīšu deju kolektivs (vadeituoja Aija Leitena), Viļakys piļsātys kulturys noma deju kūpa “Dēka” (vadeituoja Akvilina Jevstigņejeva) i Škilbānu pogosta kulturys centra “Rekova” jaunīšu deju kolektivs “Bitīt matos” (vadeituoja Diāna Astreiko).

Svātdiņ, 6. julī, festivala “Eima, Eima” dalinīki uzastuoja Viļakys piļsātys estradē. Viļakys piļsātys, nūvoda īdzeivuotuojim i gostim beja īspiejams vāruot teatralizietū Nīderlandis deju grupys uzvadumu, kuru pavadeja dzeivuo muzyka – orkestris i beja īkļauti nacionalī vaļsts simboli – tulpis, kūka tupelis, vieja patmalis. Nīderlandīši pastuosteja, ka na vysod deju grupa uzastuoj kūpā ar orkestri festivalūs Nīderlandē, puorsvorā muzykalais pavadejums ir īraksteits fonogramā. Tok, dūdūtīs iz festivalu Latvejā, jī gribēja sagatavēt eipašu uzastuošonu kūpā ar orkestri. Kruošņys dejis graznūs tārpūs paruodeja Pleskovys apgobola deju ansamblis, flamenko dejis doncuoja norvēgīte. Sasiļdeja krīvītis Janys Ivanovys sirsneigi dzīduotuos dzīsmis. Viļakys nūvods lutynuoja gostu kolektivu dalinīkus, sagatavejūt gordys pušdīnis i nūorganizejūt ekskurseju Viļakā. Kulturviesturis muzejā “Vieršukolns” Aldis Pušpurs cepe gordū boltmaizeiti i cīnuoja ar frikadeļu zupu. Pleskovys deju kolektiva bārni gordom mutem ēde boltmaizeiti i gondreiž kotrs nalelu gabaleņu maizis ītyna salvetē, lai aizvastu pagaršuot mamai, tētem voi vacvacuokim.

Nīderlandīšu grupu vysvaira puorsteidze lelkoncerts Bolvūs, partū ka Nīderlandē ir īrosts, ka deju kolektivs nūdoncoj vīnu deju, nuokušū doncuoj cyts kolektivs. “Jums tik nalelā regionā ir tik daudz folklorys deju doncuotuoju. Asam puorsteigti, ka tik daudz doncuotuoju vīnlaiceigi var doncuot vīnu i tū pošu, ar deju rodūt naparostus deju rokstus. Pasasokom par vīsmīleigū uzjimšonu!” tai viertēja nīderlandīši.

Storptautiskuo deju festivala režisore Ilga Oplucāne pasasoka Viļakys nūvoda dūmei i prīšksādātuojam Sergejam Maksimovam, Viļakys nūvoda kulturys metodikei Sandrai Ločmelei, Viļakys nūvoda kulturys darbinīkim i kolektivim, koncerta Viļakā apskaņuotuojim, vadeituojim i tehniskajim darbinīkim. “Paļdis, ka Jius sacejot “nui”! Paļdis, ka īguļdejot sovu dorbu! Partū “Eima, Eima” koncerts nūtyka Viļakā. Deja vīnoj, deja uzrunoj, dejā vyss teik izsaceits bez vuordu! Iz tikšonūs nuokamajā festivalā!” saceja Ilga Oplucāne.

Teksts i foto: Vineta Zeltkalne

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]