Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 9. oktobrī, Latvejis Okupacejis muzejā Reigā nūtiks RTU Rēzeknis akademejis profesora i Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīka Dr. hist. Vladislava Malahovska lekceja “Latgales īpatnības un to vēsturiskā izcelsme”.

Vladislavs Malahovskis ir viesturnīks i Latgolys viesturis izpietē nūzeimeigu monografeju autors. 2014. godā izdūta autora monografeja “Mērnieku laiki Latgalē. 20. gs. 20 gadi”, kurā jis pīsavierš agraruos reformys (1920–1937) problematikai Latgolā, sovpus pavysam naseņ, 2024. godā, izguoja juo zynuotnyskais dorbs “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”. Monografejā vairuokuos nūdaļuos runuots par Latgolys i latgalīšu sovpateibu veidojūšajim faktorim, tautys bruolim stereotipu giustā i vīnuoteibā, cyttautīšim latgalīšu presis viertiejumā i latgalīšu lītom. Gruomotys pietejuma olūtu bāzi veidoj presis materiali, kas topuši demokratejis aptuokļūs Latvejā parlamentarisma periodā.

Sovūs pietejumūs Vladislavs Malahovskis pīsavierš kai Latgolys viesturis sovpateibom Latvejis viesturyskajā kontekstā, tai sabīdreibys stereotipu i identitatis vaicuojumu analizei. V. Malahovskis nareši akceņtej, ka identitate ir daudzsluoņains jiedzīņs i cylvāks reizē var byut kai latvīts, tai latgalīts. Runojūt par Latvejis Republikys proklamiešonys laiku, profesors pastreipoj, ka tys ir laiks, kod Latgola itymā procesā saglobuoja izteiktuoku ideņtitati nakai cyti Latvejis nūvodi. Taišni itai Latgolys ideņtitatei i tuos viesturyskajom saknem byus veļteita lekceja. Tamā tiks apsavārti Latgolys regiona rūbežu definiešonys vaicuojumi, 1917. gods Latgolys kongress i diskusejis par tuo lāmumim, Latgola i latgalīši naatkareigajā Latvejis Republikā nu 1918. da 1940. goda. Taipat tiks runuots par faktorim, kas nūsacejuši Latgolys viesturis atteisteibu Latvejis kontekstā – administrativi teritorialajim, saimnīcyskajim, demografiskajim i konfesionalajim.

Runojūt par Latgolys viesturi, profesors V. Malahovskis pīzeist, ka ir daudz referiejs par tū kai konferencēs, tai cytūs pasuokumūs, tok īrosti tys bejs kaids atseviškys, šauruoks temats. Par 9. oktobra lekceju Latvejis Okupacejis muzejā jis stuosta: “Itūreiz maņ byus dīzgon aptverūša lekceja plotai auditorejai – na tik Reigys latgalīšim, bet ari cylvākim, kas dzymuši i dzeivoj uorpus Latgolys. I tys ir svareigi. Svareigi, ka cylvākim ir interese par Latgolu, par kū Latgolys regions ir taids, kaids jis ir. I ari nareši uorpus regiona dzeivojūšajim cylvākim volda stereotipiski uzstuodejumi. Cik jau nu maņ izadūs, mieginuošu itamā lekcejā ari mazynuot klišejiskūs prīškstotus par Latgolu.”

Lekceja nūtiks Latvejis Okupacejis muzeja Izstuožu zālē (Latvīšu strielnīku laukumā 1), i tuos apmekliejums ir bez moksys.