Rokstu sagataveja: Kristīne Pokratniece, portals lakuga.lv

Sastdiņ, 23. augustā, Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Dekterūs desmit darbeibys godu jubileju ar speciali teatram radeitu Danskovītis komedeju “Vyss, kas nūteik, nūteik iz lobu” svieteis Dekteru amaterteatris. Aizdevem juo izveiduotuojai i režisorei Ērikai Bozovičai puors vaicuojumus, kai teatram pa itim godim ir guojs i kaidi ir sapyni iz prīšku.

Iz pyrmū mieginuojumu Dekteru teatra daleibnīki saguoja 2015. gods 2. augustā. Kai jius puors vuordūs raksturuotu, kai teatram ir guojs pa itim 10 darbeibys godim? 

Iz pyrmū mieginuojumu bejom tikai četratā, i suokums nasalyka dīzkū cereigs. Vāluok pīsavīnuoja bejušuo Dekteru teatra i cyti cylvāki. Dūmoju, ka pa desmit godim uzvastuos sešys lelys izruodis paruoda, ka mes asam struoduojuši teiri ražeigi. 

Kai i voi ir mainejīs akteru sastuovs?

Itūbreid aktivi trupā dorbojās 12 cylvāku. Lels zaudiejums mums beja, kod pyrma vairuoku godu myužeibā aizguoja cīši talanteigs akters Valdis Pigaškovs. Nu pošu pyrmsuokumu teatrī ir Aivars Bozovičs, Ruta Daukste i Guntis Laizāns. Tik pavysam nadaudz vāluok pīsavīnuoja ari Inga Vigule. Inga mums ir lelais viļciejs vysā, kas saisteits ar tehniskū teatra nūdrūsynuojumu – suocūt nu dekoraceju i muzykys da pat teatra programeņom i īrokstim socialajūs teiklūs. Ka kaids ir teatrī īsasaistejs, tai vīgli nu mane tikt vaļā navar. (Smejās.) Īrosti teik pīmaklātys lugys, lai vysim asūšajim akterim byutu lūmys. Nasagrib nivīnu nu jūs pazaudēt. 

Kaida vyspuor ir publikys atsauceiba, i kū skateituojs vysuvaira gaida nu teatra?

Runojūt par publiku – publikys mādz byut dažaidys, bet vysod ir atsauceigys. Cyti sovu sajiusmu pauž skaļūs smīklūs i ovacejuos, cyti kluseibā pi seve smejās, bet vysod var redzēt skateituoju sejuos prīcu. Paļdis Dīvam, naasam vēļ pīdzeivuojuši taidu izruodi, kur skateituojim myusu snīgums lyktūs garlaiceigs i jī ītu nu zālis uorā. 

Ka runoj par žanrim, mes pagaidom ruodom vīneigi komedejis. Nīvīnā breidī nasoku, ka lauku cylvāks nasaprostu ari dramu voi jei jam napatyktu. Bet vystik cylvāki puļcejās, lai kūpeigi varātu prīcuotīs i pasasmīt. Vīsojūtīs cytūs kulturys nomūs, redzim, ka komedeja ir ari žanrys, kurū pīprosa vysuvaira. 

Kaida, pa jums, ir nūzeime amaterteatrim laukūs i kūpīnā?

Amaterteatram taipat kai jebkuram pošdarbeibys kolektivam ir miļzeiga nūzeime kai kūpīnys sabīdryskuos i kulturys dzeivis atteisteibā, tai tradiceju saglobuošonā. Tai kai mes īstudejam lugys sovā izlūksnē, skateituojs tū dzierd, mes taidā veidā popularizejam sovu izlūksni, sovys pusis izteicīņus, suleigys frazis, ruodom volūdys boguoteibu i reizē ari sova pogosta tradicejis. Es atsaļaunu dūmuot, ka skateituojam sovs pateik lobuok nakai svešs. Tai tam byutu juobyut. Sovu vysod uztver labvieleigi. Ari akterim pošim ir svareiga kūpā byušona, koč kuo jauna apgiušona – aktermuokslā, literarajā montuojumā.

Pastuostit nadaudz ari par sadarbeibu ar Danskovīti i lugu “Vyss, kas nūteik, nūteik iz lobu”, kura speciali saraksteita teatra jubilejis izruodei.

Kod mes saprotom, ka 10 godu jubilejā gribim kaidu eipašu izruodi, suocem dūmuot, ka kotram akteram ir sova meiluokuo lūma. Nūlēmem, ka vysus itūs tālus saliksim kūpā vīnā izruodē. Sataisejom izruodis karkasu i palyudzem Anitai, lai “apaudzej ar mīsu” itū skeletu. Luga ir varbyut nadaudz ar dziļuoku jāgu kai mums īrosts īstudēt. Maņ pat grybātūs saceit, ka tei ir drama ar komedejis elementim. Ar Baļtinovys teatri mes asam sasadorbuojuši ari īprīšk i asam nu jūs daudz kū vuicejušīs. Paļdis Anitai, ka jei izveiduoja lugu, kurū mes piec lobuokuos sirdsapzinis raudzeisim paruodeit 23. augustā skateituojim! 

Cikom daudzi Latgolys amaterteatri, pat dzeivojūt latgaliskā vidē, spieļoj lugys latviski, jiusu repertuars vysod ir latgaliski. Voi tys ir apzynuoti, voi īt dabiski i nadūmojūt par volūdys aspektu, kai koč kū eipašu? 

Nivīnu breidi nav īguojs pruotā, ka mes varātu lauzeitīs i īstudēt sovus dorbus baltiski. Myusu teatris ir latgalīšu volūdai eipaši labvieleiga vide. Mes puorveidojam ari kotru literarajā volūdā raksteitu dorbu latgaliski. Ticit voi nā, dorbs latgaliski mums ruodīs daudz suleiguoks, dabiskuoks, smīkleiguoks. Mes stypri pīdūmojam pi tuo, lai latgalīšu volūda dzeivuotu ari paaudzēs iz prīšku, lai jimā runuotu bārni saimēs. Teatris ir tei vīta, kas popularizej volūdu. 

Varbyut jau ir zynomi kaidi teatra plani iz prīšku? Kū pošim grybātūs vēļ īstudēt, varbyut ir kaida vīta, iz kurū ir sapyns aizbraukt ar izruodi?

Maņ pagaidom leluokais plāns šūbreid ir sastdīne i tys, lai mes veiksmeigi paruodeitu skateituojim Danskovītis lugu. Runojūt par vītom, iz kurīni grybātu aizbraukt iz prīšku, juomiņ Reigys latgalīšu bīdreiba “Trešō zvaigzne”. Jī myus beja uzaicynuojuši ar izruodi “Onton, mums juosaškir!”. Beja pylna zāle skateituoju – Reigys latgalīši i drūsai viņ na tik latgalīši. Mes cīši grybātu vēļreiz aizbraukt iz golvyspilsātu i nūspēlēt kaidu myusu izruodi. 

Lugys “Vyss, kas nūteik, nūteik iz lobu” darbeibā tiks izspālātys vacuoku i bārnu attīceibys ar dažaidim skatejumim iz nuokūtni, kai ari byus pa kaidam puorprotumam, kas beiguos atsarysynuos vysim vieleigi. Lūmuos: Ruta Daukste, Leons Treikulis, Ermīns Melnis, Diāna Ivanova, Inga Vigule, Mārtiņš Bozovičs, Guntis Laizāns, Aivars Bozovičs, Ērika Bozoviča, Skaidrīte Treikule, Juris Pudzis, Daina Jonikāne. Režisore Ērika Bozoviča.
Piec izruodis 20.00 stuņdēs nūtiks ļusteiga kuoju izlūceišona ar Dj Nilu 80.–90. godu stylā! Īīšona iz pasuokumim ir bez moksys.