21. i 22. novembris Rēzeknis Augstškolā (RA) aizritēja zynuotniski rodūšā jutūnē, partū ka ituos divejis dīnys beja pīsuotynuotys ar daudzveideigom nūtikšonom, kas saisteitys ar Latvejis–Lītovys–Boltkrīvejis puorrūbežu programys projekta LLB-2-269 “Virtualuo paguotne – muzeju byutīne” nūslāgumu i 7. latgalistikys konfereņci.

Nūsaslādzūt projektam, kas tyka eistynuots diveju godu laikā, tyka prezentāti sasnāgtī rezultati. RA itymā projektā beja vodūšais partners, sasadorbojūt ar partnerim – Kēdaiņu Regionalū muzeju (Lītova), Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzeju (Grodņa, Boltkrīveja) i Rēzeknis piļsātys dūmi, kas puorstuov Latgolys Kulturviesturis muzeju.

Tai kai projekta noslāguma konfereņce “Krystpunkti pīrūbeža kulturā, volūdā, viesturē” tyka reikuota reizē ar 7. storptautiskū latgalistikys konfereņci, tod puorstuovātūs zynuotnīku lūks beja daudz leluoks. Pīsadaleja gosti nu Pūlejis, ASV, Lelbritanejis, Igaunejis, Krīvejis, Gruzejis, kai ari lykumsakareigi, ka leluoka puorstuovnīceiba beja nu Lītovys i Boltkrīvejis. Kluotynasūšī tyka īpazeistynuoti ar puorrūbežu projekta rezultatim: virtualuo muzeja izveidi, kuram pasasokūt, niu sevkuram dzeivuotuojam sevkurā pasauļa molā ir pīejamys īsaisteitūs muzeju virtualuos galerejis. Projekta eistynuotuoji ir roduši veidu, kai cylvākim paruodeit, ka muzeja vide var byut moderna i pīejama dažaida vacuma dzeivuotuojim. Apsavīnojūt augstškolys zynuotniskajim spākim i muzeju praktiskajim spākim, ir radeita breineiga i nūdereiga škārsteikla vītne www.futureofmuseums.eu, kurā ir radzams projekta dalinīku īguļdeituo dorba rezultats.

Virtualajā galerejā itūšaļt ir apsaveramys četrys kolekcejis – “Latgolys koncepti”, “Latgolys keramika”, “Grodnis regiona literatura” i “Senejī omoti Kēdaiņūs”. Ka ir interese īsajust virtualuo pūdnīka tālā, tod var spielēt spēli “Muola puorvierteibys”, nu byuvnīka sapynu radeit sovu sātu var izdzeivuot, spielejūt spēli “Izbyuvej Arnetu sātu!”. Ka interesej literatura, tod saistūša ruodeisīs spēle “Sāta ar nūslāpumu”, sovukuort styprynuot sovu identitati i puorbaudeit erudicejis zynuošonys, izzynūt Latgolys kulturvidi, var, spielejūt spēli “Aizej tī, nazyn kur, atnes tū, nazyn kū”.

Latgalistikys konfereņcē tyka prezentāti na tik projekta rezultati, nu ari vysaidi pietejumi par kūpeigū i atškireigū latvīšu, latgalīšu, lītaunīku, boltkrīvu i cytu tautu volūduos i kulturuos. Pietejumi aplīcynoj tū, ka kotrā laika pūsmā Latgolā ir bejuši sovi prometeji, kuri ir nasuši Latgolai i latgalīšim gaismu i kulturys, i izgleiteibys jūmā. Juopībylst, ka paraleli zynuotniskajim lasejumim nūtyka ari diskuseja par Latvejā moz apsprīstu tematu “Kai saglobuot i nūstyprynuot omotnīceibys nūzari?”, kurymā pīsadaleja omotnīki nu Boltkrīvejis, Latvejis, Lītovys. Nu piec diskusejis beja breineiga vareiba omotnīku tierdzeņā īsaguoduot Latgolys i sābru vaļstu omotnīceibys i sātys ražuošonys izstruoduojumus.

Diveju konfereņcis dīnu laikā nūtyka ari kulturys pasuokumi – projekta dalinīku dorbu izstuode i literari muzykalais Andrejdīnys pasuokums. Izstuodē beja apsaverami Latvejis, Lītovys i Boltkrīvejis muokslinīku radeitī dorbi, kas atspīgeļuoja daudzveideiguos projektā īsaisteitūs cylvāku aizaraušonys. Sovukuort Andrejdīnys pasuokums nūtyka jau 16. reizi, tik itūreiz – dreižuok nakai cytus godus, partū tyka īkļauts Latvejis–Lītovys–Boltkrīvejis puorrūbežu programys projekta LLB-2-269 “Virtualuo paguotne — muzeju byutīne” pasuokumu kluostā. Pasasokūt tam, Andrejdīna itūgod beja eipaša ar tū, ka tamā pīsadaleja na tik jau vysim labi zynomi Latgolys literati (par pīmāru, V. Lukaševičs, A. Rancāne, Raibīs, I. Atpile-Jugane) i muziki (Sovvaļnīks, “Kapļi”, A. Slobožaņins, G. Rasims), nu ari rodūši gosti nu Boltkrīvejis i Lītovys.

Treis vaļstu literati i muziki pīsadaleja literarā seminarā, kab vokora pasuokumam izveiduotu originalys performaņcis. Rodūšā procesā dzeja tyka tulkuota sešuos volūduos – latgalīšu, latvīšu, angļu, boltkrīvu, lītaunīku i krīvu. Ituo goda Andrejdīnys moto – “Volūdu krystpunktūs” – aplīcynuoja, ka volūdys daudzveideibai nav rūbežu i ka ir breineigi īsaklauseit dzejis rynduos, kas skaņ cytā volūdā, ir aizraujūši sovys dvēselis izjiutys raudzeit izsaceit na tik dzymtajā volūdā, nu ari kaidā nu sābru vaļsts mēļu.

Andrejdīnā energisku prīšknasumu deve deju kūpa “Dziga”, kas ar sovu horeografiskū izvadumu “Byut kūpā” īskandynuoja pasuokumu. Vāluok pasuokuma gaitā muziķu dzīduotuos dzīsmis caurvynuos ar literatu radeitajom performaņcem, kas tyka paspylgtynuotys ar muzykalim un teatralim akcentim. Andrejdīna kotru godu puorsteidz ar koč kū eipašu, itūgod vysi kluotynasūšī varēja breineigi izjust tū naatkuortojamū kūpeibys sajiutu, kas volda storp vysaidu tauteibu puorstuovim, kod jī ļaunās rodūšuo pasauļa breiveibai i spiej nūjaukt volūdu rūbežus.

Divejis dīnys rodūši zynuotniskā jutūnē aizritēja namonami. Jauna pīredze, jaunys sadarbeibys vareibys, sovys identitatis apsazynuošona – tys vyss nūderēs ceļā iz jaunu mierķu eistynuošonu, kab atkluotu Latgolys unikalitati niu jau nu cyta skotpunkta.

Teksta autore: Inga Kaļva, Rēzeknis Augstškola

Kartenis: Māris Justs